“Sabaksta, kur pagadās”. “Rīgas meži” pikti par koku nesankcionētu stādīšanu galvaspilsētā 0
Iedzīvotāju patvaļīga koku stādīšana var nodarīt vairāk ļaunuma nekā labuma, jo cilvēki neapzināti var ievazāt kokiem dažādas kaites, šādu viedokli pauda SIA “Rīgas meži” valdes loceklis Edgars Vaikulis.
Pēdējās dienās vairāki Rīgas iedzīvotāji pauduši satraukumu par viņu iestādīto stādu “nozušanu nakts melnumā”. Proti, aktīvistu grupas vairākās vietās pilsētā, savas darbības nesaskaņojot, iestādījušas kokus, taču dažu dienu laikā tie no dobēm pazuduši.
Kā pastāstīja Vaikulis, “Rīgas meži” katru gadu rīko iepirkuma procedūru, kuras rezultātā tiek izvēlēti piegādātāji, kas gaidāmajā sezonā veiks koku piegādi, tikmēr iedzīvotāji bieži vien izvēlas savus koku stādus ierakt vietās, kur kociņus ir paredzējuši stādīt “Rīgas meži”.
“Tieši šobrīd Raiņa bulvāra apkaimē notiek koku stādīšanas darbi un tur tiks iestādītas 25 liepas 3-4,5 metru augstumā. Martā esam uzsākuši liepu alejas apkopes darbus un arī Brīvības pieminekļa teritorijā ar īpašu metodi veidojam liepu bumbuļus, kuri būs skaisti arī ziemā. Nākamnedēļ Aizsaules ielā, iepretim Brāļu kapiem, iestādīsim 67 kļavas, un arī 11.novembra krastmalā sāksim liepu stādīšanu,” par uzņēmuma plāniem informēja Vaikulis.
Viņš skaidroja, ka visus šos darbus veic profesionāļi, taču iedzīvotāju patvaļīgi “sabakstītie” koki var būt invazīvi.
“Mums nav nekādas informācijas par to, kādas sugas koki tiek stādīti. Vai iedzīvotāji pirms stādīšanas painteresējas par to, vai viņi sistemātiski neatjauno papeļstādus, kuri nomāc pilsētvides tipiskos kokus? Ja ir priežu audze un tai blakus iestāda papeles, priedes iet bojā,” skaidroja Vaikulis.
Viņš norādīja, ka šāda iedzīvotāju akcija neko pozitīvu nav sniegusi, bet tikai nomelno apsaimniekotājus, liekot sabiedrībai domāt, ka neviens par kokiem Rīgā nerūpējas. Šogad “Rīgas meži” kopumā Rīgas teritorijā iestādīšot 21 000 jaunu koku.
Uzņēmuma pārstāvis neslēpa, ka ir vietas, kur koki tikuši izcirsti un atjaunoti netiks, taču tas viss tiekot darīts apzināti. “Daudzus kokus atkārtoti iestādīt neļauj izmaiņas pazemes komunikācijās. Mēs nevaram koku iestādīt uz kāda vada vai kabeļa. Šīs vietas tiek aizbruģētas un, ja tas kādu iemeslu dēļ nav izdarīts, sabiedrība var tam pievērst uzmanību, taču neizgāžot tādu naidu. Tieši Brīvības pieminekļa apkaimē patlaban tiek veidots liepu ansamblis, kurš ir rūpīgi pārdomāts, smeļoties pieredzi no citām valstīm, bet iedzīvotāji to nezina un tikai dusmojas,” sarūgtinājumu neslēpa Vaikulis. Viņš atgādināja, ka arī daudzdzīvokļu māju nevar atjaunot viens pats iedzīvotājs, to nesaskaņojot ar citiem.
Ja iedzīvotājiem ir konkrētas ieceres par to, kur viņi gribētu redzēt jaunus koku stādus, to visu var saskaņot ar zemes apsaimniekotāju vai citām atbildīgajām institūcijām un tikt pie cerētā. “Arī kāpņu telpu viens iedzīvotājs patvaļīgi atjaunot nevar. Tas ir jāsaskaņo ar visiem, un nevar dusmoties, ja pie sienas tiek piesprausta zila tapete, bet kāds to aizvāc,” piebilda Vaikulis.
