«Saab» ardievas vēl nesaka 0
Šogad aprit 65 gadi, kopš dienas gaismu ieraudzīja pirmā toreiz vēl lidmašīnu ražotāja “Svenska Aeroplan AB” izgatavotā “Saab” automašīna. Kaut nekad neiekarojis pasaules slavu, “Saab” savā vairāk nekā pusgadsimtu ilgajā mūžā izpelnījies neviltotu Eiropas automīļu cieņu. Tagad, liekas, šis autoražotājs iestūrējis finiša taisnē.
2011. gada aprīlī tika izgatavots pēdējais “Saab” modelis, un kopš tā brīža šo auto ražošana vairs nenotiek. Darbu zaudējuši arī aptuveni četri tūkstoši “Saab” rūpnīcu darbinieki. Aizvadītā gada nogalē autoražotājs tiesā iesniedza maksātnespējas pieteikumu. Bankrota procesu pārrauga Zviedrijas advokātu firma “Delphi”, un bankrota administrators zviedru advokāts Hans Bergkvists no plašākiem komentāriem pagaidām atsakās.
Tas pierāda, ka situācija ir neskaidra, arī paziņojumi par “Saab” nākotni ir pretrunīgi. Vienu dienu Bergkvists drūmi secina, ka “pacients ir miris”, jau citā atklāj, ka notiek sarunas ar vismaz četriem iespējamajiem “Saab” pircējiem.
Raibā vēsture
Pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu beigās, kad Eiropā sāka briest nepatikšanas, proti, Otrais pasaules karš, Zviedrija, mēģinot stiprināt neitralitāti, lēma attīstīt savus gaisa spēkus. Šim nolūkam 1937. gadā tika izveidota firma “Svenska Aeroplan AB”, kas Zviedrijas armiju apgādāja ar nepieciešamajiem lid-aparātiem. Četrdesmito gadu vidū, kamēr citviet Eiropā plosījās karš, zviedru lidmašīnu ražotāji sāka meklēt biznesa paplašināšanas veidus. Izvēle krita par labu autobūvei, un 1947. gada 10. jūnijā firma plašākai sabiedrībai izrādīja savu pirmo automobili “Saab 92001”. Drīz vien ražošanas apjomi auga, un “Saab” automīļu rindas kļuva kuplākas ne vien Zviedrijā, bet arī citviet Eiropā. Šo zviedru automobiļu dizainā bija jaušama to vecāko māsu – lidmašīnu – klātbūtne, spēkratiem piešķirot savu unikalitāti un atšķirību no citām pēckara mašīnām.
Tiesa, laiks pierādīja, ka autobūve ir dārgs prieks, un “Saab” ražošanas apjomi nespēja firmai nest peļņu. Palīdzība ieradās amerikāņu autogiganta “General Motors” (“GM”) izskatā, kas 1986. gadā pilnībā pārņēma nelielā zviedru autoražotāja kontrolpaketi.
Kaut 2007. gadā “Saab” sasniedza savu augstāko punktu pārdotajos auto (133 167 modeļi), pēdīgi izrādījās, ka arī “GM” kabatas nav gana dziļas. Tāpēc pirms diviem gadiem ASV autoražotāji kompāniju par 400 miljoniem dolāru pārdeva nelielajam nīderlandiešu uzņēmumam “Spyker Cars”, kas pēc darījuma nosaukumu nomainīja uz “Swedish Automobile” (“Swan”) un kura
īpašnieks Viktors Millers, kā pats atzina Zviedrijas televīzijai, daļu naudas esot saņēmis no Vladimira Antonova, kurš Latvijā pazīstams kā nu jau maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas īpašnieks. Kā izskanējis plašsaziņas līdzekļos, V. Antonova darījumos ar “Saab Group”, iespējams, ir aizplūdusi tieši AS “Latvijas Krājbanka” nauda.
Tiesa, arī V. Milleram neizdevās virs ūdens noturēt grimstošo “Saab”, un pērn decembrī firma iesniedza bankrota pieteikumu.
Kaut glābēju rindās pieteikušies Ķīnas autoražotāji “Youngman”, indiešu “Mahindra and Mahindra” un turku “Brightwell Holdings”, ļoti iespējams, kompāniju neizdosies atdzīvināt un pēdējā “Saab” automašīna jau ir uzbūvēta. “GM”, zviedru autokompāniju pārdodot Milleram, paturēja sev veto tiesības liegt “Swan” bez viņu piekrišanas tālāk pārdot informāciju par šo auto tehnoloģijām. Pagaidām “GM” šīs tiesības izmanto un nevēlas, lai “Saab” nonāk kādu iepriekšminēto firmu īpašumā.
Zviedru advokāti, kas pārrauga “Saab” bankrota procesu, atzīst, ka pašreiz sarunas par autorūpnīcas glābšanu notiek ar “trim četrām ieinteresētām grupām”, neminot gan to vārdus, informē Zviedrijas ziņu aģentūra “TT”. Tā arī raksta, ka sarunu iznākumus būšot zināms tuvāko nedēļu laikā.
