Rūpes par veselību menopauzē īpaši svarīgas. Kas jāzina par veselīgu novecošanu? 0
Par menopauzi uzskata periodu, kurš sākas gadu pēc pēdējās menstruācijas – vidēji tas iestājās 49–51 gada vecumā. Dažus gadus ilgst tā sauktais pārejas periods – perimenopauze.
Šajā laikā samazinās sievišķo hormonu estrogēnu līmenis, kura trūkums izraisa virkni izmaiņu sievietes organismā, tāpēc savai veselībai jāseko līdzi īpaši rūpīgi.
Radies noslīdējums: kāpēc?
“Sievietēm pēc menopauzes iestāšanās, kad saistaudi kļūst vājāki, nereti rodas iegurņa orgānu prolapss jeb noslīdējums, kad dzemde un maksts sienas ieslīd makstī vai pat pilnībā no tās izslīd,” stāsta ginekoloģe un dzemdību speciāliste Marina Ovsjaņņikova.
To rosina savulaik ieilgušas dzemdības, liels un smags jaundzimušais, starpenes operācijas, estrogēnu deficīts pēc menopauzes iestāšanās, paaugstināts spiediens vēdera dobumā, ko ietekmē smags fizisks darbs, hronisks klepus, aizcietējumi, aptaukošanās, iedzimta saistaudu mazspēja, par ko liecina, piemēram, trūču, hemoroīdu veidošanās, varikozas vēnas.
Dzemdes noslīdējumam ir vairākas pakāpes: pirmā, kad dzemdes kakls vēl atrodas makstī, otrā – tas izslīdējis laukā, trešā, vissmagākā pakāpe – dzemde kopā ar urīnpūsli un taisno zarnu izslīdējusi laukā no maksts,” stāsta M. Ovsjaņņikova.
Iegurņa pamatni veido muskuļi un saistaudi, kuri atbalsta un stabilizē tur esošos orgānus.
Noslīdēt var vai nu dzemde un maksts priekšējā siena kopā ar urīnpūsli, vai arī mugurējā maksts siena kopā ar taisno zarnu. Dzemdes un maksts noslīdējums sagādā sievietei ļoti lielas neērtības. Piemēram, viens no simptomiem, kas var liecināt par iegurņa orgānu noslīdējumu, ir urinēšanas traucējumi – spontāna urīna izdalīšanās fizisku aktivitāšu laikā, smejoties, klepojot.
Ja ikdienā jāstrādā smags fizisks darbs, dienas beigās var rasties smaguma sajūta, nepatīkamas velkošas sāpes vēdera lejasdaļā, citām traucē diskomforts starpenes rajonā. To, kas īsti noticis, var noskaidrot tikai ginekoloģiskās apskates laikā, tāpēc noteikti jāapmeklē speciālists.
Ja, izmeklējot pacienti, ginekologs konstatē pirmo, vieglāko dzemdes un maksts noslīdējuma pakāpi, ārstēšana tiek vērsta uz iegurņa pamatnes muskuļu nostiprināšanu, piemēram, regulāri izpildot Kēgela vingrinājumus un mazā iegurņa muskuļu rehabilitāciju ar bioatgriezeniskās saites metodi (biofeedback), izvairoties no smagumu celšanas, novēršot aizcietējumus, ārstējot klepu, mazinot svaru.
Ja noslīdējums izteiktāks, var izmantot pesārijus, ko ievada dziļi makstī. Vaginālais pesārijs ir gumijas riņķis, kas tiek piemeklēts pacientei individuāli. To ievieto makstī saspiestā veidā, un atbrīvojies tas mehāniski atspiež maksts sieniņas un notur dzemdi iegurnī. Smaga dzemdes un maksts sienu noslīdējuma gadījumā nepieciešama operācija. To var veikt gan minimāli invazīvi – ar laparoskopijas metodi, gan veicot maksts plastiku ar vai bez dažādiem tīkliņu implantiem.
