“Ruscisms” apdraud Eiropas stabilitāti 19
Ukraiņu publicists asi kritizē Rietumu gļēvumu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Pat situācijā, kad Krievijas slēptais karš pret Ukrainu katru dienu prasa jaunus upurus, Eiropas un ASV vadītāji turpina atbīdīt ekonomisko sankciju sarkanās līnijas.
Pret šantāžu ar pazemību
Pēc boļševiku apvērsuma 1917. gadā Krievija vairākkārt izvērsa karadarbību pret neatkarīgo Ukrainu un izmanto šo taktiku arī šodien, izdevumā “EUobserver” secina ukraiņu publicists Romans Sons.
Maskava noliedz centrālās valdības likumību Kijevā, militāri atbalsta prokrieviskus grupējumus, veido leļļu valdības Ukrainas austrumu apgabalos, aicina nepakļauties Ukrainas likumiem un musina uz pilsoņu karu. Lai raksturotu Putina režīma graujošo darbību pret Ukrainu, izveidots apzīmējums “ruscisms”, apvienojot vārdus “Russia” (“Krievija”) un “fascism” (“fašisms”), atzīmē Sons. Ukraiņu nācija pārdzīvojusi vairāk nekā 300 gadus ilgušo Krievijas okupāciju, genocīdu, valodas aizliegumu, kultūras asimilāciju, staļiniskās tīrīšanas un deportācijas, taču Kremlis nav atmetis vēlmi pakļaut Ukrainu. Tas bija tikai laika jautājums, līdz Putina vadītais KGB/FSB režīms uzbruka Ukrainas suverenitātei, jo Krievijas šovinistiskā elite nekad nebija samierinājusies ar Ukrainas neatkarību, uzskata ukraiņu publicists.
2007. gadā starptautiskā drošības konferencē Minhenē Putins paziņoja, ka viņa mērķis ir atjaunot Krievijas kā pasaules lielvaras statusu, atgādina Sons. Viņš izteica teritoriālas pretenzijas Ukrainai NATO apspriedē Bukarestē 2008. gadā, vairākkārt publiski paziņojot, ka Ukrainas neatkarība ir “vēsturiska kļūda”.
Rietumi uzņēma viņa šantāžu ar pazemību, atsakoties dot Gruzijai vai Ukrainai rīcības plānu dalībai NATO. Daudzi uzskata, ka šis lēmums pavēra ceļu Krievijas iebrukumam Gruzijā 2008. gadā un agresijai pret Ukrainu šodien. Ukraiņu publicists pauž pārliecību, ka Rietumiem šodien vajadzētu rīkoties tieši tāpēc, ka to bezdarbība un neizlēmība pagātnē pavēra ceļu Krievijas agresijai. Rietumi tikai vēroja, kā Putins veic armijas modernizāciju atbilstoši Kremļa jaunajai agresīvajai militārajai doktrīnai, izmanto gāzi un tirdzniecību kaimiņvalstu ietekmēšanai un nostiprina savu autoritāro režīmu. Putina Krievijā cilvēktiesības un pilsoniskās brīvības ir sagrautas valsts varenības vārdā, medijos dominē valsts propaganda, veicinot Putina personības kultu un piesārņojot krievu kultūru ar cilvēknīšanas idejām.
Drošības garantijas uz papīra
Ukraiņu publicista ieskatā Putina Krievija ir kļuvusi par draudu Eiropas tiesiskajai kārtībai pēc Otrā pasaules kara. 9. maija svinības Krievijā kļuvušas par Putina pasludinātā mērķa – Krievijas lielvaras statusa atgūšanas – izpausmi.
Krimas okupācija iezīmējusi Krievijas autoritārā nacionālisma pāreju jaunā – imperiālisma posmā. Putinisma loģika un viņa vīzija par Eirāzijas savienību nosaka, ka viņš neapstāsies Ukrainā, brīdina ukraiņu publicists.
Krievija iebruka Ukrainā, par spīti tam, ka Kijeva, atsakoties no sava kodolarsenāla, 1994. gadā bija parakstījusi Budapeštas memorandu, saņemot ASV, Britānijas un Krievijas garantijas, ko apstiprināja arī Francija un Ķīna, savai drošībai. Ja Krievija dabūs savu Ukrainā, līdz šim pastāvējusī pasaules kārtība mainīsies, atzīmē ukraiņu publicists. Viņaprāt, tikai plaša pret Putinu vērsta koalīcija, ko vada Budapeštas memorandu parakstījušās valstis, pirmām kārtām ASV un Britānija, kas būtu gatavas spert reālus ekonomiskus un militārus pretsoļus, varētu novērst jauno apdraudējumu mieram Eiropā un citviet.
Miers un stabilitāte ir daudz svarīgākas lietas nekā ekonomiskā augsme vai Krievijas gāzes imports un ieroču kontrakti. Eiropas Savienība tika iedibināta kā projekts mieram. Būsim uzticīgi šim mantojumam, aicina ukraiņu publicists Romans Sons.
