Uldis Šmits: “Rusosfēra” 0
Mēneša sākumā tika sacelts liels troksnis sakarā ar “Le Point” publikāciju.
Šajā žurnālā līdzīgi kā “Paris Match” bija atstāstīta un citēta Francijas prezidenta Emanuela Makrona nesena neformāla saruna ar preses pārstāvjiem. Viņš, starp citu, apgalvojis, ka “dzelteno vestu” kustība tiek manipulēta no ārienes un uzkurināta ar sociālo tīklu palīdzību, kas gan nav nekāds jaunums. Makrons arī pieminējis tīmeklī sevišķi aktīvos galēji kreisos, “fašosfēru” un “rusosfēru”. Turklāt tie esot “cilvēki, kas pērk kontus”, viņš sacījis. “Tie ir “Russia Today”, “Sputnik” u. c.” Atkal – nekā pārsteidzoša. Turklāt ar “dzeltenajām vestēm” koķetē arī Itālijas valdība, tāpēc saasinājušās Parīzes un Romas attiecības. Bet tā ir pārejoša parādība.
Pats Makrons, kurš piedēvējis presei “naivumu”, nav bez vainas protesta viļņa iemeslu radīšanā, tomēr viņa sacītais ir vērā ņemams. Jo tas attiecas uz visnotaļ zīmīgu epizodi informācijas karā pret Rietumiem, kas turpinās jau ilgu laiku un tiek izvērsts tai skaitā ar viņa nosaukto propagandas resursu iesaistīšanu. Taču šo Kremļa ieroču izmantošanas efektivitāte lielā mērā ir atkarīga no Rietumu attieksmes, proti, ja to darbības mērķi atklājas lielai sabiedrības daļai, efektivitāte zūd. Tāpēc Maskavas reakcija bija ārkārtīgi nervoza.
Krievijas Ārlietu ministrija pat nosūtījusi Francijas vēstniecībai notu, un ministrijas runasdāma Marija Zaharova sev ierastajā manierē izpaudās feisbukā, kur izmeta frāzi, ka galvenais viltus ziņu izplatītājs Francijā ir tieši prezidents Makrons. “Sputnik France” publiskoja Elizejas pilij adresētu skarbu tekstu, kurā noliedza kontu pirkšanu (tā nemaz īsti nebija “Le Point” nodrukāto citātu būtība), jo “nekas nespēj apstiprināt šo teoriju”, un kurā piesauca 1789. gadā Francijā pieņemto Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarāciju, respektīvi, vārda brīvību un citas fundamentālas tiesības, kā arī aicināja “cienīt mūsu darbu”.
Taču to vispirms pienāktos izvērtēt. Tas arī periodiski tiek darīts uzraudzības dienestu, bet pārsvarā citu mediju un neatkarīgo ekspertu spēkiem. Viņu uzmanību vairāk piesaista raidorganizācija RT (sākotnēji “Russia Today”), kurā Krievijas valdība iegulda milzu naudu. Šis propagandas resurss savulaik izpelnījās Eiropā ievērību ar to, ka pārņēma no “Pervij Kanal” un radoši papildināja slaveno stāstu par krustā sisto Slavjanskas puisēnu Ukrainā. Tiesa, nācās atzīt, ka nekā tāda nav bijis, bet ar piebildi, ka būtu varējis atgadīties, un, ja reiz būtu varējis, tad tas ir tikpat kā noticis. Pieminētais stāsts nebija vienīgais tikpat kā notikušais RT atspoguļotais “fakts” – tādu netrūka arī Eiropā.
Laikraksta “Le Monde” piesaistītie eksperti (specializētajā rubrikā “Les Decodeurs”), apkopojot datus par 2017. gadu, secināja, ka t. s. tradicionālo mediju grupā RT ir lielākais internetā franciski izplatītās dezinformācijas avots. Pagājušajā gadā Audiovizuālās uzraudzības padome jeb CSA pieķēra televīzijas kanālu “RT France”, kā tika formulēts, negodprātīgā rīcībā, jo kanāls bija izvaicājis aculiecinieku ķīmisko ieroču izmantošanai Sīrijā, bet viņa teiktā tulkojums nepavisam neatbilda liecinieka runātajam. Tehniskas dabas ķibele, kādas nereti iezogas… Janvārī dzelteno vestu protestu saasinājuma brīdī sociālajos tīklos uzbangoja sašutums par videomateriālu, kurā bravūrīgs Makrona piekritējs aicina “Eiropu” apspiest neapzinīgo franču tautu ar spēku. Vēlāk izrādījās, ka šis īpatnis uzstājies troļļa lomā. Bet kas gan to varēja iepriekš nojaust… Protams, pārraižu saturs lielākoties sastāv no atlasītas realitātes, lai atspoguļotu, piemēram, Francijas policijas patvaļu. Vai – plašākā tvērumā – Rietumu degradāciju un Krievijas sasniegumus. Putina iejūtīgajā vadībā.
Lai publika uzlūkotu šajos vēstījumos zīmēto pasaules ainu par īstenību, vēstītājiem vajag iekarot dažādu mērķauditoriju uzticību. Arī uzturot ilūziju, ka RT ir raidorganizācija un “Sputnik” ir ziņu aģentūra šo vārdu ierastajā nozīmē. BBC un AFP Krievijas versija. Rietumeiropas vadošie politiķi gluži labi saprot, ka tā vis nav, tomēr ar ļoti retiem izņēmumiem nemēdz tēmu skaļi izklāstīt. Kaut patiesības labad droši vien vajadzētu.
