Šā gada ES ekonomikai prognozē straujāku izaugsmi 0
Eiropas Savienībā šogad vērojami ekonomikas izaugsmei labvēlīgi apstākļi, un šādi īstermiņa faktori stimulē vēl vājo ES ciklisko augšupeju, teikts šodien publiskotajā Eiropas Komisijas pētījumā “Ekonomikas prognoze – 2015. gada pavasaris”.
Eiropas valstīs vienlaikus var konstatēt vairākus ekonomikai labvēlīgus faktorus. Naftas cenas joprojām ir relatīvi zemas, pasaulē ir vērojama stabila ekonomikas izaugsme, turpinās eiro kursa kritums, un Eiropas Savienībā tiek īstenota labvēlīga ekonomikas politika.
Monetārajā jomā finanšu tirgus ievērojami ietekmē Eiropas Centrālās bankas īstenotā kvantitatīvās stimulēšanas politika, un līdz ar to pazeminās procentu likmes un tiek sagaidītas labākas iespējas saņemt kredītus. Tā kā fiskālajā jomā kopumā ES tiek īstenota neitrāla pieeja – nedz stingra, nedz arī pavisam brīva – arī fiskālā politika būs piemērota izaugsmes vajadzībām. Laika gaitā ir sagaidāmi arī rezultāti no īstenotajām strukturālajām reformām un Investīciju plāna Eiropai.
Līdz ar to var sagaidīt, ka 2015. gadā reālais IKP visas ES mērogā pieaugs par 1,8 %, bet eirozonā – par 1,5 %, t. i., attiecīgi par 0,1 % un 1,2 % procentpunktiem vairāk, nekā tika prognozēts pirms trim mēnešiem. Attiecībā uz 2016. gadu Komisija prognozē izaugsmi par 2,1 % visas ES mērogā un par 1,9 % eirozonā.
Galvenais IKP izaugsmes dzinējspēks ir iekšzemes pieprasījums, turklāt šogad vēl ir sagaidāms privātā patēriņa apjoma kāpums, bet nākamgad – jauns pavērsiens ieguldījumu jomā.
“Latvijas ekonomika saglabā pozitīvu attīstības prognozi arī pēc EK pavasara datiem un joprojām aug straujāk nekā ES vidējie rādītāji, taču izaugsmes prognoze kopš februāra ir samazināta no 2,9% uz 2,3% šogad un no 3,6% uz 3,2% nākamā gadā. Galvenais faktors izaugsmes prognozes samazināšanai ir Ukrainas krīze un Krievijas ekonomikas lejupslīde, jo Latvijas ekonomika joprojām ir jūtīga pret Krievijas rubļa svārstībām un Krievijas tirgus ieņem nozīmīgu lomu Latvijas preču un pakalpojumu eksportā. Latvijai būtiski koncentrēties uz sistemātisku un nopietnu atbalstu uzņēmējiem apgūstot jaunus eksporta tirgus un savlaicīgu darbu, lai ātrāk apgūtu visus Latvijai pieejamos ES fondu līdzekļus, kas sniegtu nozīmīgu atbalstu uzņēmējdarbības stimulēšanai,” izteicies par eiro un sociālo dialogu atbildīgais Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis.
