Rūta Dimanta: Katram latam – arī dzīvības cena 0
Apritējis gads, kopš labdarības organizācija “Ziedot.lv” iesāka plašu labdarības programmu “Laimīgai Latvijai!”. Par paveikto un šajā laikā gūto pieredzi stāsta “Ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta un projekta vadītāja Inese Danga.
– Atgādiniet, kāds ir programmas “Laimīgai Latvijai!” mērķis!
R. Dimanta: – Jebkurš cilvēks vēlas būt laimīgs. Ja tādi būsim katrs individuāli, arī sabiedrība kopumā kļūs labāka, sekmīgāka un Latvija būs laimīga. Programmu veidojām, lai aktivizētu sabiedrības savstarpējo solidaritāti, cieņu vienam pret otru, palīdzības sniegšanu. Gada laikā atbalstu saņēmis ļoti daudz cilvēku – gandrīz pusotrs tūkstotis ģimeņu.
– Kam visvairāk nepieciešama palīdzība?
I. Danga: – Tās ir trūkumā nonākušās ģimenes un smagi slimie cilvēki. Tie ir gadījumi, kad ģimene darījusi visu, kas tās spēkos, – iekrājumi izlietoti, pārdots viss, ko var pārdot, ņemti pat kredīti. Var teikt, ka cilvēks saslimstot ātri vien kļūst trūcīgs, jo ārstēšanās izmaksā ļoti dārgi.
Tagad liela summa – 26 tūkstoši latu – nepieciešami Andrai Kvālei, kurai ir smaga onkoloģiska saslimšana. Viņas kolēģi atnāca pie mums, lūdza palīdzēt, arī paši aktīvi iesaistījušies līdzekļu vākšanā.
Šī situācija mums atgādina notikumus pirms gada. Toreiz Nacionālais veselības dienests atteica finansējumu ar vēzi smagi slimajam Mārcim. Mēs, cik spējām, atbalstījām viņu ārstniecības pirmajos mēnešos.
Bet, kad sabiedrība, iesaistoties brīvprātīgajiem juristiem, beidzot panāca labvēlīgu lēmumu, bija jau par vēlu. Zēns nomira. Tagad atkal esam tādā pašā situācijā – slimnieku ārstēšanai valstij nav resursu. Bet Andrai ir 12 gadus vecs dēls.
Dažs varbūt teiks – nav zināms, kā viss vēl beigsies. Tā ir briesmīga apziņa, ka dzīvība maksā 26 tūkstošus. Toties sabiedrībai kopumā, ja 26 tūkstoši cilvēku katrs noziedo pa latam, tas nav nekas īpašs. Tā trūkumu makā nejutīsim, bet kādam tas ir dzīvības cenā.
Domāju, ka mums, sabiedrībai, tā būs laba apziņa, ka, saziedojot nepieciešamo summu, esam darījuši visu, lai palīdzētu Andrai. Jau savākti astoņi tūkstoši, un nupat kāda Kanādas latviešu ģimene ziedoja ievērojamu summu.
R. Dimanta: – Ja esi trūkumā, tava dzīvības cena var būt arī desmit vai 20 latu, kuru nav, lai nopirktu zāles. Vidzemes pusē pensionārs nevarēja doties uz slimnīcu, jo vispirms esot jāsamaksā par komunālajiem pakalpojumiem. Slimnīcai naudas nepietika. Vecie ļaudis ir tik apzinīgi, ka gatavi likt ķīlā savu veselību, lai tikai nepaliktu kādam parādā.
– Pērnvasar realizējāt skaistu projektu – divām daudzbērnu ģimenēm palīdzējāt tikt pie normāla dzeramā ūdens, finansējot dziļurbumu ierīkošanu. Kādu palīdzību vēl esat snieguši ģimenēm ar bērniem?
– Varam skaisti runāt par demogrāfiju, bet, kad ģimenē ienāk kārtējais mazais cilvēciņš, ienākumi uz ģimenes locekli strauji samazinās.
Lai saņemtu sociālo palīdzību, jāgaida, kamēr piešķir attiecīgu statusu un tad pabalstu. Bet autiņbiksītes mazajam vajag jau šodien. Mēs bieži vien palīdzam ģimenei sagaidīt brīdi līdz sociālajam pabalstam. Bet, pasarg’ dievs, ja atklājas kāds no vecmāmiņas mantots zemes īpašums! Tad nekas cits neatliek, kā paļauties vienīgi uz labdarības organizāciju atbalstu.
Situācijas, kādās ļaudis vēršas pie mums pēc palīdzības, ir visdažādākās. Lūk, birojā atskan tālruņa zvans – ārkārtas situācija. Kas noticis? Vīram saplīsuši ziemas zābaki. Ģimenē, kur pēc ugunsnelaimes, atjaunojot mājokli, katram latam milzu vērtība, tādai vajadzībai nauda nav paredzēta.
Kādai māmiņai tika sagādāta veļas mašīna. Līdz tam viņa visu veļu mazgāja ar rokām, un tās bija smagi cietušas no alerģijas. Tā kā ģimene ir trūcīga, izmantoja vislētākos mazgāšanas līdzekļus, kas nav draudzīgi rokām. Nonāca tik tālu, ka māmiņa vairs nespēja izmazgāt pat mazā bērniņa drēbītes. Veļas mašīna ģimenei atviegloja sadzīvi un saudzē māmiņas veselību.
