Kā lutināt pēdas ziemā un izvairīties no sēnīšu infekcijas? Ārstu padomi 0
Autors: Regīna Olševska, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Aukstajā gadalaikā, kad lielu dienas daļu nākas pavadīt ziemas zābakos, puszābakos vai ziemas sporta apavos, kāju pēdas cieš gan no aukstuma, gan mitruma, gan pastiprinātas svīšanas.
Vēl lielāku kaitējumu pēdām var nodarīt garas stundas, kas siltās telpās pavadītas āra apavos, īpaši, ja tie darināti no gaisa necaurlaidīga materiāla, sintētisku zeķu valkāšana. Turklāt slēgtajos apavos svīstošas kājas rada labvēlīgu vidi sēnīšu infekcijas attīstībai.
Patīk mitrums un siltums
“Labvēlīgi apstākļi pēdu un nagu sēnīšu infekcijas iegūšanai ir ilgstoša staigāšana slēgtos apavos, pastiprināta kāju svīšana, ādas macerācija jeb atmiekšķēšanās. Mitrumā un siltumā ādas raga kārta uzirdinās un vieglāk pakļaujas infekcijai. Parasti ar slimības ierosinātāju inficējas, basām pēdām staigājot pa virsmu, uz kuras ir sēnīšu sporas, piemēram, apmeklējot koplietošanas dušas vai pirti,” norāda Veselības centru apvienības poliklīnikas “Aura” dermatoloģe Ilze Jākobsone.
Viņa piebilst, ka infekcijas visbiežāk rosina dermatofīti – sēnītes, kuras kā barotni iecienījušas keratīnu, no kura sastāv ādas raga kārta un nagi. “Nonākusi uz ādas, sēnīte rada sev labvēlīgu vidi. Veidojas ādas sabiezējumi, kas traucē ādas normālas funkcijas. Āda vairs nav tik elastīga, plaisā.”
Par pēdu mikozi liecina ne tikai sabiezēta pēdu āda un tās lobīšanās, kas var skart arī pēdu sānu virsmas, bet arī izsutumi pirkststarpās, pūslīši pēdas velvē, nieze, bet, ja pievienojas arī bakteriālā infekcija, – sāpes.
No pārāk ciešu ziemas apavu valkāšanas var ciest kāju nagi – tie tiek saspiesti, traumēti un vieglāk pakļaujas infekcijai. Parasti infekcija vispirms skar kājas īkšķi un mazo pirkstiņu, jo tie visbiežāk tiek saspiesti šauros apavos. Viens vai vairāki nagi kļūst nespodri, iegūst dzeltenīgu vai brūnu nokrāsu, to virsma kļūst nelīdzena, raupja. Nags kļūst biezs, sāk drupt, atdalīties no pamatnes. Nereti tie uzplēš zeķi, bet, uzaujot kājās slēgtus apavus, parādās arī sāpes un diskomforts.
Lai ādas vai nagu mikozi neielaistu un, iespējams, izārstētu jau līdz vaļējo apavu sezonai, jādodas pie speciālista – dermatologa vai podologa – pēdu aprūpes speciālista, lai noņemtu ādas nokasījumu vai naga gabaliņu. Tas tiek nogādāts laboratorijā, lai noteiktu, kura no daudzajām sēnīšu sugām izraisījusi bojājumus. Lai analīze būtu precīza, pāris nedēļu pirms parauga noņemšanas pacients nedrīkst lietot pretsēnīšu ziedes vai pilienus un vienu divas dienas ar ziepēm mazgāt kājas.
Sākot terapijas kursu, kurā parasti tiek kombinētas dažādas metodes: gan iekšķīgi, gan ārīgi lietojami medikamenti, gan fizikālās medicīnas procedūras un ārstnieciskais pedikīrs, veselus nagus var atgūt pat trijos četros mēnešos (diemžēl dažreiz tas var prasīt ap gadu). Mūsdienās pieejama arī nagu sēnītes ārstēšana ar lāzeru. Parasti nepieciešamas 3–5 procedūras, kuras veic ar vairāku nedēļu intervālu. Pēdu ādas sēnīšu infekciju iespējams izārstēt īsākā laika periodā.
“Jāārstē” arī apavi!
Aptiekās ir pieejami bezrecepšu pretsēnīšu medikamenti, kurus lieto pēdas sēnīšu infekcijas ārstēšanai. Biežākās kļūdas: lietošanas ilguma neievērošana (jālieto vismaz mēnesi), medikamenta aplikācijas plašums (jāapstrādā visa pēda un pirkststarpas, nevis tikai tās, kur ir ādas lobīšanās), paralēli netiek veikta apavu dezinfekcija.
“Ārstējoties mājas apstākļos ar lokālajiem bezrecepšu medikamentiem, cilvēki tos lieto, kā pagadās, piemēram, iesmērē tikai starp pirkstiem vai uz papēža. Taču ar to jāapstrādā visa pēdu āda, jāmazgā un ik dienu jāmaina zeķes, jādezinficē apavi,” uzsver dermatoloģe.
