Klāt menopauze. Kā rūpēties par savu veselību, lai šajā dzīves posmā justos patiešām labi? 7
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Menopauze ir dabisks hormonālu izmaiņu laiks, kurš Latvijas sievietēm vidēji iestājas ap piecdesmit gadu vecumu. Kā rūpēties par savu veselību, lai šajā dzīves posmā justos patiešām labi?
Pie ginekologa – regulāri
“Sievietei menopauzē vairs nav jāuztraucas par grūtniecības iestāšanos. Diemžēl daļai no viņām šķiet, ka rūpes par sievietes veselību aprobežojas ar mēnešreizēm un bērnu radīšanu, taču tas tā nav. Šajā dzīves periodā priekšplānā izvirzās citas problēmas,” uzsver Veselības centru apvienības ginekoloģe Olga Plisko.
Pēc piecdesmit gadu vecuma daudz lielāku uzmanību nākas pievērst agrīnai onkoloģisko slimību atklāšanai, piemēram, turpinot piedalīties valsts apmaksātajā krūts un dzemdes kakla vēža skrīningā, saasinās slimības, kas saistītas ar bērnu iznēsāšanu un dzemdībām, piemēram, dzimumorgānu noslīdējums, urīna nesaturēšana, maksts sausums.
Sievišķo dzimumhormonu līmeņa izmaiņu dēļ var parādīties sūdzības par karstuma viļņiem, pastiprinātu svīšanu, asinsspiediena svārstībām, sirdsklauvēm.
Ārste uzskata, ka sievietēm ginekologs vajadzīgs regulāri – vismaz reizi trijos gados, saņemot kārtējo uzaicinājumu dzemdes kakla profilaktiskai pārbaudei, apmeklēt arī menopauzes laikā, bet, parādoties kādām sūdzībām, arī biežāk.
“Sievietēm, kurām pirms tam jau bijušas kādas ginekoloģiskas saslimšanas, iesaku savu ginekologu apmeklēt reizi gadā,” viņa saka.
Reizēm sievietes pēc 70–80 gadu vecuma domā, ka tik cienījamā vecumā jau nu gan pie ginekologa vairs nav jāiet. “Vairs nepienāk vēstules ar uzaicinājumu uz skrīningu, bieži vien šajā vecumā nav arī attiecību, tādēļ daļa sieviešu patiešām vairs neapmeklē ginekologu. Taču tas noteikti jādara, tiklīdz parādās kādas sūdzības, īpaši uzmanīgām jākļūst, pamanot asiņainus izdalījumus no dzimumceļiem vai sāpes, smaguma sajūtu vēdera lejasdaļā,” brīdina ginekoloģe.
Mēdz būt gadījumi, kad sievietes nepievērš uzmanību vēdera apkārtmēram, domājot, ka menopauzē pieņemties svarā ir pavisam normāli. Taču dažreiz šo izmaiņu iemesls var būt labdabīgs veidojums dzemdē – mioma, cista vai pat ļaundabīgs audzējs.
Kāpēc tad valsts organizētās skrīninga programmas sievietēm beidzas jau 70 gadu vecumā? “Pēc šī vecuma sasniegšanas krūts un dzemdes kakla vēzis sastopams visai reti, tādēļ skrīninga pārbaudes valsts līmenī vairs nav mērķtiecīgas.
Piemēram, dzemdes kakla vēzis visbiežāk skar sievietes no 45 līdz 65 gadu vecumam.
Protams, arī gados vecākai sievietei krūtīs vai dzemdes kaklā var rasties ļaundabīgas izmaiņas, tādēļ jāapmeklē ginekologs, kurš uzklausīs visas sūdzības un izrakstīs nosūtījumu uz valsts apmaksātām analīzēm un izmeklējumiem,” skaidro Olga Plisko, piebilstot, ka arī menopauzē sievietei vajag veikt regulāras krūšu pašpārbaudes.
Diskomforts ir novēršams
“Izteiktu menopauzes simptomu novēršanai ļoti laba ārstēšanas metode ir hormonus aizvietojošā terapija, kuras papildu efekti ir osteoporozes, sirds un asinsvadu slimību profilakse, ādas un maksts aizsardzība no izmaiņām, kuru iemesls ir sievišķā hormona – estrogēna – deficīts. Taču sievietēm bez simptomiem mēs to nerekomendējam,” saka ginekoloģe, piebilstot, ka šo metodi izmanto tad, ja kopš menopauzes iestāšanās nav pagājis pārāk ilgs laiks – ne vairāk par desmit gadiem.
Ārste ievērojusi, ka nereti sievietes tā saucamajā dziļajā menopauzē jeb desmit gadus pēc tās iestāšanās tādus simptomus kā starpenes muskulatūras atslābumu, dzemdes noslīdējumu, maksts sausumu un urīna nesaturēšanu neuzskata pat vērā ņemamu veselības problēmu, uzskatot to par neizbēgamu vecuma pavadoni.