Citā ģimenē ar diviem slimiem brālīšiem bija nepieciešams invalīdu kāpņu pacēlājs. Rīgas dome tam atvēlēja 3000 latu, bet otri 3000 latu bija jāsagādā pašai ģimenei, kaut viņiem tādas naudas nav. Algotu darbu strādā tikai viens no vecākiem, otrs visu laiku ir kopā ar slimajiem dēliem. Arī viņi saņēma atbalstu.
I. Danga: – Savukārt man prātā kāda četru bērnu mamma, kas paziņoja, ka viņai esot lielas problēmas. Gaidīju, ka lūgs pārtikas palīdzību vai rēķinu apmaksu, bet izrādījās, ka sievietei nepieciešams psihologa atbalsts. Vienojāmies, ka viņa sameklēs atbilstošu speciālistu, bet mēs apmaksāsim konsultācijas. Gāja laiks, mūsu kliente klusē, jau nospriedu, ka pietrūkusi uzņēmība. Bet pēkšņi saņemam milzu ķirbjus un vēstulīti.
Izrādās, viņa veiksmīgi atrisināja savu problēmu, bet psiholoģe izrādījās tik pretimnākoša, ka par konsultācijām nav prasījusi samaksu! “Maniem bērniem tagad ir pavisam citāda – priecīga un laimīga – mamma,” viņa rakstīja vēstulītē. Acīmredzot konsultācijas palīdzēja ko būtisku saprast, izvērtēt, un tas mainīja viņas dzīvi.
– Parasti lielāku publicitāti izpelnās tie projekti, kuros ieguldītas prāvākas naudas summas. Bet, izrādās, daudzos gadījumos pietiek ar mazumiņu.
R. Dimanta: – Esam gādājuši ļaudīm siltumnīcu plēves, sēklas, kapļus, minerālmēslus, lai var izaudzēt dārzeņus, saremontēt kūtiņu, kur turēt kazas vai trušus. Bieži vien izaudzēto vēl arī atgādā mums uz biroju, lai varam nodot citām ģimenēm. Gribētu, lai tieši šo palīdzības veidu cilvēki izmantotu vairāk, tādējādi arī paši uzņemoties atbildību. Saprotam, ka ne visiem tas pa spēkam, tāpēc arī turpmāk atbalstīsim visus, nevienu nešķirojot.
I. Danga: – Citreiz pietiek pat ar sarunu un palīdzības lūdzējs atzīstas, ka nu viņš zina, ko darīt. Gadās arī veiksmīgi risinājumi kā pagājušā gada nogalē, kad valsts palielināja finansējumu endoprotezēšanas operācijām. Mums atlika vien senioriem, kuri bija vērsušies “Ziedot.lv”, apmaksāt uzturēšanos slimnīcā.
Esam finansējuši arī ārzemēs bojā gājušo tautiešu atgādāšanu mājās, lai piederīgie savu ģimenes locekli var apbedīt dzimtenē. Gadās situācijas, kad ārstēšanās vajadzībām ņemti ātrie kredīti un ņēmējs iekuļas lielās nepatikšanās. Kredītus, protams, mēs nesedzam, bet varam atbalstīt citādi – apmaksāt medikamentu iegādi vai sniegt kādu saimniecisku palīdzību.
– Kā veicies ar ziedojumu piesaistīšanu, vai iedzīvotāji ir atsaucīgi?
R. Dimanta: – Ir dažādi ziedošanas veidi, var ziedot mūsu portāla mājas lapā vai veikt pārskaitījumu. Ir cilvēki, kas ziedo uzreiz pat vairākus tūkstošus. Gada laikā projektam kopā saziedots vairāk nekā 157 tūkstoši latu. Bet “Maxima” veikalu tīklā izvietotajās ziedojumu kastītēs – 40 tūkstoši latu. Tur parasti iemetam atlikumu – mazās naudiņas: vienu, divu, piecu, desmit santīmu monētas. Bet gada laikā kopā tās veido vērā ņemamu summu. Mūsu iedzīvotāji ir fantastiski atsaucīgi!
Manuprāt, tieši iespēja ziedot sabiedrību dara labāku, jo sniedz apziņu, ka es ar savu santīmu varu ietekmēt notikumu virzību. Palīdzot citiem, varu daudz ko ietekmēt arī savā valstī. “Laimīgai Latvijai” būtība ir – lai mēs katrs varam būt noderīgs un ietekmēt situāciju.
Aicinājums Lūgums palīdzēt Andrai Kvālei Kad 2012. gada vidū Andra ar pēkšņām veselības problēmām nokļuva slimnīcā, viņas dzīve sagriezās par 180 grādiem – tika konstatēta akūta limfoleikoze, kas ir ļaundabīga asinsrades slimība. Ārstniecība Latvijā nedeva gaidītos rezultātus, tāpēc mediķi ieteica doties uz Vāciju. Lai segtu ārstniecības izdevumus, Andra vērsās Nacionālajā veselības dienestā. Taču valsts atteicās apmaksāt viņas ārstēšanos Vācijas klīnikā, kas ir Andras vienīgā iespēja izdzīvot. Ārstēšanai nepieciešami 26 551 lats. “Ziedot.lv” aicina izvēlēties ērtāko labdarības veidu: * ziedojot ziedojumu kastītēs “Maxima” veikalos visā Latvijā; * zvanot pa ziedojumu tālruni 90067009 (maksa par zvanu – 1 lats); * ziedojot ar internetbankas starpniecību, norādot: “Palīdzēsim Andrai Kvālei”. Informācija www.ziedot.lv/lv/project/1654 |
