SAB: Dreimanei pielaide anulēta saistībā ar informācijas aprites pārkāpumiem 1
Valsts kancelejas direktorei Elitai Dreimanei pielaide valsts noslēpumam anulēta saistībā ar informācijas aprites jautājumu pārkāpumiem, otrdien žurnālistiem sacīja Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Maizītis.
Viņš norādīja, ka parakstījis lēmumu par pielaides liegšanu Dreimanei, jo zinājis argumentāciju un faktus, kas ir saistīti “ar darbu Valsts kancelejas darbu vadīšanā, tai skaitā arī ar informācijas aprites jautājumu pārkāpumiem, dažādiem pārkāpumiem, kas ir veikti Valsts kancelejā”.
“Es gribu uzsvērt, ka tas ir bijis diezgan ilgstošs, vairāku drošības iestāžu darba rezultāts, nevis viens SAB direktora lēmums, tas ir lēmums, kas ir pieņemts uz diezgan ilgstoša, izvērtēta pamata,” akcentēja Maizītis.
Uz jautājumu, kādēļ Dreimanes izvērtēšana saistībā ar pielaides atkārtotu iegūšanu sākusies ātrāk, biroja vadītājs norādīja, ka “bija skaidrs, ka ir tik daudz dažādu faktu, notikumu, ka jāpieņem lēmums”.
Ja amatpersona ieradusies uz pārrunām SAB, tad pēc jautājumiem, ko uzdod biroja darbinieki saistībā ar dzīves gājumu un rīcību, personai kļūstot skaidrs, kādēļ pielaide valsts noslēpumam anulēta. Tomēr Dreimane uz tikšanos birojā atteikusi ierasties. “Ja šādas pārrunas nav notikušas, tad priekšstats noteikti ir, bet šad tad var sajukt, par ko tas ir noticis [anulēta pielaide],” pauda Maizītis.
SAB vadītājs norādīja, ka amatpersonai, kurai atņemta pielaide, neiestājas kriminālatbildība. “Te ir divas dažādas lietas, kas publiski netiek izprastas. Personas, kurām tiek liegta pieeja valsts noslēpumam, nav vainīgas, nav izdarījušas ne kriminālnoziegumu, varbūt ir citi pārkāpumi, bet tās nav vainīgas personas krimināltiesību izpratnē. Ir konstatēti riski vai fakti, kuri liedz darbu ar šo informāciju,” viņš sacīja.
Taujāts, vai pašreizējā pielaides izvērtēšanas un piešķiršanas kārtība nebūtu jāuzlabo, Maizītis atbildēja, ka “pārbaudes kārtība un lēmumu pieņemšanas secība liecina par to, ka ir iespējams identificēt riskus, kas ir bīstami, neatkarīgi no tā, kādu amatu attiecīgā persona ieņem”.
“Jā, protams, arī tagad šo pēdējo divu gadu laikā, iepazīstoties no citas puses ar pārbaudes mehānismu ir citas lietas, kas varētu būt precīzāk reglamentētas, precīzāk publiski paskaidrojamas,” reizē atzina drošības iestādes vadītājs.
Maizītis informēja, ka termiņš, līdz kuram darba grupai jāsniedz priekšlikumu pielaides jautājumu uzlabošanā, pagarināts līdz šā gada jūnijam. “Tiem, kas ar to nodarbojas, ir idejas, ir ko teikt. Jā, varbūt šo publisko diskusiju rezultātā, bet tas ir process, kas ir pilnveidojams, bet pašos pamatos strādā,” viņš uzskata.
SAB direktors uzsvēra, ka “katra valsts, arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas pēdējais spriedums liecina par to, ka katra valsts, ja ir runa par nacionālo drošību, ir tiesīga izveidot tās apstākļiem atbilstošu kārtību saistībā ar valsts noslēpuma apriti”.
Jau ziņots, ka SAB atņēmis pielaidi valsts noslēpumam Valsts kancelejas direktorei Dreimanei un viņa tiks atbrīvota no amata, žurnālistiem pirmdien apstiprināja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (“Vienotība”).