“Sievietes izvairās izdzert lieku krūzi kafijas, vairās apmeklēt pasākumus, nezinot, vai būs iespēja apmeklēt tualeti, baidās sportot, šķaudīt, klepot. Taču mūsdienās to nav jāuzskata par normu, par vecumam atbilstošu situāciju, jo patvaļīga urīna noplūde ir novēršama. Atkarībā no problēmas smaguma pieejamas dažādas ārstēšanas metodes – sākot ar medikamentu lietošanu, fizioterapiju, dažādām fizikālās medicīnas procedūrām un beidzot ar operāciju,” stāsta ārste.
Kas vajadzīgs sievietei gados?
“Menopauzes laikā sievietes organisms piedzīvo daudz pārmaiņu, tādēļ vērojama pastiprināta vajadzība pēc dažiem vitamīniem, minerālvielām vai augu ekstraktiem. Šajā dzīves posmā īpaši svarīgs ir magnijs, kālijs, kalcijs, selēns, cinks, koenzīms Q 10, A, B grupas, C, D un E vitamīni. Savukārt no augu valsts – gurķeņu ekstrakts, naktssveces elļa, beta karotīns, sojas izoflavoni, lignāni, sarkanais āboliņš, zaļā tēja,” uzskaita “Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Virza.
Viņa norāda, ka kalcijs un D3 vitamīns menopauzē palīdz uzturēt kaulu veselību, samazināt kaulu minerālvielu zudumu.
Nedrīkst aizmirst, ka zems kaulu minerālais blīvums ir osteoporotisko lūzumu riska faktors.
“Īpaši ieteicams lietot kalcija kompleksus ar vitamīniem un minerālvielām, jo tiem ir efektīvāka iedarbība uz pareizu kaulu vielmaiņu. Kalcijs būtu jālieto kopā ar magniju, mangānu, B6 vitamīnu, folskābi, K1 vitamīnu (filokvinonu),” viņa saka.
B grupas vitamīni veicina normālu nervu sistēmas darbību, šūnu vielmaiņu, palīdz nodrošināt pareizas psiholoģiskās funkcijas, bet B6 vitamīns darbojas kā hormonu regulētājs.
Farmaceite teic, ka tādi antioksidanti kā selēns, cinks un C vitamīns aizsargā šūnas no paātrinātas novecošanas, palīdzot saglabāt ādas jauneklīgumu un gļotādu veselību (šim nolūkam nepieciešams arī A un E vitamīns). C vitamīns veicina normālu kolagēna veidošanos, kā arī ādas, kaulu un saistaudu veselību.
Omega taukskābes-3, 6 un 9 sievietēm gados nepieciešamas ādas, gļotādu un locītavu veselībai, kā arī artrīta, osteoporozes, sirds un asinsvadu slimību profilaksei.
Menopauzes laikā liela nozīme ir augu valsts fitoestrogēniem, kuri pēc savas ķīmiskās struktūras un farmakoloģiskās aktivitātes līdzinās sievišķajiem dzimumhormoniem. Sojas izoflavoniem, lignāniem, kurus satur linsēklas, sarkanajam āboliņam ir ļoti labvēlīga ietekme uz hormonālo līdzsvaru, kognitīvajām funkcijām, kaulu minerālo blīvumu.
Koenzīms M10 ir viens no spēcīgākajiem antioksidantiem un viena no galvenajām izejvielām šūnu enerģijas sintēzei, kas ir svarīgi visiem sievietes organisma procesiem, jo daudzi no tiem pēc 45 gadu vecuma kļūst lēnāki. Ar gadiem vājinās imūnsistēmas aizsargspējas, palielinās audzēju risks, tāpēc sabalansētam, pilnvērtīgam uzturam ir milzīga nozīme, teic farmaceite.
Valsts apmaksātās pārbaudes menopauzē
Uzaicinājumu dzemdes kakla pārbaudei reizi trijos gados sievietes saņem līdz 67 gadu vecumam.
Izmaiņu gadījumā ginekologs vai ģimenes ārsts nosūta sievieti pie speciālista veikt kolposkopijas izmeklējumu ar mērķbiopsiju. Par tālāko izmeklējumu nepieciešamību lemj kolposkopijas speciālists.
Uzaicinājums krūts vēža pārbaudei ar mamogrāfijas metodi reizi divos gados tiek nosūtīts sievietēm vecumā no 50 līdz 68 gadiem.
Skrīninga mamogrāfijas rezultāts kalpo par nosūtījumu uz turpmākajiem pēcskrīninga izmeklējumiem.
