Saakašvili: jūs gruzīniem esat īpaši tuvi 0
Latvijas un Gruzijas attiecības ir ļoti labas, bet tām ir milzīgs neizmantots potenciāls attīstīties vēl labākām, šādu atziņu vakar pēc divpusējās tikšanās Rīgas pilī pauda abu valstu prezidenti – Andris Bērziņš un Mihails Saakašvili.
Abu prezidentu saruna gan bija īsāka, nekā plānots, jo slikto laika apstākļu dēļ Saakašvili lidmašīna Rīgā ielidoja ar apmēram stundas nokavēšanos. Tomēr nojaušams, ka, neskatoties uz sasteigto grafiku, abu līderu saruna bijusi ļoti draudzīga.
“Latvija atbalstīs Gruzijas turpmāko ceļu uz Eiropas Savienību un iestāšanos NATO, ko darījām arī Čikāgas samitā. Šī sadarbība ir labs pamats tam, lai uzsāktu arī aktīvu ekonomisko sadarbību,” teica Latvijas prezidents Andris Bērziņš. Viņš pārliecināts, ka abu valstu ekonomiskās sadarbības potenciāls ir daudz lielāks, nekā tas ir šobrīd. Acīmredzot līdzīgs noskaņojums valda arī Gruzijā, jo kopā ar Saakašvili Latvijā ieradusies arī liela gruzīnu uzņēmēju delegācija, lai meklētu šeit sadarbības partnerus un noieta tirgus.
Savukārt Saakašvili uzsvēra, ka Gruzija pašlaik atrodas ļoti interesantā attīstības stadijā – no vienas puses, nesenais karš ar Krieviju un daļējā okupācija izraisījusi sarežģītu ģeopolitisko stāvokli, bet, no otras puses, valstī ļoti veiksmīgi tiek īstenotas dažādas reformas, apkarojot birokrātiju un korupciju. Gruzijas prezidents ne bez lepnuma norādīja, ka šajos rādītājos viņa vadītā valsts jau apsteigusi vairākas Skandināvijas zemes.
“Tomēr mums joprojām ir daudz ko mācīties no Latvijas ceļā uz NATO un ES. Krievijas mērķis, sākot karu Gruzijā, bija apturēt mūsu virzību uz šīm organizācijām, atbrīvoties no manis un okupēt visu valsts teritoriju. Tas viņiem nav izdevies!” piebilda Saakašvili.
Viņš pārliecināts, ka jau nākamajā NATO samitā, kas plānots kā paplašināšanās pasākums, Gruzija varētu saņemt uzaicinājumu pievienoties aliansei.
Runājot par attiecībām ar problemātiskajiem Dienvidosetijas un Abhāzijas reģioniem, Saakašvili norādīja, ka karā mājas zaudējuši teju pusmiljons cilvēku, un abos reģionos vairs dzīvo aptuveni 10 000 gruzīnu, kas ir tikai 20% no tā skaita, kāds bija pirms kara. Viņš arī novērojis, ka Krievija kļūst arvien atvērtāka sadarbībai. Vienlaikus Saakašvili atzina, ka Kremļa elitei viņš šobrīd ir persona non grata. Tādēļ Gruzija attīsta sadarbību ar atsevišķiem Krievijas reģioniem, ar ko to saista kultūras saites. “Cilvēciskā diplomātija ir neaizstājama reizēs, kad politiskā diplomātija ir bezspēcīga,” uzskata Gruzijas prezidents. Viņš uzsvēra, ka arī latviešu un gruzīnu starpā ir spēcīgas cilvēcīgās simpātijas: “Es ceru, ka Latvijas iedzīvotāji biežāk brauks ciemos pie mums. Jūs gruzīniem esat īpaši tuvi, kā dvēseliski radinieki.”
Šodien Gruzijas prezidenta vizīte Latvijā turpināsies ar atklāto lekciju Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē. Lekcija sāksies plkst. 14.30, un pēc tās ikvienam būšot iespēja diskutēt un iztaujāt Gruzijas līderi.
Uzziņa Latvijas un Gruzijas ekonomiskā sadarbība Vairāki mūsu uzņēmumi jau šobrīd strādā Gruzijā, piemēram, AS “Grindeks”, kas 2006. gada aprīlī atvēra savu pārstāvniecību Gruzijā, kā arī AS “Olainfarm”. Latvijas eksporta apjoms uz Gruziju 2011. gadā bija 10,54 miljonu eiro apmērā, kas ir par 27% (jeb 2,26 miljoniem eiro) lielāks eksporta apjoms nekā 2010. gadā. Importa apjoms no Gruzijas 2011. gadā bija 3,96 miljonu eiro apmērā, kas ir par 14% (jeb 0,48 miljoniem eiro) lielāks importa apjoms nekā 2010. gadā. Pēc kopējā preču tirdzniecības apgrozījuma Gruzija ar 14,5 miljoniem eiro kopējo tirdzniecības apjomu ieņem 50. vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū. |
