“Rusifikācija vieglā režīmā” – pirms gada Kremlis anektēja Ukrainas teritorijas, bet joprojām nezina, ko ar tām darīt 80
Pats Putins apstiprināja likumu, saskaņā ar kuru 30. septembrī tiek svinēti “svētki” – šajā datumā 2022. gadā parakstīta vienošanās par aneksiju ar okupēto Ukrainas teritoriju prokrievisko administrāciju vadītājiem, vēsta Meduza.io.
Toreiz uz svinīgo ceremoniju ieradās vairāku apgabalu vadītāji, bet tika gan solīts, ka nākotnē viņus nomainīs augstāka statusa Krievijas amatpersonas, kuras “labāk iederēsies varas vertikālē”. Tāpat tika plānots, ka visas anektētās teritorijas tiks apvienotas jaunā apgabalā.
Tomēr te nenotika pēc Kremļa plāna. 2022. gada rudenī Ukraina veica veiksmīgu pretuzbrukumu un padzina Krievijas spēkus no daļas savu teritoriju, tostarp Krievijas armija pameta Hersonu, kas iepriekš tika uzskatīta par vienu no lielākajiem Krievijas “sasniegumiem” šajā karā. Līdz ar to sākotnēji plānotais jaunais apgabals tā arī netika izveidots.
Meduza.io rīcībā nonākusi Kremlim pietuvinātu avotu sniegtā informācija, ka prezidenta administrācija šobrīd apspriež anektēto teritoriju iekļaušanu jau esošajā Dienvidu federālajā apgabalā, kurā ietilpst 2014. gadā anektētā Krima: “Šī ir realitāte. Ja pagājušajā vasarā bija cerības uz jaunu teritoriju paplašināšanu, Zaporižjes ieņemšanu, tad tagad galvenais uzdevums ir noturēt to, kas mums jau ir.”
Vairāki pašreizējo teritoriju vadītāji gribot atgriezties Krievijā, taču nevarot, jo tas esot līdzvērtīgi dezertēšanai. Palikt Ukrainā gan viņiem šķiet bīstami, tāpēc nepacietīgi tiek gaidīta atgriešanās Krievijā.
Citi Meduza.io avoti apliecinot, ka anektētajās teritorijās neesot rindu uz darbu vietējās vietvarās, īpaši vidējā līmeņa amatpersonu vidū. Nepalīdzot pat Putina dekrēts, saskaņā ar kuru darbinieki “jaunajās teritorijās” saņem dubultlielu algu, jo algas nekompensējot riskus. To apstiprinājis kāds portāla avots, kas strādā vienā no šādiem apgabaliem, taču gaida pirmo izdevību, lai tiktu prom uz Krieviju.
Pašu okupēto teritoriju iedzīvotāju vidū potenciālo ierēdņu nav daudz. Pat tie, kas atbalsta Krieviju, šādam darbam piekrīt reti: “Viņi pieļauj, ka Ukraina var atgriezties, vai arī baidās kļūt par teroraktu mērķi” (amatpersonas šajās teritorijās iet bojā regulāri, piemēram, 2022. gada septembrī Hersonas apgabalā laikā apšaudē tika nogalināts valdības vadītāja pirmais vietnieks Aleksejs Kateriničevs).
Personāla trūkuma dēļ prezidenta administrācija sāka rīkot personāla konkursus “jaunajos reģionos”. Viņus sauc par “renesanses līderiem”. Tā kā apgabaliem trūkst vadītāju, tad arī plānotā infrastruktūras sakārtošana neiet tik raiti kā cerēts.
Krievijas vadībai pietuvinātie Meduza.io uzrunātie sarunu biedri par nākotnes perspektīvām izsakās mīklaini: “Tagad neviens neko pilnībā nezina. Viss tiek izlemts “augšā”. Tāpēc tur [okupētajās teritorijās] viss joprojām ir tādā ārējās kontroles, nevis pilnīgas integrācijas režīmā. Tika nolemts veikt rusifikāciju vieglā režīmā, kas nozīmē, ka, piemēram, pievienotajā Hersonas apgabala skolās skolēni tagad dzied Krievijas himnu.”
Tajā pašā laikā cits Kremlim tuvs avots nešaubās, ka darbs ar “jaunajiem reģioniem” joprojām ir nozīmīgs Putina projekts: “Prezidents ir pārliecināts, ka cilvēku dzīve tur galu galā būs labāka [nekā Ukrainā]. ”
