Kāpēc rūpēs par sievietes intīmo veselību ir tik svarīgas 0
Lai sieviete justos labi un būtu vesela, liela nozīme ir normālai maksts mikroflorai, kuru nodrošina liels skaits dažādu pienskābo baktēriju sugu.
Tās izdala pienskābi, padarot apkārtējo vidi skābāku, mitrina gļotādu, izdala vielas, kuras iznīcina nevēlamus mikroorganismus. Ja šis līdzsvars tiek izjaukts, paveras ceļš dažādām infekcijām.
Aizsargā pienskābās baktērijas
Pienskābo baktēriju pārsvaru un skābu vidi (pH) nodrošina sievišķo hormonu – estrogēnu līmenis, liela nozīme ir arī iedzimtībai, iedzimtās un iegūtas imūnās sistēmas īpatnībām. Par biežākajiem cēloņiem, kuru dēļ tiek izjauks dabiskais līdzsvars, uzskata sliktu intīmo higiēnu un nepareizu kopšanas līdzekļu izvēli, sintētiskas apakšveļas valkāšanu, aromatizētu ziepju, dušas želeju un dezodorantu lietošanu, stresu un pārpūli, antibakteriālo medikamentu lietošanu. Arī intensīva seksuālā dzīve var negatīvi ietekmēt maksts ekosistēmu, jo sperma padara vidi sārmainu.
Sievietēm reproduktīvā vecumā normāls maksts pH līmenis ir 3,8–4,4.
Paaugstināts pH līmenis saistīts ar dažādām izmaiņām maksts mikroflorā, piemēram, bakteriālo vaginozi. Ginekoloģe, ultrasonogrāfijas un kolposkopijas speciāliste Jana Žodžika stāsta, ka šīs izmaiņas var rasties dažādu iemeslu dēļ, piemēram, savairojoties anaerobajām baktērijām, slimojot ar seksuāli transmisīvajām infekciju slimībām, gadījumos, ja makstī nonāk baktērijas, kuras parasti tur nav sastopamas. Bakteriālās vaginozes gadījumā pienskābās baktērijas aizvietojas ar anaerobiem mikroorganismiem, piemēram, gardnerellām.
Ginekoloģe norāda, ka to pārmērīgu savairošanos veicina gan dzimumsakari, gan spermicīdu un hormonu preparātu lietošana, gan maksts skalošana un kontracepcijas spirāles ievietošana. Apmeklējot ginekologu, sievietes sūdzas par diskomfortu, ko izraisījušas šīs baktērijas, piemēram, dedzināšanu, niezi, pastiprinātu dažāda veida izdalījumu veidošanos.
Bakteriālā vaginoze var izraisīt vai veicināt nopietnas veselības problēmas, piemēram, iegurņa iekaisumu attīstību, urīnceļu infekcijas, pat priekšlaicīgas dzemdības, tādēļ noteikti jāapmeklē ginekologs, jāveic izmeklēšana un ārstēšana ar antibiotikām un probiotikām – uztura bagātinātājiem, kas satur pienskābās baktērijas. Aptiekā pieejamas vaginālās kapsulas, kas stabilizē maksts dabisko mikrofloru un atjauno tajā fizioloģisko pH līmeni.
Baktērijas, ko nodod partnerim
Citas baktērijas – chlamidia trachomatis – var izraisīt hlamidiozi, kas ir seksuāli transmisīva slimība. Dažreiz hlamīdijas gadu desmitiem var mājot cilvēka organismā, nekādi neliekot sevi manīt.
Un tikai tad, kad sieviete, kurai līdz šim nav bijis nedz iekaisuma, nedz abortu, dodas pie ārsta noskaidrot savas neauglības iemeslus, atklājas, ka viens no olvadu necaurlaidības iemesliem ir slēpti noritošs iekaisums dzemdes piedēkļos, kuru izraisījusi hlamīdiju infekcija. Lielāks risks saslimt ir seksuāli aktīvām jaunām sievietēm, kas bieži maina partnerus vai dzimumakta laikā nelieto prezervatīvu.
