Bērza masīvkoka krēslus gatavo Jaunpiebalgā 10
Eksporta uzņēmums SIA “Wenden furniture” atrodas laukos. Tajā ražo bērza masīvkoka krēslus – produktu ar augstu pievienoto vērtību, kas neprasa daudz koksnes. Taču nauda, kas no katra pārstrādātā apaļkoksnes kubikmetra nonāk Latvijas ekonomikā, salīdzinājumā ar apaļkoku eksportu ir sešpadsmit reižu lielāka.
“Varbūt tagad man pieder tik daudz tieši tāpēc, ka bērnībā nebija nekā un es varēju paļauties tikai uz saviem spēkiem. Piecpa-dsmit gados es sāku patstāvīgu dzīvi. Brīvdienās strādāju no pirmās līdz pēdējai dienai. Kad nebija naudas tramvaja biļetei, es tās pieturas vienkārši noskrēju… Vārdu “nevar” es nepazīstu. Es pazīstu vārdu “gribu”,” saka SIA “Wenden furniture” īpašnieks Normunds Brēmers.
Nepiekāpīgs dzinējspēks
Mēbeļu ražotnē Jaunpiebalgā Normunds Brēmers nonāca kā arodskolas students un pirmās prakses laikā viņam uzticēja krāmēt klucīšus. Taču studentam ambīciju netrūka, un piecpadsmit gadu vecumā viņš nolēma, ka kļūs šīs rūpnīcas direktors. Tāpēc arī puisis meistaram prasīja aizvien atbildīgākus darbus – zāģēt, frēzēt, līmēt, viņš vēlējās iepazīt visas iekārtas un visus ražošanas procesus. Un pēc dažiem gadiem Normunds jau pats varēja vadīt darbus un bija kļuvis uzņēmumam nozīmīgs. Redzot, ka rūpnīca tuvojas bankrotam, Normunds sameklēja īpašniekus un, solot, ka izvilks ražotni no parādiem, pieprasīja, lai viņu ieceļ par tās vadītāju. Pēc sešiem gadiem sapnis kļūt par direktoru bija piepildījies.
Jaunais vadītājs sāka ar lieko izmaksu samazināšanu – četru traktoristu vietā atstāja vienu, četru mehāniķu vietā – vienu, likvidēja ofisu Rīgā un sāka atmaksāt parādus – par piegādātajiem kokmateriāliem, līmi, lakām, ūdeni, elektrību. Neatmaksāto rēķinu kaudzīte bija augsta. Arī algas strādniekiem nebija maksātas trīs mēnešus. Taču tajos gados par tirgu nebija jāuztraucas un pieprasījums pēc krēsliem bija lielāks nekā rūpnīcas jaudas. Tāpēc, ekonomiski saimniekojot, parādi tika atdoti.
Ko tālāk? Kad īpašnieki paziņojuši, ka rūpnīcas attīstība viņus galīgi neinteresējot, Normunds uzrakstījis atlūgumu. Viņš devies uz Cēsīm un izveidojis tur savu uzņēmumu – krēslu ražotni “Wenden furniture”. Vadības komandu komplektē no saviem draugiem un Cēsu arodskolas audzēkņiem. Pašam tobrīd ir 25 gadi, bet pārējiem 17 – 20. Puiši īsā laikā kļūst par lieliskiem meistariem. Pēc neilga laika Normunds Brēmers pieņem lēmumu iegādāties krēslu rūpnīcu Jaunpiebalgā un pārcelt ražošanu uz turieni, kur iespējams pilns ražošanas cikls – no materiāla žāvēšanas, zāģēšanas, līmēšanas līdz pat gatavās produkcijas iesaiņošanai – un arī galdu izgatavošana. Tā 25 gadu vecumā Normunds ir aizņēmies 5 miljonus latu. Viss norit pēc plāna, līdz sākas krīze. Noiets samazinās ne par 20% un arī ne par 30%, bet par 65%. Kaut arī katru mēnesi bankai tiek atmaksāti 20 000 latu, tā nav visa nepieciešamā summa un banka nepiekrīt kredītu refinansēt. Līdz bankrotam paliek vairs skaitāmi mēneši…
No 80 uzņēmumā strādājošiem direktors atlaiž 65. Visiem palikušajiem jādodas uz cehu un jāstrādā, stundas neskaitot, līdz spēku izsīkumam. Gandrīz visi to arī iztur. Kad parādi atdoti un darbs atkal iegājis parastās sliedēs, tad kopā aizbraukuši atpūsties un nosvinēt uzņēmuma izglābšanos siltajās zemēs.