Atgriežoties no pastaigas svaigā gaisā, vienmēr jāpārbauda, vai āra apavu iekšpuse un zolīte nav mitra, zābaki jānotīra un jāizžāvē.
“Ja ir sēnīšu infekcija, higiēnas pasākumiem ir būtiska nozīme. Diemžēl mana podoloģes pieredze liecina, ka tieši tam cilvēki pievērš vismazāko uzmanību. Pirmais solis, lai izvairītos no pēdu ādas un nagu sēnītes, ir atbilstīgu apavu un zeķu izvēle. Apavi ir jātīra – arī no iekšpuses, jāžāvē. Šobrīd ir plaši pieejami dažādi apavu dezinfekcijas līdzekļi, no kuriem lielākajai daļai ir ne tikai antiseptiska, bet arī pretsēnīšu un pretvīrusu iedarbība,” norāda LU P. Stradiņa medicīnas koledžas docente, podoloģe Mārīte Saulīte.
Ārstējot sēnīšu infekciju, zeķes vajag mazgāt karstā ūdenī, kokvilnas zeķes – arī gludināt, apavu kopšanai izmantot speciālos sprejus vai salvetes apavu un iekšzolīšu tīrīšanai un dezinficēšanai. Podologu praksēs, pēdu aprūpes kabinetos un dermatoloģijas klīnikās pieejamas arī apavu dezinfekcijas iekārtas ar ozonēta gaisa un sudraba nanodaļiņām. Apavu žāvētāju ar dezinfekcijas funkciju, sākot jau no 23 eiro, var iegādāties arī interneta veikalos.
Kā lutināt pēdas ziemā
“Ilgstoša pēdu mērcēšana karstā ūdenī, krēma neizmantošana, izmērcētas pēdu ādas kasīšana ar vīli, skrubi un asiem priekšmetiem, neizslaucītas pirkststarpas, nepiemērotu apavu valkāšana,” podoloģe min biežākās ziemas mēnešos pēdu aprūpē pieļautās kļūdas. “Ja pēdas karsē un neapstrādā ar krēmu, āda kļūst sausa, var sākt plaisāt un tajā iekļūt infekcija. Mitrums pirkststarpās var rosināt starppirkstu plaisiņu veidošanos, kurās vairojas nelabvēlīgās baktērijas, radot ādas aplikumu ar nepatīkamu aromātu.”
Viņa iesaka izvēlēties laika apstākļiem un pēdas izmēram atbilstīgus apavus, vēlams no ādas, nevis sintētikas, bet skolā vai darbā pāraut maiņas apavus. Pēdas vajag regulāri mazgāt, izvēloties ziepes ar neitrālu pH, jo ļoti sārmainas ziepes attauko ādu, tā kļūst uzņēmīgāka pret dažādām infekcijām. Pēc mazgāšanas kājas rūpīgi jānosusina (neaizmirstot arī par pirkststarpām, jo arī mitra vide starp cieši sakļautajiem pirkstiem ir labvēlīga dažādu infekciju attīstībai) un jālieto atbilstīgi pēdu un nagu kopšanas līdzekļi.
Patīkamus brīžus aukstajā laikā var sagādāt pēdu vanniņa. Tās sagatavošanai nepieciešams 37 °C ūdens, speciāls kāju vannu līdzeklis vai jūrassāls, pumeks, barojošs vai dziļi mitrinošs kāju krēms. Vispirms sauso pēdu ādu noberž ar pumeku, siltajam ūdenim pievieno jūrassāli vai kāju vannu līdzekli un vanno pēdas (ne ilgāk par 10 minūtēm). Pēc tam kājas noslauka, pievēršot uzmanību pirkststarpām, un iesmērē ar krēmu.
Svarīgi
Nekādā gadījumā nedrīkst pirkt un valkāt lietotus apavus, ne arī tos aizņemties, jo sēnīšu infekcija apavos mēdz būt ļoti noturīga – ādas zvīņās tās saglabā dzīvotspēju vismaz divpadsmit mēnešus.
Zināšanai
Sēnīšu slimību izplatīšanos rosina blakusslimības, piemēram, cukura diabēts, perifēro asinsvadu slimības, aptaukošanās, smēķēšana, imūnsupresija jeb imūnās sistēmas nomākums u.c.
Pēdas sēnīšu infekcija skar trešdaļu cukura diabēta pacientu, bet pavājināta jušana traucē savlaikus atklāt pēdas ādas bojājumus.
Sabiezētu nagu cēlonis var būt arī to matricas ilgstoša, spēcīga traumēšana un mehānisks kairinājums.
Apsārtums, pietūkums sāpes audos ap nagiem var liecināt par bakteriālu infekciju, kas rodas pēc naga vai apkārtējās ādas ievainojuma.
