Pēteris Strautiņš: Rūpniecība vēstures centrifūgā 0
Pēteris Strautiņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Gan marta, gan pirmā ceturkšņa rūpniecības dati ir lieliski. Diez vai kāds varēja iedomāties, ka martā, kas bija pirmais “pilnais” kara mēnesis, apstrādes rūpniecības apjoms attiecībā pret februāri augs par 3,3%, palielinot izaugsmi gada griezumā līdz 10%.
Pirmajā ceturksnī rūpniecības apjomu kāpums salīdzinājumā ar tādu pašu iepriekšējo periodu un visu iepriekšējo gadu bija attiecīgi 2,9% un 7,4%. Runājot par apstrādes rūpniecības nozarēm, tajās bija diezgan liela “vienprātība” par izmaiņu virzienu – martā ražošana auga 16 no 22 nozarēm. Mēneša rezultātu lielā mērā noteica tas, ka divās nozarēs no vadošo trijnieka – kokapstrādē (+16,7%) un metālapstrādē (+5,9%) – bija veselīgs pieaugums, bet pārtikas pārstrādē – uz nesenās pagātnes notikumu fona mazs kritums (-0,2%).
Pirmajā ceturksnī kopumā visiespaidīgākais sniegums bija ķīmijas rūpniecībā (+40,8% gada laikā). Šī nozare jau vairākus gadus ļoti dinamiski attīstās vairākos virzienos, attīstot dažādas produktu grupas: kosmētiku, dažādas higiēnas preces un mazgāšanas līdzekļus, būvķīmiju. Pēdējos piecos gados nozares apjoms ir gandrīz divkāršojies. Šobrīd īpaši strauji aug autoķīmija, galvenokārt pateicoties “Crosschem”, kuram ir ambīcijas kļūt par vienu no visas rūpniecības līderiem apgrozījuma ziņā.
Tiesa, to arvien vairāk veidos ražošana ārzemēs, kas šeit aplūkotos datus tieši daudz neietekmē, bet rada labi apmaksātas vadošo darbinieku darba vietas Latvijā. Ļoti strauji, par 29,3% gada laikā, auga dzērienu ražošana, bet šajā gadījumā tā vairāk ir 2020. gadā notikuša krituma pārvarēšana. Par gandrīz piekto daļu auga ražošana poligrāfijā – strauji attīstās gan grāmatu drukāšana, gan apdruka pēc pasūtījuma un nemetālisko minerālu jeb galvenokārt būvmateriālu ražošana.
Pirmais ceturksnis un marts tātad bija lieliski, taču turpmākajos mēnešos tik spoži vairs neies – vasaras mēnešos ražošanas saglabāšanās vismaz pagājušā gada līmenī jau būs apmierinošs rezultāts. Krievijas–Ukrainas kara ekonomiskā ietekme paplašināsies un padziļināsies, ES pieņem arvien jaunas sankciju paketes, enerģijas cenas ir nomācoši augstas, bet Ķīnā padziļinās drakonisko kovida apkarošanas pasākumu radītais haoss. Rūpniecības uzņēmumu noskaņojums pēdējos mēnešos ir pakāpeniski pasliktinājies, un diemžēl gaidāma šīs tendences turpināšanās.
Ekonomikā šis ir sarežģīts laiks, bet to nevar saukt par visaptverošu krīzi. Tā tas ir un būs arī rūpniecībā – ir apakšnozares, kas saskaras ar ļoti lielām grūtībām, bet citas strauji attīstās. Ir uzņēmumi, visvairāk pārtikas nozarē, kas runā par riskiem to izdzīvošanai, ko rada izejvielu un pārdošanas cenu “šķēres”.
Šīs bažas vismaz dažos gadījumos ir pamatotas. Rūpniecība šogad un nākamgad virzīsies cauri attīstības fāzei, kuru biznesa vadības teorijā sauc par “izpurināšanu”, un daļa no uzņēmumiem šajā procesā būs spiesti padoties. Ne tikai visa pasaule, bet arī Latvijas rūpniecība dzīvo laikā, kad vēstures gaita ir it kā paātrināta, īsā laikā tiek “saspiesti” procesi, kas citkārt aizņemtu daudz vairāk laika. Krasās izmaksu svārstības ir visbīstamākās uzņēmumiem, kuru stratēģiskā konkurētspējas pozīcija jau iepriekš bijusi vāja.
Latvijā jau ilgāku laiku algas kopumā aug straujāk par ražīgumu. Darbaspēka izmaksu kāpumu virza straujāk augošie un konkurētspējīgākie uzņēmumi, kuriem ir izdevīgi pieņemt papildu darbiniekus, pat par strauji augošo samaksu. Daļa no pārējiem arvien vairāk pārslēdzas izdzīvošanas režīmā, tajā skaitā ierobežojot investīcijas, kas vēl vairāk saasina to stratēģiskās dilemmas.
Vairākās nozarēs, galvenokārt tajās, kuras mēdz dēvēt par tradicionālajām – pārtikas, koksnes apstrādē un vieglajā rūpniecībā –, ir uzņēmumi, kuri nevar piedāvāt ne liela darbības mēroga sniegto efektivitāti, ne produktus, kurus īpaši pievilcīgus dara veiksmīga nišas stratēģija vai tehnoloģiju līmenis. Šiem uzņēmumiem ir arī grūti no šīs situācijas izkļūt, jo trūkst finansējuma, turklāt visiem vienlaikus strauji augt neļauj ierobežotais darbaspēks, dažās jomās arī izejvielu pieejamība un ģeogrāfiski ierobežoto noieta tirgu ietilpība. Daļai izdodas kādu laiku “patverties” reģionālajos darba tirgos ar salīdzinoši zemu algu līmeni, bet tā nav ilgtspējīga situācija.
* “Luminor” bankas ekonomists
