V. Krustiņš: – Te mēs atgriežamies pie sarunas sākuma un premjeres izteikumiem, ka viss jau ir kārtībā. Kopīgas intereses… 21
– Straujuma ir pie varas tikai gadu, taču es uzskatu, ka nekas nav darīts arī iepriekš, lai gan pagājis 20 gadu kopš neatkarības atgūšanas. Nu labi, tā varbūt nevar teikt, ka nekas, tomēr, manuprāt, varēja izdarīt krietni vairāk. Varētu izvirzīt maksimālo mērķi – desmit gadu laikā panākt, ka konfrontācijas gadījumā ar Krieviju Latvijas krievi, kuri šobrīd teic, ka atbalsta Krimas iekļaušanu Krievijas sastāvā, būtu pirmie, kas paustu gatavību ķerties pie ieročiem un aizstāvēt Latvijas valsti.
– Krievijai nav nekādas vajadzības te karot, pietiek, ja Latvija ir paklausīga un lojāla. Redz, mums Latvijā ir tik stabila situācija, ka amerikāņi pusgadu nesūta vēstnieku. Tikai Vešņakovs staigā un kārto lietas.
– Latvija, visticamāk, nekļūtu par Krievijas un Rietumu sadursmes iemeslu, taču vai ar to mēs varam secināt, ka šāda sadursme nav vispār iespējama? Diez vai… Ja mēs kaut ko varam mācīties no vēstures, tad to, ka vēsture bieži atkārtojas.
M. Antonevičs: – Putina reitings Krievijā esot vairāk nekā 80 procenti. Bet pirms pāris dienām, atsaucoties uz SKDS datiem, parādījās šāda ziņa: “Ušakova darbu pozitīvi vērtē 73,2% rīdzinieku”. Kas no tā izriet?
V. Krustiņš: – Tas, ka nevar ļaut tautai vēlēt Valsts prezidentu, jo var ievēlēt Ušakovu…
– Es tomēr domāju, ka Ušakovs ir tas resurss, kuru varētu izmantot Latvijas valsts interešu labā. Viņam ir autoritāte krievvalodīgo vidū. Protams, ja Ušakovā saskata tikai draudus, tad to nevarēs izdarīt, taču, manuprāt, nav iemesla domāt, ka viņš pēc pārliecības būtu šovinistisks Putina atbalstītājs. Katrā ziņā es nejūtu, ka Rīga pēdējā laikā būtu pārkrievojusies. Ir arī labas, latviskas lietas, kas nebija iepriekšējo galvaspilsētas mēru laikā, piemēram, Līgo svinēšana krastmalā. Lai gan daži teic, ka tas nav autentiski, integrācijai tas nāk tikai par labu.
