“Russkij mir” par Latvijas naudu 4
Kā “LA” jau ziņoja, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pagājšnedēļ pieņēma lēmumu par valsts SIA “Latvijas Televīzija” (LTV) trešās programmas izveidi. Tā saturs tiktu veidots krievu valodā un to sāktu raidīt 2016. gada otrajā pusē. Apstiprinošs lēmums gan vēl jāpieņem valdībai. Vai šāds kanāls nepieciešams, sākuši jau vērtēt eksperti, bet Saeimas deputāts Edvīns Šnore rakstā “LA” šādu ideju vērtē ļoti kritiski: “Krieviski Latvijā jau raida vairākas vietējās televīzijas, neskaitāmas radiostacijas. Vietējās krievu preses piedāvājums pat pārsniedz pieprasījumu. Visi populārākie Latvijas interneta portāli ir krieviski! Tad kā tieši pietrūkst? Ko valsts apmaksāts TV kanāls krieviski dotu Latvijai? Baidos, ka nekā laba.
Pirmkārt, tas būs klajā pretrunā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā pausto uzstādījumu “veicināt latviešu valodas kā visu Latvijas iedzīvotāju kopējās saziņas valodas lietošanu”. Tas vēl vairāk samazinās latviešu valodas nozīmi Latvijā.
Otrkārt, līdzšinējā pieredze rada bažas, ka jaunizveidotais Latvijas krievu kanāls, gluži kā jau esošie Latvijas krievu mediji, ne tik daudz cīnīsies ar Krievijas propagandu, cik atgremos tās pamatpostulātus vietējiem krieviem lokalizētā versijā.
Un, treškārt, tas būs signāls pasaulei un vietējai sabiedrībai, ka Latvija oficiāli ir divkopienu valsts. Lai arī šo tēzi referendumā noraidīja gandrīz devi ņsimt tūkstoši Latvijas pilsoņu, divvalodības aizstāvjiem to būs izdevies iedabūt pa sētas durvīm, izmantojot traģiskos notikumus Ukrainā. Jārēķinās, ka šis process var būt neatgriezenisks, jo, ja pēc tam būs vēlme atkal samazināt krievu mediju telpu Latvijā, palielinot latviešu valodas lomu, to izdarīt var kļūt ārkārtīgi bīstami,” raksta E. Šnore. Deputāts rakstā kritiski vērtē arī līdzšinējo praksi latviešiem runāt krieviski LTV raidījumos: “Mēs kā hipnotizēti lūkojamies uz Ukrainu un drudžaini spriežam, ko darīt, lai Krievija neizdomātu uzbrukt arī mums. Liekas, esam gatavi darīt jebko, tostarp runāt krieviski savā starpā (kā to dara latvieši LTV7), lai tikai šeit neradītu “spriedzi” un nedotu pamatu Putinam iebrukt. Nevaram vien izdomāt veidus un formas, kā pārliecināt vietējos krievus, lai viņi neatbalstītu Putinu un lai viņiem nebūtu vēlmes pievienoties Krievijai. Savā apmātībā mums pat neatliek laika pajautāt, vai vietējie krievi vispār vēlas pievienoties Krievijai? Aptaujas rāda, ka ne. [..] Viņi vēlas ko citu – lai Latvijā otrā valsts valoda būtu krievu. [..] Galvenie draudi Latvijai ir nevis vietējo krievu tiekšanās pēc Putina Krievijas, bet gan pēc krieviskas Latvijas.
