Sabiedrībā pazīstami cilvēki aicina Jūrmalas domi glābt Raiņa un Aspazijas “Pēperkoku namiņu” 0
Vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki aicinājuši Jūrmalas domi atbalstīt Jūrmalas aizsardzības biedrības iniciatīvu saglabāt pašvaldības īpašumā Latvijas kultūrvēsturei nozīmīgo ēku Salacas ielā 4, kas pazīstama kā Raiņa un Aspazijas Mellužu vasarnīca jeb “Pēperkoku namiņš”, aģentūru LETA informēja biedrības priekšsēdētājs Uldis Kronblūms.
Aicinājumā, kas nosūtīts Jūrmalas domei, lūgts atļaut Jūrmalas aizsardzības biedrībai restaurēt šo ēku par biedrības līdzekļiem, kas būtu biedrības ziedojums pašvaldībai.
Minēto aicinājumu parakstījuši sabiedrībā pazīstami cilvēki, piemēram, fiziķis, zinātņu doktors un Raiņa vasarnīcas atjaunotājs Valdis Gavars, televīzijas un radio raidījumu vadītāja Baiba Sipeniece-Gavare, rakstniece, tulkotāja, diplomāte Anna Žīgure, aktieri Gundars Āboliņš un Juris Kalniņš, aktrise Esmeralda Treimane, arhitekte Zaiga Gaile, biedrību “Rīgas Vāgnera biedrība” un “Žaņa Lipkes memoriāls” dibinātājs Māris Gailis, filoloģijas zinātņu doktore Agnese Irbe, mūziķis Juris Sējāns, režisors Dāvis Sīmanis, kā arī tēlnieki Gļebs Panteļejevs un Olga Šilova.
Kā norāda biedrība, diemžēl
Jūrmalas domi nav pārliecinājuši simtiem iedzīvotāju iesniegumi
un tā joprojām nav atteikusies no nodoma pārdot izsolē “ārēji necilo namiņu kāpās pie jūras, kur aizsākās dižgaru Raiņa un Aspazijas mīlestība un radošā kopdzīve”.
Kronblūms atklāja, ka Jūrmalas dome nav arī atsaukusies uz Jūrmalas aizsardzības biedrības piedāvājumu šo miniatūro namiņu restaurēt par biedrības līdzekļiem, kas būtu ziedojums pašvaldībai, kaut gan pati dome kā namiņa pārdošanas iemeslu min līdzekļu trūkumu.
“Lai nezaudētu unikālo celtni, kas pēc pārdošanas izsolē neapšaubāmi tiks nojaukta,
biedrība, aicinot talkā sabiedrībā pazīstamus cilvēkus, lūdz Jūrmalas domi saglabāt ēku pašvaldības īpašumā
un pieņemt biedrības piedāvājumu namiņu atjaunot par biedrības līdzekļiem,” skaidroja Kronblūms.
Vienlaikus viņš pavēstīja, ka situāciju līdz 26. februārim, kad plānota namiņa izsole, būtiski var mainīt Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) lēmums par kultūras pieminekļa statusa piešķiršanu šai ēkai.
Biedrības priekšsēdētājs, kurš ar šādu lūgumu ir vērsies NKMP, ir pārliecināts, ka ekspertu sagatavotie materiāli ir pietiekams arguments, lai ēkai šāds statuss tiktu piešķirts. “Diemžēl Jūrmalas dome pati kategoriski ir atteikusies to darīt,” norādīja Kronblūms.
“Jau daudzus gadus Jūrmalas domes rīcība ir apzināti vērsta uz kultūrvides iznīcināšanu un pilsētai neraksturīgu būvju celtniecību,” uzsvēra biedrības vadītājs.
Viņš norādīja, ka “zaļā gaisma” dota arī arhitektoniski vērtīgo ēku dedzinātājiem,
nevēloties izstrādāt stingrākus noteikumus par to atjaunošanu.
Savukārt koka arhitektūras centra izveidošanai domāto ēku Jūras ielā 3 pašvaldība esot vienkārši pārdevusi. “To nemulsināja pat tas, ka centra izveidei no Pasaules pieminekļu fonda un privātpersonām tika saņemti aptuveni 30 000 latu ziedojumi. Gatis Truksnis tobrīd bija izpilddirektors un kā izsoles organizators saņēma ievērojamu daļu no 48 651 latu lielās organizatoriem domātās atlīdzības,” klāstīja Kronblūms.
