Pārtikas nozare pašlaik ir uz izdzīvošanas robežas – preču sortiments saruks 56
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pārtikas rūpniekiem vaicājām, kā pašreizējā situācija ar energoresursu sadārdzinājumu ietekmē ražošanas procesus un cenu politiku. Mazie un vidējie maiznieki plašākus komentārus pārsvarā solīja sniegt oktobra vidū, kad būs lielāka skaidrība par miltu cenām un piegādēm. Savukārt citi atzīst – situācija ir sarežģīta.
Piemēram, saldumu ražotājs “Orkla Latvija” turpina veikt investīcijas un uzlabojumus darbībā, kas palīdzētu samazināt ražošanas izmaksas, piemēram, ar ražošanas efektivizācijas un automatizācijas projektiem. Tāpat tiek pārskatīti arī gada otrās puses plāni un veiktas korekcijas un pārrēķini. Ja būs redzams, ka investīcijas nesniegs vēlamo ietaupījumu apjomu, uzņēmumam nākas iepauzēt vai pavisam atteikties no kāda projekta.
“Attiecībā uz enerģijas izmaksām nav pamata runāt par būtisku izmaksu samazināšanu ar esošām cenām. Piemēram, gāzes cena mūsu ražotnēm pieaugusi desmitkārtīgi. Vienalga, kādus energoefektivitātes pasākumus veiksim, tie nespēs kompensēt augstās un turpinoši augošās enerģijas izmaksas. To var izdarīt vienīgi valdība, pieņemot sistēmiskus atbalsta mehānismus, un mēs redzam, ka tie ir valdības darbakārtībā.
Šie atbalsta mehānismi ir būtiski, jo pat īstermiņa palīdzība var mazināt energoresursu izmaksu pieauguma ietekmi uz ražotājiem, kas ļautu daļēji samazināt izmaksas,” skaidro “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.
“Orkla Latvija” jau šogad plāno uzstādīt saules paneļus uz savām ražotnēm, kas varētu dot aptuveni 20% no ražotnēm nepieciešamās elektroenerģijas, bet taču tie nekādā veidā nespēšot kompensēt pieaugošās energoresursu izmaksas, kas saistītas ne tikai ar elektroenerģijas, bet arī gāzes cenu kāpumu.
Pēdējos gados uzņēmums spējis izmaksu pieaugumu absorbēt no iekšējām rezervēm vai īstenojot virkni procesu efektivizācijas projektu, šādi izvairoties no cenu celšanas; tomēr šobrīd ir skaidrs, ka nevienam no pārtikas ražotājiem nav tādas iekšējās rezerves, lai turpinātu absorbēt pieaugošās izmaksas. Rezultātā ražotāji koriģē produktu cenas atbilstoši jaunajai tirgus situācijai. “Orkla Latvija” gan uzsver, ka produktu gala cenu vienmēr nosaka mazumtirgotājs.
“Skaidrs, ka ejam cauri vēl nepieredzētam laikam. Diemžēl neko iedrošinošu par pārtikas cenām tuvākajā laikā Eiropā, Baltijā un Latvijā teikt nevar. Vienlaikus ir pilnīgi skaidrs, ka cenu kāpums ir bijis saistīts ar izejvielām, kuru pieejamību un cenas ir ietekmējis karš. Tādēļ, tiklīdz situācija normalizēsies, konkurence piespiedīs atgriezties pie zemāka cenu līmeņa. Tas ir tikai laika jautājums,” skaidro T. Didrihsons.
Sarūk pirktspēja
Pārtikas ražotāji redz, ka iedzīvotāju pirktspēja jau tagad samazinās, un sagaidāms, ka tā turpinās sarukt gan Latvijā, gan Eiropā kopumā. Turklāt redzams, ka šajā krīzē galvenokārt sadārdzinās pirmās nepieciešamības preces un pakalpojumi – pārtika, mājokļa uzturēšana, energoresursi, kas būtiski ietekmē jebkuru, tādēļ cilvēki ir spiesti pārskatīt savus tēriņus.
Jau tagad ir skaidrs, ka kopējais pārtikas patēriņš Latvijā samazināsies. Lai arī pārtikas nozarē primārās nepieciešamības preces pirks un patērēs jebkurā gadījumā, ir skaidrs, ka pircēji izvēlēsies lētākos un pieejamākos produktus, tādēļ cenas dēļ cilvēki var būt spiesti upurēt kvalitāti.
Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks stāsta, ka pirktspējas samazinājums ir jūtams, jo cilvēki mazāk pērk produktus ar augstāku pievienoto vērtību. Tas nozīmē, ka pārtikas produktu sortiments saruks. Daļa uzņēmumu mutiskās sarunās jau saņēmuši tirgotāju brīdinājumus, ka sortimentu nāksies pārskatīt un no četriem, sešiem piegādātājiem būs jāizvēlas divi.