“GM” atņem ”Saab” unikalitāti
“Saab” cienītāji gan piesardzīgi vērtē iespējas kompāniju glābt. “Visspilgtāk “Saab” raksturo drošība. Tas ir ģimenes un dizaina auto,” trīs šā auto raksturīgākās īpašības min “Saab” dīlera Latvijā “Viking Motors” pārstāvis Mārtiņš Jakovickis. “Ļoti liela uzmanība tiek pievērsta aktīvajai un pasīvajai drošībai, ģimenes drošībai. Daudz domāts, lai braukšana šajā automobilī būtu ērta. Piemēram, sēdekļi ir fantastiski ērti.”
Gan M. Jakovickis, gan Latvijas “Saab” kluba prezidents Ingus Mikuda uzsver “Saab” kā nišas auto valdzinājumu. “Deviņdesmito gadu vidū tēvs uzsāka biznesu ar zviedriem. Tad arī iepazinu “Saab”. Mīlestība pret šo zīmolu veidojās palēnām,” atzīst I. Mikuda. “Toreiz Latvijā šo automašīnu nebija daudz. Tajā laikā arī atšķirības no citiem auto bija krietni lielākas – bija jaušams lidmašīnu mantojums, kas ir redzams salonā, instrumentu panelī, atšķirīgajos tehniskajos risinājumos.”
Ar laiku “Saab” sāka pielāgoties tirgus tendencēm. Tas notika uzreiz pēc tam, kad firmu pārņēma “GM”. Amerikāņu autogigants, paplašinot “Saab” produktu klāstu, mēģināja šos automobiļus padarīt plašāk lietojamus, sekot tirgus tendencēm. “Taču viņiem tas neizdevās. “GM” neapzinājās, ka “Saab” ir nišas auto,” uzsver I. Mikuda.
Vai līdz ar šādiem paņēmieniem “GM” atņēma “Saab” tā unikalitāti? “1986. gads iezīmēja šajā nozarē globalizāciju. “Saab” sāka izmantot tādus pašus dzinējus kā citām automašīnām – “Isuzu”, “Opel” vai “Fiat”. No izmaksu viedokļa tas mašīnas sākotnējo vērtību samazināja, bet līdz ar to “Saab” zaudēja savu individualitāti,” skaidro I. Mikuda, kuram pašam ir viens 1981. gada “Saab 99”, kā arī otrs – jaunāks.
Detaļu pārdošana arī Latvijā turpināsies
Laikā, kad “Saab”, iespējams, jau veicis savu pēdējo pagriezienu un jaunas automašīnas vairs ražotas netiek, aktuāls kļūst jautājums par rezerves daļām. “Viking Motors” pārstāvis M. Jakovickis gan mierina – detaļu pārdošana turpināsies.
“Rezerves daļas ir neatkarīga ražošana, un mums tās tiek piegādātas visu laiku,” stāsta Jakovickis. “Protams, reizēm rodas problēmas, bet tās ir arī citiem auto tirgotājiem.” Viņš norāda, ka arī pēc bankrota “Saab” ražotāji saglabās tiesības piegādāt nepieciešamās auto detaļas.
“Viss turpināsies arī tad, ja “Saab” bankrotēs – gan saistībā ar rezerves daļām, gan garantijām, gan pēcgarantiju remontu,” uzsver “Viking Motors” pārstāvis, piebilstot, ja vien nebūs kāds cits oficiāls paziņojums. Pagaidām nekas tāds nav bijis.
Saglabā daļu Trolhatanas dvēseles
Savam iecienītajam autoražotājam paužot morālu atbalstu, janvāra vidū 32 pasaules valstu “Saab” entuziasti rīkoja šā zīmola atbalsta pasākumus. Tāds notika arī Latvijā, kurā piedalījās aptuveni 30 šīs automarkas piekritēju. Latvijā “Saab” klubs tika dibināts 1998. gadā, šobrīd tajā ir 27 biedri.
Pagājušajā nedēļā parādījās ziņa, ka “Saab” muzejs Trolhatanas pilsētā gatavojas izpārdot savus eksponātus. Taču tas nenotika, jo muzeju paglāba pilsētas pašvaldība sadarbībā ar aerokosmisko koncernu “Saab AB” un Raula Valenberga fondu. Šis triumvirāts par vairāk nekā 2,2 miljoniem latu atpirka visu muzeja automobiļu kolekciju, kurā ir vairāk nekā 120 unikāli automobiļi, tajā skaitā koncepta automobiļi, sacīkšu spēkrati, kā arī 1946. gadā ar rokām izgatavotā firmas automašīna “Ursaab”. “Muzejs mums ļoti daudz nozīmē. Tā ir daļa no Trolhatanas dvēseles,” sarunā ar zviedru medijiem šādu soli pamatoja pašvaldības vadītājs Pauls Akerlunds.
