Rūpes par krūšu veselību: profilakses nolūkos mamogrāfiju veic ik pēc diviem gadiem 3
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Profilaktiska mamogrāfija kopā ar regulārām vizītēm pie ginekologa un ikmēneša krūšu pašpārbaudi ļauj agrīni atklāt ļaundabīgas izmaiņas, ārstēšanā izmantot saudzīgas metodes un ar lielu varbūtību pilnībā izārstēties, saglabājot dzīves kvalitāti.
Ne vien skaistas, bet arī veselas
Sievietes krūtis sastāv no taukaudiem, dziedzeraudiem, saistaudiem, pienvadiem, kuriem ir atšķirīga struktūra, tādēļ krūtis nav viendabīgs veidojums, kuras turklāt mainās līdz ar dažādām norisēm sievietes organismā – menstruālo ciklu, grūtniecību, menopauzi, tādēļ ļoti svarīgi tās “pazīt”, lai pamanītu netipiskas, līdz šim nebijušas izmaiņas. Krūtis parasti ir izveidojušās līdz 15 gadu vecumam, šajā laikā tad arī būtu uzsākamas krūšu pašpārbaudes. Vispareizāk tās veikt nākamajā dienā pēc mēnešreizēm, kad krītas sievišķo hormonu estrogēnu līmenis.
“Ieradumu veikt krūšu pašpārbaudes sievietei vajadzētu trenēt jau no pusaudžu gadiem, tāpat kā mēs trenējam atbildības sajūtu par savu veselību. Par to ar meitenēm jārunā ne tikai ģimenē, bet arī skolā, piemēram, aicinot uz mācību iestādi speciālistus. Galu galā informāciju par krūšu pašpārbaužu nozīmi iespējams iekļaut arī tāda mācību priekšmeta kā sports un veselība saturā,” uzskata Veselības centru apvienības poliklīnikas ginekoloģe, dzemdību speciāliste Karlīna Elksne.
Vai ir kādi novēršami riska faktori, no kuriem mērķtiecīgi izvairoties, iespējams saglabāt krūšu veselību un izvairīties no ļaundabīgu izmaiņu attīstības?
“Krūts vēzis ir no tiem ļaundabīgajiem audzējiem, kura riska faktori ir pētīti un identificēti. Pie riska faktoriem, kurus mainīt nav mūsu spēkos, pieder dzimums (ap 1% gadījumu krūts vēzi diagnosticē arī vīriešiem), vecums un iedzimtība, taču ir virkne riska faktoru, kurus sievietes spēj ietekmēt, piemēram, normalizēt savu ķermeņa svaru (aptaukošanās, liekais svars vistiešākā veidā saistīts ar krūts vēža attīstību), atmest kaitīgos ieradumus, piemēram, smēķēšanu. Iespēju saslimt mazina arī bērna barošana ar krūti vismaz sešus mēnešus, veselīgs, šķiedrvielām un antioksidantiem bagāts uzturs, regulāras fiziskās aktivitātes,” saka ārste.
Dzirdētas runas par hormonālās kontracepcijas un hormonaizvietojošās terapijas (HAT) saistību ar krūts vēža attīstību. Karlīna Elksne stāsta, ka pētījumi pārliecinoši pierādījuši, ka hormonālā kontracepcija ir droša un nav saistīta ar ļaundabīgām izmaiņām, vēl vairāk, lietojot to piecus gadus, nedaudz samazinās olnīcu vēža attīstības risks. Arī hormonaizvietojošā terapija nekaitē krūšu veselībai, ar nosacījumu, ka to uzsāk agrīni – parādoties pirmajiem menopauzes simptomiem – un neturpina ilgstoši.
