Šabala: Mans mērķis ir spēlēt Anglijas premjerlīgā 3
Latvijas futbolistam Valērijam Šabalam karjeras gājums bijis savdabīgs – valstsvienībā spēlē un gūst vārtus, bet klubos nekādi nespēj atvērties. Divu gadu laikā pabijis piecās valstīs un sešās komandās, viņš šobrīd cīnās par spēles laiku Slovākijas vienībā “Dunajska Streda”.
Kā nokļuvi Slovākijā?
Viņi mani vēlējās jau ziemā, bet tad nolēmu braukt uz Čehiju, jo biju tur iepriekš spēlējis. Pavasarī zvanīja atkal, jūnijā ar aģentu uzaicināja paskatīties. Tas, ko ieraudzīju, mani pozitīvi šokēja. Klubs no mazas pilsētiņas būvē stadionu ar 15 tūkstošiem skatītāju vietu, tobrīd tikko bija sākuši, bet jau pēc jaunā gada varēsim tur spēlēt. Arī akadēmiju ceļ, ir uzbūvēts mākslīgais laukums, trīs dabīgie laukumi. Nebiju gaidījis Slovākijā tādu līmeni, jau pēc divām dienām parakstīju līgumu.
Turklāt klubs nesen spēlē augstākajā līgā un lielākoties cīnās pa tabulas lejasgalu.
Sezonu iesākām vāji, bet komanda ir ļoti laba, mērķis ir trešā līdz piektā vieta. Savākti jauni spēlētāji un sākumā mazliet nesanāca, taču pamazām uzlabojam sniegumu, piecas vai sešas spēles pēc kārtas neesam zaudējuši. Nākotnē viņi grib kļūt par vienu no līdervienībām Slovākijā.
Pēc neveiksmīgā sākuma nebija nervozitāte un vainīgo meklēšana?
Vainīgos nemeklēja, bet nervozitāte bija jūtama no trenera, spēlētājiem. Gaidīju, ka prezidents nāks ģērbtuvē, bet tas nenotika. Nevienā spēlē nezaudējām vairāk kā ar vieniem vārtiem.
Kādas tev ar treneri izveidojušās attiecības? Pēdējā laikā spēlē ļoti maz.
Septembrī pēc atgriešanās no izlases viņš teica, ka vajag atpūsties, jo bija grūta spēle uz mākslīgā laukuma. Otrs spēlētājs guva vārtus, komanda nezaudēja un nekas netika mainīts. Bet patīkami, ka viņš ar mani visu laiku runā, tad ir daudz vieglāk, attiecības ar visiem treneriem ir labas. Spiediens jau ir pašam uz sevi – ka vajag gūt vārtus. Pēc treniņiem strādājam atsevišķi.
Ko klubs nodrošina?
Dzīvokli klubs apmaksā, palīdzēja sameklēt. Pilsēta ir maza, mierīga, daudz ungāri. Dzīvojam piecu minūšu gājienā no stadiona, mašīna nemaz nav vajadzīga. Ja brīvdienā ar draudzeni Aleksandru kaut kur gribam aizbraukt, tad noīrējam mašīnu.
Vasarā bija vēl kādi varianti bez Slovākijas?
Vēl zvanīja arī viens Austrijas klubs, bet “Dunajska Streda” izrādīja lielāko interesi un prasīja ātri atbildēt, pāris dienas pēc līguma parakstīšanas arī austrieši bija gatavi sūtīt līgumu. Nolēmu negaidīt, lai nesanāk kā gadu iepriekš, kad visi teica: tūlīt būs, tūlīt būs, taču tad es guvu traumu un nokļuvu sliktā situācijā. Tagad varēju ar komandu labi sagatavoties sezonai. Esmu apmierināts ar noslēgto līgumu, treneri strādā profesionāli, arī līga kopumā ir laba – astoņām no 12 komandām vai nu ir jauns stadions vai arī būvē jaunu. Spēku samēri ļoti līdzvērtīgi, jā, nav tāda līmeņa komandu kā Prāgas “Sparta” un Pilzenes “Viktoria” Čehijā, taču vidējais līmenis, manuprāt, pat ir augstāks. Čehi spēlē fizisku futbolu, slovāki – kombinacionālu.
Pirms mazliet vairāk kā diviem gadiem noslēdzi līgumu ar Beļģijas “Club Brugge”, bet tālāk esi mētājies no vienas komandas uz otru. Kas notika?
Nebija pieredzes un pieņēmu nepareizu lēmumu braukt īrē uz Kipras “Anorthosis”, kur ierodoties treneris gandrīz vai prasīja – kas tu esi? Man aģenta nebija, ar tēti visu darījām. “Jabloņec” bija labs sākums, tad es guvu savainojumu un pēdējos divus mēnešus nespēlēju. Pagājušajā vasarā, kā jau teicu, pārāk ilgi gaidīju un rezultātā nokļuvu Polijas pirmajā līgā, pēc tam ziemā atkal uz Čehiju. Protams, ir ļoti grūti ik pēc pusgada mainīt valsti, komandas, visur jauns kolektīvs. Reizēm iestājās depresija, viss apnicis. Taču karjerā arī tā gadās, ģimene palīdzēja tikt tam pāri. Sapratu, ka man te sevi jāpierāda, lai paņemtu labāka komanda. Ja nolaidīsi rokas, nebūs variantu, ka kaut kas mainīsies uz labo pusi. Arī izlase bijis viens no faktoriem, kas palīdzēja morāli, liels paldies Marianam Paharam, ka viņš uzticas.
