Rūpes, intereses un svētki 2
Aina Rodrigesa-Mata raksta, ka vecumdienas pavada Spānijā, taču arī tur cītīgi lasa latviešu presi: “Mani dziļi iespaidoja Ināras Mūrnieces 18. novembra runā teiktais. Visvairāk par Latvijas jauniešu diskrimināciju darba tirgū ar absurdo prasību par krievu valodas zināšanām. Rada neizpratni, ka tikai Nacionālā apvienība ir sašutusi par faktu, ka latviešiem ir jāprot krievu valoda, lai varētu strādāt paši savā zemē! Kur ir pārējās Saeimas partijas? Vai to politiķiem šis fakts neliekas absurds? Vai fakts, ka viņu radu jaunieši un jaunietes dodas uz ārzemēm meklēt darbu, nepievērš viņu uzmanību? Kur bija “Vienotības” deputāti ar Solvitu Āboltiņu priekšgalā? Kur bija Zemnieku savienība un pārējas partijas, kad vajadzēja pacelt balsi?”
E. V. Upelnieks uzskata, varētu piekrist Āboltiņas kundzes izvirzīšanai Ministru prezidentes postenim, taču ar vienu nosacījumu – ja viņa tautai atklāti atbild par apstākļiem, kādos Junkurs nolika mandātu, kā arī “kur pašlaik ir un ko dara Junkura kungs. Oficiālajai versijai, ka viņam būtu ticis piedāvāts un viņš ieņēmis ienesīgu amatu Honkongā, neticu.”
Suntažnieks Anatolijs Caune dalās pārdomās, izlasījis 15. decembra “LA” Izglītības un zinātnes ministrijas skaidrojumu, ka valdības Deklarācijā nebija solīts, ka no 2018. gada mazākumtautību izglītības iestādes, kas saņem valsts finansējumu, pilnībā pāriet uz apmācībām valsts valodā. “Tādēļ jau arī rada satraukumu tas, ka šajās mācību iestādēs īstenotā politika ir mazefektīva valstiskās piederības audzināšanā, kas bieži vien notiek atšķirīgās ideoloģiskās nostādnēs,” spriež lasītājs. “Politiskā vidē bieži vien tiek kultivēts vēlamais, nevis patiesais izglītības panākums šajās skolās. Nejauši uz ielas satiktais jaunietis sarunā par to, kur apguvis tādā labā līmenī valsts valodu, atbildēja, ka “skolā jau mums neko īsti neiemāca. Arī atsevišķu priekšmetu mācīšana ir nesekmīga, jo bieži vien rada nepatiku pret valsts valodu. Man laimējās darbā nokļūt latviešu kolektīvā, tur arī apguvu valsts valodu.”
Nekultivēsim mākslīgi divvalodību valstī un ar to reizē visas citas problēmas.”
18. decembrī “LA” publicēja aptauju, kurā pašvaldību vadītāji stāstīja, kā novados Ziemsvētkos iepriecina vecos, vientuļos ļaudis. Esam saņēmuši arī vēstuli, ka Rundāles senioriem svētku sarīkojums notiks tieši šodien. Novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis: “Šogad novada vientuļie seniori un cilvēki ar īpašām vajadzībām tiek aicināti un gaidīti uz tradicionālo pirmssvētku pasākumu 22. decembrī. Parasti līdz šim pasākums tika organizēts Rundāles pilī, šogad tas notiks pils tuvumā esošā viesu namā, kur ar Ziemsvētku programmu uzstāsies gan bērni no Mūzikas un mākslas skolas, gan amatierkolektīvu dalībnieki. Tiek gādāts arī par Ziemsvētku pabalstu vientuļajiem senioriem, kas ir noteikts pašvaldības saistošajos noteikumos.
Tradicionāli decembrī novada iedzīvotāji iesaistās arī Rundāles novada sociālā dienesta organizētajā dāvanu gādāšanas akcijā, kad tiek sarūpētas dažādas noderīgas lietas – adītas zeķes, ievārījumi, piparkūkas, drēbes – cilvēkiem, kuriem tas visvairāk nepieciešams – arī novada vientuļajiem senioriem. Aicinājumam aktīvi atsaukušās arī novada izglītības iestādes un biedrības.”