Mamogrāfija jau no 40
Mamogrāfija ir krūts izmeklēšana ar zemas intensitātes rentgena stariem. Vairākās Eiropas valstu vadlīnijās ieteikts profilaktisku krūšu izmeklēšanu ar šo metodi uzsākt jau no 40 gadu vecuma, jo šajā laikā būtiski pieaug saslimstība ar krūts vēzi. Arī ginekoloģe Karlīna Elksne uzskata, ka pirmo reizi šo izmeklējumu vajadzētu veikt šajā vecumā, bet sievietēm, kuru asinsradiniecēm (arī pa tēva līniju) bijis krūts vēzis un kurām ir daudz lielāks risks saslimt, šis izmeklējums būtu jāveic vēl agrāk – 30–35 gadu vecumā. “Apmeklējot ginekologu, noteikti vajag pastāstīt arī par krūts, olnīcu vai citu lokalizāciju vēža gadījumiem ģimenē, tā pievēršot ārsta uzmanību arī krūšu veselībai,” viņa teic, mudinot sievietes just lielāku atbildību par savas veselības saglabāšanu.
Arī tad, ja veikta krūšu palielināšana un ievietoti implanti, kas apgrūtina pašizmeklēšanu, ļoti svarīga ir krūšu profilaktiskā pārbaude ar mamogrāfijas vai ultrasonogrāfijas metodi. Ārste norāda, ka abas metodes viena otru papildina. Ja mamogrāfijas laikā tiek atklātas nelielas izmaiņas, sieviete bieži vien tiek nosūtīta arī uz krūšu dziedzeru ultrasonogrāfiju.
Valsts organizētās krūts vēža skrīninga programmas ietvaros sievietes no 50 līdz 69 gadu vecumam reizi divos gados saņem vēstuli ar uzaicinājumu veikt mamogrāfijas izmeklējumu. Ārzemju statistikas dati liecina, ka skrīninga mamogrāfija ļāvusi par 40–50% samazināt mirstību no šīs slimības.
Vai laika posmā starp diviem skrīninga izmeklējumiem sieviete var justies pilnīgi droša? Kādām izmaiņām noteikti būtu jāpievērš uzmanība? “Neviens izmeklējums nevar sniegt simtprocentīgu garantiju, tādēļ arī šajā laikā ik mēnesi jāveic krūšu pašizmeklēšana. Krūtis jānovērtē arī vizuāli, jo ir audzēji, kuri sākas ar krūtsgala vai ādas izmaiņām,” saka ārste. Par ļaundabīgu krūts audzēju var liecināt bumbulis vai sabiezējums krūtī, palielināti limfmezgli padusē, izmaiņas krūts izmērā vai krāsā, ierauts krūtsgals, jutīgums, sāpes, apsārtums, brūngani vai asiņaini izdalījumi no krūtsgala.
Arī sievietēm pēc 70 gadu vecumam, kuras vairs nesaņem uzaicinājuma vēstuli veikt profilaktisko krūšu izmeklējumu, vajag turpināt rūpēties par krūšu veselību. Ar ģimenes ārsta vai ginekologa nosūtījumu par mamogrāfiju jāmaksā tikai pacienta iemaksa.
Atsaucība krūts vēža skrīningam un rezultāti 2022. gada pirmajā pusgadā
* Izsūtīto uzaicinājumu skaits – 48 039, no tiem 21 183 Rīgā, 7193 – Kurzemē, 6936 – Zemgalē, 6761 – Latgalē un 5966 Vidzemē.
* Izmeklējumu veica 20 273 jeb 42,2%. Vislielākā atsaucība – 45,4% – bija Vidzemē, vismazākā – 41,1% – Rīgā.
* Rezultāts R1 (norma) un R2 (potenciāli labdabīga atradne, atsevišķs labdabīgs veidojums) bija attiecīgi 9211 un 10 242 gadījumos, R3 (aizdomas par patoloģiju/lokālas patoloģiskas izmaiņas) – 576, bet R4 (potenciāla malignitāte, aizdomas par ļaundabīgu veidojumu) un R5 (pierādīta malignitāte, ļaundabīga atradne) – 224 un 20.
* Avots: Nacionālais veselības dienests