Aizbraucot uz Beļģiju droši vien cerēji, ka tuvākie gadi būs pavisam citādāki.
Liela kļūda bija pirmajā gadā braukt prom uz īri, labāk vajadzēja palikt Brigē, trenēties ar pirmo komandu un spēlēt dublieru čempionātā, gaidīt savu iespēju. Arī tikai trenējoties ar viņiem būtu ieguvējs, tur uz 20 spēlētājiem ir 15 treneri. Baigs līmenis, tagad klubs spēlē Čempionu līgā. Tobrīd gan likās, ka vajag spēlēt kādas valsts virslīgā. Līgums ar “Club Brugge” ir uz šo un vēl nākamo sezonu.
Šobrīd viņi seko tev līdzi?
Sporta direktora vietnieks ik pa laikam apvaicājas, kā iet, vienu reizi uz Čehiju un Kipru pat bija atbraucis. Kas notiks tālāk, grūti spriest. Viss atkarīgs no manis. Šobrīd viņi noteikti negribēs turpināt sadarbību, bet, ja parādīšu, ka varu spēlēt – kāpēc ne?
Kāds ir tavs karjeras mērķis?
Uzspēlēt Anglijas premjerlīgā, man patīk, kā tur viss notiek, Kaspars Gorkšs ir stāstījis. Augstākais līmenis futbolā un ap to.
Latvijas izlasei pirms mēneša Andorā iznāca ļoti smaga uzvara. Kā raugies uz gaidāmajiem mačiem pret Fēru salām un Ungāriju?
Skatījāmies video un redzējām, ko izdarījām nepareizi, tā nebija laukuma vai citu faktoru vaina. Secinājumi ir izdarīti, ceru, ka mājās nospēlēsim daudz labāk. Lai nu kā, bet galvenais ir rezultāts, īpaši kvalifikācijas turnīra spēlēs. Protams, jācenšas, lai arī līdzjutējiem ir patīkami skatīties. Mums daudz vieglāk spēlēt kā otrajam numuram, nevis pirmajam. Pretuzbrukumi un iziešana no aizsardzības uzbrukumā ir ļoti labā līmenī, bet kontrolēt bumbu neesam pieraduši. Mācāmies, cenšamies katrā nometnē to uzlabot.
Cik punktus vajadzētu paņemt šajās divās spēlēs?
Reāli ir visi seši, jo nespēlējam pret Portugāli un Šveici. Jā, ungāri labi spēlēja Eiropas čempionātā, bet pret Fēru salām viņiem bija 0:0. Mēs spēlējam mājās, tāpēc uzvarēt nav nekas nereāls.
Visiem spēlētājiem ierodoties izlasē droši vien ir īpašas emocijas, bet pieņemu, ka tev tās ir divtik lielas, jo te labi iet, bet par klubu karjeru to īsti nevar teikt.
Jā, tā sanācis, ka izlasē man labi iet. Patīkami satikt visus spēlētājus. Par izsaukumu nekad neesmu simtprocentīgi pārliecināts, uzbrucēju vidū ir liela konkurence.
Kā tu nopelnīji Pahara uzticību?
Spēlēju “Olimpā” un, kad Pahars kļuva par “Skonto” galveno treneri, uzaicināja mani. Pirmajā sezonā spēlēju nedaudz, otrajā jau regulāri. Izlasē Pahars sāka būvēt jaunu komandu, droši vien bija labi, ka viņš mani zināja no “Skonto” laikiem – stingri audzināja, gandrīz pēc katras spēles un treniņa aicināja uz sarunu, stāstīja, kā jāspēlē, kas jādara ārpus laukuma, lai kaut ko sasniegtu. Man tobrīd bija 16 gadi, teica, ka arī skola ir svarīga, jo futbols nav uz visu mūžu. Man ļoti paveicās, ka tieši Pahars tobrīd bija “Skonto” un daudzos jautājumos palīdzēja.
VALĒRIJS ŠABALA
Dzimis: 1994. gada 12. oktobrī
pozīcija: uzbrucējs
Latvijas izlasē: 28 spēles, 10 vārti
klubs: “Dunajska Streda” (Slovākija)
iepriekšējie klubi: “Anorthosis” (Kipra), “Jabloņec”, “Pribram” (Čehija), “Miedz Legnica” (Polijas 1. līga), “Club Brugge” (Beļģija), “Skonto”, “Olimps RFS”, Rīgas “Daugava”
bērnības elki: Vīts Rimkus, Tjerī Anrī, Didjē Drogbā
intereses: TV seriālu skatīšanās