Jau tagad vairāki uzņēmumi darbojas izdzīvošanas režīmā. Pagaidām situāciju glābj eksports, kas, pateicoties cenu kāpumam, šā gada pirmajā pusē jau pārsniedzis visa pagājušā gada eksporta ieņēmumus, tomēr jāņem vērā, ka daļa ražotāju orientējas tikai uz vietējo tirgu. Jāsaprot, ka no patērētāja maka būs atkarīgs, kādi produkti būs pieejami veikalu plauktos. Tāpēc LPCS vadītājs aicina domāt par PVN samazināšanu piena produktiem, kas vismaz stabilizētu cenas veikalu plauktos.
Cer uz izmaiņām
Ko uzņēmēji sagaida no valsts? T. Didrihsons stāsta, ka ir paziņots par atbalstu lielajiem energoietilpīgajiem ražotājiem, taču saldumu ražotājs tam nekvalificējas. Šis atbalsts palīdzēs citiem, un tas nozīmē, ka šie uzņēmumi turpinās dot darbu, cilvēki saņems algas, varēs turpināt iet uz veikaliem un pirkt pārtikas produktus, taču svarīgs ir mērķēts atbalsts iedzīvotājiem, un viens no veidiem ir samazinātās PVN likmes piemērošana pārtikas produktiem.
“Latvijas maiznieka” valdes loceklis un pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītājs Māris Daude uzsver, ka ikvienam ražotājam esošā situācija ir tuvu katastrofai: “Pārtikas nozare pašlaik ir uz izdzīvošanas robežas, kur nepieciešams nekavējošs valsts atbalsts, lai šo nozari noturētu uz izdzīvošanas sliekšņa.”
Viņš domā, ka valstij steidzami jāievieš atbalsts vismaz energoresursu kompensēšanā, jo tas maizes nozarē ir viens no lielākiem izdevumu slogiem, ko neviens šogad nebija plānojis. Tāpat būtu jāsamazina PVN pirmās nepieciešamības precēm, kas tiek ražotas Latvijā. Tieši Latvijā ražotām precēm būtu nepieciešams atbalsts, lai ražotāji būtu konkurētspējīgi ar importa precēm un varētu saglabāt darba vietas.
Jau šobrīd pircēji vairāk skatās uz akcijas cenām un ļoti pārdomā savus iepirkumus, lai vēlāk neapēstie produkti nav jāizmet. Uzņēmums savu sortimentu izvērtē katru gadu, bet pēdējā laikā tas notiekot krietni biežāk, jo tendences strauji mainās.
Redzams arī, ka pircēji paši ievieš korekcijas patēriņā, lielu uzmanību pievēršot produktu cenai. Kādas ir prognozes par turpmāko? M. Daude atzīst, ka turpmāk maizes sortiments noteikti nebūs tik plašs, kā līdz šim, taču jādomā arī par jaunām tehnoloģijām un jauniem produktiem. Cenu politiku pašlaik ir neiespējami prognozēt. Pašlaik redzams, ka visas izejvielas, energoresursi, loģistika un citas izmaksas turpina kāpt un no ražotāja puses nav iespējams izteikt pilnīgi nekādas prognozes par cenu politikas nākotni.
To pašu stāsta arī alus ražošanas uzņēmuma “Aldaris” pārstāvis Toms Kursītis. “Cenu politika ir pārskatīta, taču ir skaidrs, ka 2023. gads būs smagāks. Neraugoties uz to, ka esam cēluši cenas, piekrītam citu ražotāju publiski paustajam, ka cenās pie veikalu plauktiem šobrīd vēl nav redzams reālais ražošanas izejvielu cenu pieaugums,” pauž Kursītis.
Tas nozīmē vienu – pircējiem jārēķinās ar cenu kāpumu arī nākotnē. Elektrības, gāzes un ūdens izmaksas salīdzinājumā ar pērno gadu uzņēmumam palielinājušās aptuveni par pusmiljonu eiro jeb vairāk nekā trīs reizes un papildus tam savas saimniecības uzturēšanai ir arī vienošanās ar partneriem par miežu, iesala, apiņu un citu alum nepieciešamo resursu piegādi un izmaksām, kas ietekmē cenu politiku.
AS “Aldaris” no valsts sagaida elektrības un apkures cenu griestu noteikšanu. “Noteikti var runāt par atbalstošām iniciatīvām inflācijas un cenu apļveida nepalielināšanai. Tas noteikti varētu mazināt saspīlējumu jau tā karstajā darba tirgū. Konceptuāli runājot, sagaidām loģisku rīcību, kas nodrošina zināmu stabilitāti un prognozējamību, cik nu šajos apstākļos tas ir iespējams,” rezumē T. Kursītis.
