Sabiedrība Latvijā ir emocionāli izdegusi un negāciju pilna 0
Sabiedrība Latvijā ir emocionāli izdegusi un negāciju pilna, pirmdien preses konferencē “Emocionālās veselības ietekme uz fizisko veselību” paziņoja Veselības ministrijas (VM) parlamentārā sekretāre Liene Cipule, uzsverot labas emocionālās veselības svarīgumu un nepieciešamību par to mācīt arī skolās.
“Bērniem ir jāiedod labs pamats un izpratne ne tikai par fizisko veselību, bet arī par emocionālo veselību. Veselības mācībā varētu runāt, un tas arī būtu jādara, par emocionālo veselību – par to, kā pašam tikt galā ar savām problēmām. Mūsu bērni lielā mērā tā dēļ, ka sabiedrība un vecāki ir izdeguši savā ikdienā, nesaņem to mācību un gudrību no vecākiem,” sacīja VM parlamentārā sekretāre.
Pēc viņas teiktā, skola ir tā vide, kur sākt runāt par emocionālo veselību, un speciāli apmācīti cilvēki varētu bērniem mācīt, kā pašiem tikt galā ar savām problēmām. “Iespējams, pēc gadiem 20, ar nākamo paaudzi, nevajadzētu pieaugušiem cilvēkiem stāstīt elementāras lietas par to, kā pašiem sev palīdzēt situācijās, kurās viņi ir neapmierināti un visi apkārtējie ir vainīgi, ka viņi paši nav spējuši kaut ko atrisināt,” klāstīja Cipule.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas pārstāve Inguna Riževa norādīja, ka sabiedrībā pastāv lieli aizspriedumi pret visu, kas saistīts ar vārdu “psiho”, un cilvēki baidās no visa, kas saistīts ar šo vārdu jebkādos savienojumos.
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihosomatikas klīnikas pārstāve Gunta Ancāne pastāstīja, ka klīnika vēlas palīdzēt sabiedrībai pārvarēt aizspriedumus pret lietām, kas saistītas ar “psiho”, tādā veidā attīstot sabiedrības emocionālo inteliģenci. Viņa uzsvēra, ka cilvēkam ir svarīgi ne tikai tikt uzklausītam, bet arī būt sadzirdētam.
Ancāne paskaidroja, ka emocionālā labsajūta ir nepieciešama, lai cilvēki varētu īstenot savus mērķus un saglabātu savu fizisko veselību. Ja cilvēks nejūtas labi emocionāli, tad viņš slimo arī fiziski. Tādējādi tiek pārslogots veselības budžets, nodarbinot ārstus ar problēmām, kuras bieži cilvēks varētu risināt pats. “Tiek noteiktas dārgas medicīniskas procedūras, kad cilvēkam ir nepieciešams vien sakārtot savu emocionālo vai psihisko veselību,” klāstīja Ancāne.
Lai kompleksi risinātu sabiedrības emocionālās veselības problēmas, ir nepieciešama sadarbība starp ārstiem un pacientiem, bet “cilvēkam ir pašam jāsaprot, ka nepieciešams kaut ko mainīt, un ārsti var būt tie, kas palīdzēs saprast, ko mainīt”, teica VM pārstāve Cipule.
Latvijas Galvassāpju biedrības vadītāja neiroloģe Daina Jēgere pastāstīja, ka ir veikts pētījums par galvassāpju cēloņiem Latvijas iedzīvotājiem. Apmēram 70% cilvēku ir galvassāpes, un kopumā situācija ir tāda pati kā Eiropā, kas liek domāt, ka galvassāpju saistība ar psihosomatiskajiem traucējumiem ir tāda pati kā citur Eiropā.
“Galvassāpes ir saistītas ar daudz un dažādām saslimšanām, un visbiežāk tās ir saistītas ar emocionāliem traucējumiem. Ja ar tiem neko nedara, galvassāpes nav iespējams ārstēt. Nav iespējams ārstēt depresiju, neārstējot to pavadošās galvassāpes, un nav iespējams ārstēt galvassāpes, aizmirstot par depresiju,” teica eksperte, norādot uz kompleksas pieejas nepieciešamību, kuras īstenošanai jāsaprot emociju ciešā saistība ar fizisko ķermeni.
Sabiedrības veselības speciāliste Laura Zvirbule arī norādīja uz pasaulē veiktu pētījumu par ģimenes ārstu pacientiem. Tajā atklāts, ka līdz 70% pacientu, kas pie ģimenes ārsta vēršas ar sūdzībām par fizisku pašsajūtu, ir emocionāli sagrauti.
Ancāne kā būtisku problēmu psihosomatiskajā ārstēšanā uzsvēra arī to, ka psihoterapija nav iekļauta valsts pakalpojumu grozā. “Jā, valsts 50% apmērā līdzfinansē 42 medikamentus psihisko problēmu ārstēšanai, bet, piemēram, personības traucējumus nav iespējams ārstēt ar tableti, nepieciešama psihoterapija,” viņa minēja
Speciālisti atzina, ka ir grūti skaidri nodalīt, kurš ir vainīgs – ģimenes ārstu laika trūkums, nespēja uzklausīt visu pacientu emocionālās problēmas vai pašas sabiedrības neizglītotība šajā jautājumā – pie tā, ka Latvijas sabiedrība nerūpējas par savu emocionālo veselību. Tieši tāpēc RSU Psihosomatikas klīnikas speciālisti vēlas aktualizēt sabiedrībā jautājumu par emocionālo veselību un nepieciešamību par to rūpēties tāpat kā par fizisko veselību.
