Rutkaste skaidro, kas notiktu, ja Latvija vienā dienā pārtrauktu eksportu uz Krieviju 119
“Scenāriju, kādas būtu sekas, pārraujot ekonomiskās saites ar Krieviju, jau sarēķinājām divus gadus atpakaļ, kad Krievija iebruka Ukrainā, par ko informējām arī politiķus,” atklāj Latvijas Bankas monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste TV24 raidījumā “Naudas cena”.
“Ja Latvija vienā dienā pārtrauktu visu eksportu uz Krieviju, pieņemot, ka uzņēmumi atrastu noieta tirgu citās valstīs, tad sarukums būtu apmēram 2% no IKP. Piekrītu viedoklim, ka tranzīts ir norietoša nozare. Un tad ir jautājums, kur mēs resursus, ar ko saprotam gan naudas līdzekļu, kapitālu, gan darba spēku, ieguldām – norietošā nozarē vai dodam iespēju pāriet uz nozarēm, kam ir izaugsmes perspektīva,” skaidro Latvijas Bankas monetārās politikas pārvaldes vadītājs.
Turpinot diskusiju tieslietu ministrs (2010-2011), reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs (2006-2007), ekonomikas ministrs (2006) un uzņēmējs Aigars Štokenbergs neslēpj izbrīnu par Rīgas brīvostas lēmumu izsludināt 179 hektāru savas teritorijas iznomāšanu, lai uzstādītu saules paneļus. “Kāpēc ne rūpnīcas, noliktavas? Vai mums trūkst vietas? Kāpēc Liepājas lidlaukā, kas ir industriāla teritorija, ir saules parks? Kāpēc saules paneļus nevar novietot uz noliktavu jumtiem?” vaicā Štokenbergs.
“Ja mēs saprotam, ka bizness ar Krieviju visā dzelzceļa un loģistikas jomā, kas mums ir ar augstu risku šobrīd un ar vēl augtāku risku nākotnē, tad šīs nozares atbalsta politika ir nepareiza. Uzturam augsta riska biznesu, faktiski šo naudu atņemot tām lietām, kas būtu jādara, lai veidotu to vidi, kur cilvēki varētu strādāt nākotnē,” savu viedokli TV24 raidījumā “Naudas cena” pauž ekonomists un Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš.
Projektu “Naudas cena” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Naudas cena” saturu atbild AS “TV Latvija”.