Diemžēl – novecojam
“Menopauze, īpaši premenopauze ir ļoti sensitīvs, sarežģīts posms sievietes dzīvē, jo šajā laikā var veidoties dažādas ginekoloģiskas patoloģijas, kuras pirms tam nav bijušas, piemēram, onkoloģiskas slimības, gļotādu atrofija, saišu un saistaudu vājums, tāpēc regulāri jāveic ginekoloģiskās apskates un, parādoties jebkādām sūdzībām, jāvēršas pie ginekologa,” uzsver Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Ginekoloģijas klīnikas vadītāja Nellija Lietuviete. Piemēram, urinēšanas traucējumus var izraisīt ne tikai iegurņa orgānu noslīdējums, bet arī iekaisums vai mugurkaula problēmas, tāpēc papildus jāveic urodinamiskie izmeklējumi.
“Vislielākā kļūda, ko pieļauj sievietes šajā vecumā, ir neregulāras ginekoloģiskās apskates.
Ja pēc menopauzes iestāšanās parādās asiņošana, viņas nereti domā, ka atsākušās menstruācijas. Nebūsim naivi, tās nav nekādas menstruācijas, bet asiņošana no dzimumorgāniem, kas var būt saistīta ar patoloģisku gļotādas saaugšanu, polipiem, miomas mezglu, taču jāizslēdz onkoloģiskas izmaiņas dzemdes gļotādā, olnīcās. Asiņošana var būt arī no maksts, urīnizvadkanāla, taisnās zarnas.
Šajā vecumā ieteicama ne tikai ultrasonogrāfiskā izmeklēšana, bet arī dzemdes dobuma diagnostiskā histeroskopija, kas ļauj izvērtēt tā stāvokli un no aizdomīgās vietas paņemt biopsiju – audu paraugu laboratoriskai analīzei,” norāda ginekoloģe. Pat ja dzemdes dobumā tiek atklātas ļaundabīgas izmaiņas, situācija nav tik slikta, jo mūsdienās šīs lokalizācijas vēzis, ja atklāts savlaikus, tiek veiksmīgi izārstēts.
Bieži dzirdēts uzskats – iestājoties menopauzei, samazinās un pašas no sevis izzūd miomas – labdabīgie audzēji dzemdē, kuri attīstās no gludās muskulatūras šūnām. N. Lietuviete teic – tas atkarīgs no audzēja izmēra, aktivitātes un citiem apstākļiem. Par dzemdes miomu var liecināt tādi simptomi kā dzemdes asiņošana, krampjveida vai pastāvīgas sāpes vēdera lejasdaļā, muguras sāpes jostasdaļas vai krustu rajonā, kuras var izstarot pa nervu gaitu, spiediena sajūta vēdera lejasdaļā, blakusorgānu darbības traucējumi, piemēram, aizcietējumi, urīna nesaturēšana.
Ja dzemdes mioma ir liela un nospiež blakusesošos orgānus, nav cerību, ka menopauzes laikā tā izzudīs. “Mūsdienās miomu bieži vien iespējams izoperēt laparoskopiski. Turklāt vēlams to neatlikt uz vēlāku laiku, jo pierādīts, ka jebkura ķirurģiska manipulācija narkozē var atstāt iespaidu uz sievietes vispārējo veselības stāvokli, smadzeņu darbību.
Daudz mazāks ir risks, ja to veic piecdesmit, nevis septiņdesmit gadu vecumā,” stāsta speciāliste. Ja mioma ir neliela un nekādus simptomus neizraisa, operācija nav nepieciešama.
Arī gados vecākai sievietei olnīcās var attīstīties dažādi veidojumi, piemēram, cistas, pret kuriem ginekologi izturas ar lielu piesardzību. “Viena no nepatīkamākajām onkoloģiskajām slimībām ir olnīcu vēzis, kas var attīstīties ļoti strauji – pat mēneša laikā.
Taču arī labdabīgas cistas var izaugt tik lielas, ka guļot nospiež maģistrālos asinsvadus, traucējot piegādāt asinis sirdij,” piebilst N. Lietuviete un atgādina, ka arī menopauzē olnīcas turpina darboties, lai arī neizdala tik daudz sievišķo hormonu kā jaunībā.
Viņa iesaka sievietēm rūpīgi ieklausīties savā organismā, regulāri apmeklēt ginekologu un veikt olnīcu un citu iegurņa orgānu izmeklēšanu.
