Mutes bļodā pa upīti. Jāņa Briškas peldlīdzeklis “aizpilda spraugu starp laivu un gumijniekiem” 6
Konkursa “Latvijas Dizaineru savienības balva dizainā 2016” gada balvu kategorijā “Rūpniecisko izstrādājumu dizains” nupat ieguva dizainers Jānis Briška par darbu “Rupucis – maza laiviņa maziem ūdeņiem”. Kā vēstīja žūrijas atzinums – tas ir jauks un dzīvespriecīgs produkts aktīvas atpūtas cienītājiem un arī Latvijas apstākļiem veiksmīgi adaptēta ideja.
Iesākumā tapa krēsls
Kā jau daudziem, arī dizaineram Jānim Briškam nācās meklēt maizes darbu un to viņš atrada dažādu lietu izgatavošanā no stiklplasta – stikla šķiedras un poliestera sveķu maisījuma. Nelielajā darbnīcā tika ražots ļoti daudzveidīgs produktu klāsts, sākot no laivām, operetes dekorācijām, bruņinieku bruņām un līdz pat kanalizācijas lūkām. Tika pamatīgi apgūta formu veidošanas tehnoloģija un uzkrātas zināšanas nākamajiem projektiem.
Darbnīcā iznāca satikt arī novatorus, kas šeit realizēja savas idejas. “Joki reizēm sanāca ar utopiski tendētiem alternatīvās enerģētikas tehnoloģiju adeptiem,” smaida Jānis. “Viņi uzkonstruē kārtējo mūžīgā dzinēja modeli un tas, protams, vēlāk nedarbojas. Protams, vainīgs izpildītājs, jo nav kaut ko pareizi uztaisījis. Šādi klienti bieži vien vispār nesamaksā, jo ļo-o-oti apvainojušies uz meistariem. Toties visi šie nestandarta pasūtījumi un savdabīgie konstruktīvie risinājumi dod lielu pieredzi.”
Tieši šī pieredze palīdzēja Jānim izveidot ergonomisku dārza krēslu “Aku Aku”, kas bija piemērots arī sāpošām mugurām. Tos glabāt var, savietojot vienu uz otra. Krēsls izturēja ap 300 kg statisku slodzi un arī dinamisku slodzi, jo tika testēts, ka tas nesalūst pat kaislīgu randiņu laikā. Krēsli bija adaptēti Latvijas klimatam un veidoti kombinējumā ar galdiņu. Pēc izstādes šo krēslu lielā skaitā bija gatavs pirkst vācu internetveikals “Avandeo” , bet prasības apjoma dēļ bija neizpildāmas. “Lai pārietu uz rūpniecisko ražošanu un izstrādājums būtu lētāks, bija nepieciešams iegādāties jaunas, dārgas iekārtas, piemēram, vakuuma formēšanas iekārtu, kas atmaksātos, tikai strādājot lielākos apjomos. Vietējie uzņēmēji nevēlējās riskēt un labāk ražo to, kas ir,” īsi paskaidroja Jānis.
“Rupucis”
Pašu senāko – bļodveida – laivu formu dizainers aizguvis no Britu salās sastopamajiem vēsturiskajiem “coracle”, ko tradicionāli būvēja, uz koka karkasa uzstiepjot darvotu audeklu vai vērša ādu. Tādas no klūgām pītas un ar ādu apvilktas laiviņas, ticamāk, senlaikos peldēja arī pa Latvijas ezeriem.
“Mana stiklplasta laiviņa “Rupucis” tika konstruēta, ņemot vērā stiklplasta iespējas, kā arī mūsdienu laivu drošības un komforta prasības. Laiviņa ir maza (150 x 120 x 38 cm). Ceļojumu modeļa svars 11 kg, bērnu modeļa svars 15 kg, laivu var vilkt pa zāli pat bērns. Tā ideāli piemērota mazām upēm un ezeriņiem – bet var arī braukt pa Gauju! Manas laiviņas ir vieglas, ar nelielu iegrimi un labi piemērotas medībām, makšķerēšanai un dažādiem vaļaspriekiem. Tas ir lielisks mazs kuģītis ceļotājam, kas ļauj nokļūt vietās, kur ar citu veidu laivām klāt netikt.”
“Domāju, “Rupucis” aizpilda milzīgo spraugu starp gumijas zābakiem un kanoe laivu. Daudzās vietās kanoe laiva ir par lielu un gumijnieki par mazu. Sēžot tādā laiviņā, cilvēks ir daudz tuvāk dabai un tuvāk ūdenim. Tādēļ arī tāds nosaukums – rupucis ir abinieks, jo atrodas starp ūdeni un gaisu. Kad 2014. g. decembrī izmēģināju prototipu Māras dīķī, ezera pīles gan bija ļoti izbrīnījušās par tādu braucamo. Laivas bērnu variantā pa vidu ir sēdeklis – pludiņš, kurš laiviņai neļauj noslīkt jebkuros apstākļos.”
“Laiviņas konstrukcijās virves un skrūves ir izmantotas pašas vienkāršākās, tādas, kādas var nopirkt veikalā. Pirmos manus “Rupučus” nopirka jau darbnīcā, nepaspēju iznest pa durvīm. Gadu esmu veltījis, lai attīstītu mārketingu un atrastu lietotāju fokusu. Domāju, “Rupucis” ir laba dāvana lauku māju saimniekam, kuram tuvumā ir ūdeņi un, protams, izmantošanas favorīti ir bērni. Visbeidzot, liels paldies SIA “EK Plast” par atbalstu, telpām un materiāliem,” stāsta laiviņas izgudrotājs.