Labākie Austrumeiropā
Šodien SIA “Wenden furniture” Jaunpiebalgā ir lielākā bērza masīvkoka krēslu ražotāja Latvijā un otra lielākā Baltijā. Uzņēmuma stratēģija paredz, ka fabrikai jākļūst par labāko krēslu ražotāju visā Austrumeiropā. Pērn nopirkta un pamazām tiek apgūta iekārta pusmiljona latu vērtībā, ar kuru būs iespējams ražot sarežģīta dizaina krēslus. Modernizējot rūpnīcu, iegādāts ar datoru vadāms lentzāģis, programmējams daudzzāģis, krēslu slīpēšanas un lakošanas automāts.
“Savā nozarē mēs esam labākie. Kāpēc mēbeļu ražotāji netaisa savās rūpnīcās krēslu cehus? Tāpēc, ka tos ražot ir ļoti sarežģīti. Uztaisīt galdu ir piecas sešas reizes vienkāršāk. Arī iekārtas krēslu ražošanai ir specifiskas un ļoti dārgas. Un vajadzīgi zinīgi speciālisti, kas šos darbus vadītu. Jelgavā to nemāca,” saka Brēmers.
Rūpnīcas direktors uzskata, ka valdībai ne tikai vajadzētu deklarēt to, ka Latvijā ļoti nepieciešami eksporta uzņēmumi, bet arī reāli tos atbalstīt, atļaujot Eiropas finansējumu izmantot ražošanas iekārtu pirkšanai. Viņaprāt, vajadzīgi tādi nosacījumi Eiropas naudas izlietošanai, kas ļautu ne tikai organizēt apmācības un celt ražošanas ēkas, bet gan pirkt ražošanas iekārtas. N. Brēmers: “Ja es uzcelšu skaistu cehu, vairāk nepelnīšu, bet, uzstādot modernu iekārtu, radīšu lielāku pievienoto vērtību. Diemžēl neviens nerēķina, cik valsts ekonomikā iepludina zāģētavas un cik tādu uzņēmumu kā mēs, kuriem apgrozījums ir reižu desmit mazāks, taču produktu pievienotā vērtība salīdzinājumā ar žāvētiem dēļiem ir nesalīdzināmi lielāka. Valstij jādod iespējas, izmantojot Eiropas fondus, vairāk pirkt iekārtas uzņēmumiem, kas ražo augstas pievienotās vērtības produktus, realizē tos ārzemēs un nopelnīto naudu tērē Latvijā.”
Normunds pārdzīvo arī to, ka izglītības sistēma Latvijā nedod ieskatu, ievirzi tajā, kas cilvēkam dzīvē patiesi noderīgs. Tāpēc gandrīz visi grib būt ekonomisti vai juristi. Taču šīs profesijas pārstāvji tikai organizē naudas plūsmu, bet paši to nerada, jo neko neražo. Viņš atceras, kā krīzes laikā pats sēdējis katlā, metinājis un prātojis – kāds muļķis es biju, domādams, ka būšu jurists un fizika man nekad dzīvē nebūs vajadzīga.
