Ruta Zaharova: Ar ko gan mazā skola ir sliktāka par lielu pilsētas skolu? 1
Autore: Ruta Zaharova, nodibinājuma “Iespējamā misija” skolu piesaistes vadītāja
Latvijas skolās trūkst skolotāju. Par to tiek runāts bieži un daudz, tēmai īpaši aktualizējoties teju katra jauna mācību gada priekšvakarā.
OECD starptautiskajā mācību vides pētījumā TALIS ir noskaidrots, ka pedagogu vidējais vecums Latvijā ir 47 gadi, atsevišķos mācību priekšmetos tas ir vēl lielāks.
Lai situāciju mainītu, ir nepieciešams skolās aktīvi “iepludināt” kvalificētus jaunos pedagogus, kas spētu ar aizrautību veikt savu darbu un celt kopējo izglītības kvalitāti valstī.
OECD ziņojumā ir arī skaidri norādīts, ka Latvijas reģionos, mazpilsētās un lauku skolās izglītības līmenis ir krietni zemāks nekā pilsētas skolās, un šo secinājumu apstiprina gan Starptautiskās studentu novērtējuma programmas (Programme for International Student Assessment – PISA) dati, gan ikgadējie centralizēto eksāmenu rezultāti.
To analīze arī apliecina, ka pilsētu mikrorajonu skolās un mazākumtautību skolās skolēnu sasniegumi ir zemāki nekā pilsētu centru skolās un ģimnāzijās.
Ar ko gan mazā skola ir sliktāka par lielu pilsētas skolu? Manuprāt, ne ar ko.
Arī viens no nodibinājuma “Iespējamā misija” mērķiem ir nodrošināt kvalitatīvu izglītību ikvienam bērnam Latvijā, radot nepieciešamās pārmaiņas klasēs, skolās un sabiedrībā.
Pašlaik ceļu uzsācis projekts „Mācītspēks”, kura ietvaros 100 dalībniekiem būs iespēja viena studiju gada laikā iegūt skolotāja kvalifikāciju un otra gada laikā turpināt profesionāli pilnveidoties.
Projekts tiek īstenots Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā, sadarbojoties Latvijas Universitātei, Daugavpils Universitātei, Liepājas Universitātei un nodibinājumam “Iespējamā misija”, izmantojot Eiropas Sociālā fonda atbalstu.
Ar jaunā projekta palīdzību mēs vēlamies arī iesaistīties izglītības nevienlīdzības jautājuma risināšanā un stiprināt skolas, dodot skolēniem iespēju saņemt vienlīdz kvalitatīvu izglītību kā pilsētā, tā laukos.
Patlaban skolām ārpus lielajām pilsētām dažādu iemeslu dēļ ir grūtāk piesaistīt kvalitatīvus pedagogus – speciālisti, tai skaitā kvalificēti pedagogi, vairāk izvēlas palikt pilsētās, kur ir augstāka dzīves kvalitāte, lielākās skolās augstākas algas, plašākas izaugsmes iespējas.
Izvēloties skolu, uz kuru dosies strādāt projekta “Mācītspēks” dalībnieki, mēs ņemam vērā vairākus faktorus, tostarp arī projekta dalībnieka pašreizējo dzīvesvietu vai kandidāta norādītās iespējas pārcelties.
Tomēr prioritāte ir skolas Latvijas reģionos ārpus lielajām pilsētām, kurām piesaistīt pedagogus ir grūtāk nekā, piemēram, prestižajām Rīgas skolām.
Liela nozīme ir arī atbalstam, ko skola var nodrošināt jaunajam pedagogam.
Ar to saprotam ne tikai mūsdienīgu darba vidi, bet arī profesionālo atbalstu – jauno skolotāju padomdevēju mentoru atbalstu, atbalstošu skolas iekšējo vidi, skolas atvērtību pārmaiņām un vēlmi sekot līdzi tendencēm izglītībā Latvijā un pasaulē.
Sadarbībai ar skolām pievēršam lielu nozīmi, jo vēlamies, lai jaunajam skolotājam ieiešana skolā ir pozitīvās emocijās balstīts notikums.
TALIS 2018. gada pētījuma dati arī apliecina – atbalstošāka vide nodrošina jaunā skolotāja piesaisti darbam ilgtermiņā.
Pašlaik interesi par projektu “Mācītspēks” ir izrādījušas gandrīz 200 skolas, kas pieteikušas vairāk nekā 400 pedagogu vakanču.
Visvairāk ir pieteiktas vakances STEM jeb dabas zinātņu un tehnoloģiju jomas priekšmetos – vairāk nekā 200 vakanču.
Taču ļoti trūkst arī valodu skolotāju. Ieviešot kompetenču pieeju izglītībā un mainoties izglītības standartiem, iezīmējas jaunas tendences arī vakancēs.
Projekta ietvaros šogad plānots uzņemt 100 dalībniekus – jaunos skolotājus, un tas objektīvi ir par maz, lai atbalstītu visas skolas, kurās skolotāju trūkst.
Šādā situācijā ir svarīgi precīzi noteikt prioritātes, un, kā jau norādīju, viena no tām ir jaunu skolotāju sagatavošana reģionu skolām.
Tas nozīmē, ka arī projekta dalībniekiem ir jārēķinās ar to, ka viņu jaunā darba vieta var atrasties ārpus Rīgas, arī attālākos novados.
Mēs, projekta “Mācītspēks” īstenotāji, priecājamies, ka jau pavisam drīz skolās ienāks enerģiski un zinoši jaunie skolotāji, kas gatavi pieņemt izaicinājumu un uzsākt jaunu dzīves posmu vietā, kurā viņi ir visvairāk nepieciešami un kur viņu kā pedagogu ieguldījumam būs vislielākais pienesums.
Tas ir nepieciešams priekšnoteikums, lai mēs soli pa solītim virzītos pretī Latvijas izglītības sistēmas attīstīšanai par vienu no labākajām pasaulē, bet bērniem Latvijā nodrošinātu vienlīdz kvalitatīvu izglītību neatkarīgi no tā, kur viņi dzīvo.
