SAB sācis pārbaudi par informāciju attiecībā uz Rimšēviču 1
Satversmes aizsardzības birojs (SAB) sācis pārbaudi par publiski pieejamo un tiesībsargājošo iestāžu rīcībā esošo informāciju attiecībā uz Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču.
“Satversmes aizsardzības birojā (SAB) ir uzsākta pārbaude, kurā tiks pārbaudīta visa informācija, kas ir tiesībsargājošo iestāžu rīcībā – gan publiski pieejamā informācija, gan informācija, kas ir SAB rīcībā. Šobrīd publiskajā telpā izskan ļoti pretrunīga informācija, kā arī paša SAB rīcībā esošā informācija ir pretrunīga, tāpēc, lai noskaidrotu faktus un saprastu likumsakarības un iemeslus, pārbaude būs plašāka nekā tā, kuru SAB veic, lai noskaidrotu personas atbilstības pieejai valsts noslēpumam. Komentārus par SAB rīcībā esošo informāciju birojs nesniedz,” informēja SAB pārstāve Iveta Maura.
Agēntūra LETA ziņo, ka SAB, kura kompetencē ir izlūkošana, pretizlūkošana un valsts noslēpuma aizsardzība, informēja, ka Rimšēvičam ir izsniegta speciālā atļauja pieejai sevišķi slepenai klasificētai informācijai. Ņemot vērā to, ka Rimšēvičam ir piemērots drošības līdzeklis un savus amata pienākumus viņš šobrīd nevar veikt, pieeja valsts noslēpumu saturošai informācijai Rimšēvičam nav.
SAB ir sākta pārbaude, kurā tiks izvērtēta visa informācija, kas ir tiesībsargājošo iestāžu rīcībā, publiski pieejamā informācija un informācija, kas ir SAB rīcībā.
Specdienests arī pavēstīja, ka Rimšēvičam nav spēkā esoša sertifikāta darbam ar NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju, līdz ar to viņa rīcībā nevar nonākt šo starptautisko organizāciju klasificētā informācija.
Likumā par valsts noslēpumu minēti septiņi punkti, kāpēc pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem personai tiek liegta. Pielaide, piemēram, nepienākas personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu. Tāpat pieeja noslēpumam tiek liegta personai, kura ir kādas ārpus ES un NATO bloka esošas ārvalsts drošības dienesta darbinieks vai aģents.
Aģentūra AP šonedēļ ziņoja, ka Rimšēvičs pēdējo gadu laikā regulāri apmeklējis Krieviju, kur kopš 2010.gada viņš pabijis vismaz astoņas reizes.
Vairums no šīm vizītēm gan bijušas pirms Latvijas pievienošanās eirozonai un pirms Eiropas Savienības (ES) sankciju noteikšanas pret Maskavu, reaģējot uz iebrukumu Ukrainā.
Pēc tam Rimšēvičs uz Krieviju sācis ceļot caur Baltkrieviju.
Rimšēvičs šodien preses konferencē noliedza AP vēstīto. Krievijā viņš esot bijis tikai divreiz – organizētos braucienos makšķerēt Kamčatkā.
AP rīcībā esošās, 2010. gadā uzņemtās fotogrāfijās viņš redzams pēc makšķerēšanas saviesīgā atmosfērā kopā ar Krievijas Informāciju tehnoloģijas izpētes institūta vadītāju Dmitriju Piļščikovu. Šis institūts ir valstij piederošs militāro tehnoloģiju uzņēmums, kas pakļauts ASV sankcijām.
Rimšēvičs skaidroja, ka nepazīst attēlā redzamos cilvēkus, jo čartera lidojumam uz Kamčatku savāktas savstarpēji nepazīstamas makšķernieku grupas. Pirmajā braucienā viņa ceļabiedrs bijis pērnā gada nogalē aizsaulē aizgājušais zāļu ražotāja AS “Olainfarm” lielākais īpašnieks Valērijs Maligins, bet otrajā – uzņēmējs Andris Kreislers.
Latvijas Bankas prezidents arī noliedza izskanējušo informāciju, ka Krievijā ieceļojis caur Baltkrieviju.