Viņš gan nenožēlo, ka nav kļuvis jurists. Sēdētu kantorī, kopētu pases un katru rītu brauktu uz darbu stundu vai pat ilgāk. Tagad uz darbu kājām var atnākt pāris minūtēs. Un nekur dzīvot nav tik labi kā Jaunpiebalgā!
Vizītkarte
Normunds Brēmers
* dzimis 1980. gadā Raganā,
* 2000. gadā beidzis Rīgas Galdniecības arodvidusskolu,
* no 2001. līdz 2004. gadam direktors mēbeļu kombināta Jaunpiebalgas cehā,
* no 2000. līdz 2003. gadam Latvijas Valsts universitātē studējis jurisprudenci,
* no 2005. gada uzņēmuma SIA “Wenden furniture” direktors un īpašnieks,
* darbaholiķis, neprecējies,
* patīk dziedāt, spēlēt bungas.
Veiksmes formula
Starts
* 1995. gadā Normunds Brēmers nonāk praksē krēslu ražotnē Jaunpiebalgā un, krāmējot klucīšus no vienas kaudzes otrā, nolemj kļūt par fabrikas direktoru.
* 2000. gadā apguvis visas rūpnīcas iekārtas un pārzina visus ražošanas procesus. Apsolot, ka izvilks uzņēmumu no parādiem, Normunds pieprasa īpašniekiem iecelt sevi par direktoru.
* No 2000. līdz 2005. gadam Normunda Brēmera vadībā rūpnīca strādā ar peļņu un atdod visus parādus.
Attīstība
* 2005. gadā Normunds Brēmers no rūpnīcas Jaunpie-balgā aiziet un Cēsīs nodibina pats savu krēslu cehu – SIA “Wenden furniture”.
* 2007. gadā, aizņemoties 5 miljonus latu, SIA “Wenden furniture” nopērk ražotni Jaunpiebalgā un abi uzņēmumi tiek apvienoti.
* 2008. gadā sākas krīze: pieprasījums krītas par 65%, strādniekus atlaiž, algas samazinātas uz pusi, bet jāstrādā ir divreiz vairāk. Cehā pie darbgaldiem stājas arī viss vadošais personāls. Parāds bankai tiek samaksāts laikus.
* 2010. – 2013. gadā tiek iegādātas jaunas, datorizētas zāģēšanas iekārtas, krēslu slīpēšanu un lakošanas automāti.
* Ik mēnesi uzņēmums saražo līdz 10 000 krēslu, kurus eksportē uz vairāk nekā 10 valstīm. Nodarbina 60 cilvēkus.
Nākotne
* SIA “Wenden furniture” izvirzīta meža nozares gada balvai “Zelta čiekurs”.
* SIA “Wenden furniture” kļūs par labāko krēslu rūpnīcu Austrumeiropā, kas eksporta tirgos konkurēs nevis ar pievilcīgāko cenu, bet izcilāko kvalitāti.
Viedokļi
Ansis Skrabulis, SIA “Wenden furniture” tirgus daļas vadītājs, uzņēmuma līdzīpašnieks: “Normundu raksturo vārds “nepiekāpība”. Viņš ir mūsu dzinējspēks. Uztaisīt rūpnīcu komandai, kuras vidējais vecums ir 20 gadi, – tas bija samērā traki. Kad sanācām kopā un mēģinājām saprast, ko kurš var darīt, Normunds bija tas, kurš visus zobratiņus sasaistīja vienā mehānismā un radīja apstākļus, lai mēs šo plānu varētu īstenot.”
Andris Plezers, asociācijas “Latvijas mēbeles” izpilddirektors: “SIA”Wenden furniture” vadības komanda strādā ļoti gudri, precīzi un mērķtiecīgi. No parādos grimstoša uzņēmuma jauniešiem ir izdevies izveidot ražotni, kas drīz savā jomā būs lielākā Baltijā. Rūpnīca ražo krēslus no dabiskas izejvielas – masīvkoka, un tāda ir vajadzīga gan Latvijai, gan pasaulei.”