Slimības pazīmes var parādīties 4–15 dienas pēc inficēšanās – ir pastiprināti izdalījumi no dzimumceļiem, sāpes urinējot, dzimumakta laikā, sāpīgums vēdera lejasdaļā, traucēts menstruālais cikls.
Par hlamidiozi var liecināt arī iekaisumi acīs, elpošanas ceļos, locītavās.
Hlamīdijas ļoti bieži izraisa hroniskus iekaisumus dzimumorgānos, saistaudu saaugšanu jeb fibrozi, kuras rezultātā iestājas ārpusdzemdes grūtniecība vai pat neauglība.
Ginekoloģe un dzemdību speciāliste Dace Matule uzsver: “Ja sieviete plāno grūtniecību, vispirms noteikti jāpārbauda, vai viņai nav hlamīdiju infekcijas, kas var izraisīt spontāno abortu un priekšlaicīgas dzemdības, turklāt dzemdību laikā iespējams inficēt arī jaundzimušo.” Hlamīdiju infekciju diagnosticē ar laboratorijas testu palīdzību, ņemot paraugus no dzemdes kakla un urīnizvadkanāla, ja nepieciešams, veic arī asinsanalīzi.
Slimību var samērā viegli izārstēt ar antibiotikām, bet tas jādara abiem partneriem, turklāt rūpīgi ievērojot ārsta norādījumus. Pēc tam noteikti jāpārliecinās, ka slimība ir izārstēta.
Atkal šīs sēnītes!
Bieži vien intīmā diskomforta iemesls ir raugveida sēnīte, kura mīt ādas krokās, mutē, zarnās vai makstī, bet reizēm savairojas tā, ka izraisa vulvovaginālo kandidozi – sēnīšu infekciju, kas rada nepatīkamus, ļoti traucējošus simptomus, piemēram, biezus baltus izdalījumus no dzimumceļiem, niezi, kairinošu, sūrstošu, dedzinošu sajūtu, maksts ieejas un kaunuma lūpu apsārtumu un sāpīgumu, biežu, sāpīgu urināciju. 80–90% gadījumu pārlieku savairojušās Candida albicans sugas sēnītes, kuras sūdzības var arī neizraisīt.
Jana Žodžika stāsta, ka akūta kandidoze ar izteiktiem simptomiem biežāk izpaužas tām sievietēm, kuras slimo ar cukura diabētu, ar nomāktu imūno sistēmu, piemēram, pēc nieru transplantācijas, pēc ilgstošas antibiotiku vai estrogēnu lietošanas. Pētījumi liecina, ka grūtniecības laikā 28–35% sieviešu konstatē šo sēnīšu savairošanos, bet pusei no viņām nav nekādu simptomu.
Šo sēnīšu infekcijas slimību ārstē ar lokāliem un sistēmiskiem pretsēnīšu līdzekļiem, piemēram, kortikosteroīdu krēmiem. Ja infekcija nav komplicēta, 80–90% sieviešu ārstēšana ir veiksmīga. Diemžēl aptuveni 35% pacientu ar komplicētu sēnīšu infekciju mēnesi pēc ārstēšanas beigām slimība uzliesmo no jauna.
“Šīs sēnītes ir normālas maksts mikrofloras sastāvdaļa, tāpēc pilnībā no tām tikt vaļā nav iespējams. Sūdzības rodas tad, ja tās kļūst aktīvākas vai palielinās to koncentrācija. Ja infekcijas paasinājumi ir līdz piecām reizēm gadā, to var uzskatīt par normu un ārstēt ar īslaicīgu medikamentu kursu. Taču, ja sūdzības ir biežāk, tas jāuztver kā komplicēts gadījums un nepieciešama ilgstoša terapija, izvērtējot riska faktorus – glikozes vielmaiņu, diētas un higiēnas ieradumus,” norāda ginekoloģe.
