Kā rūpēties par kājām, lai nerastos kāju un nagu sēnītes 0
Kāju un nagu sēne ir izplatīta, nepatīkama un traucējoša infekcija, bet ar vienkāršu profilaksi un ārstēšanu iespējams aiztaupīt liekas raizes.
Sēņu infekcija ir biežākais cēlonis, kas var skart roku, kāju vai vienlaikus visu ekstremitāšu nagus. Dažkārt pazīmes uzreiz nepamana vai ignorē līdz brīdim, kad kaite jau sagādā lielu diskomfortu. Slimībai ir acīm redzamas pazīmes: naga plātnīte ir bālgana vai iedzeltena, nags – biezāks, drūp un deformējas, radot spraugu starp nagu un tā gultni, līdz sajūta apavos kļūst sāpīga un nepatīkama. Kāju sēni pazīst pēc apsārtušas pēdu ādas, plaisām kāju pirkstu starpās, kur mēdz veidoties mazi pūslīši, kas plīst un rada ādas eroziju.
Klīnikas “Premium Medical” dermatoloģe un veneroloģe Ludmila Čigorevska uzsver, ka neierobežota infekcija veicina baktēriju vairošanos, tāpēc rodas strutas un palielinās sāpes. Turklāt šī slimība ir lipīga! Ar nagu un kāju sēni var inficēties tiešā kontaktā un saskarsmē ar inficētiem priekšmetiem – apaviem, dvieļiem u.c.
Baktērijas vairojas mitrās un siltās vietās: vannā, dušā, saunā, arī SPA centros, akvaparkos, pārģērbšanās kabīnēs, sporta zālēs un citās telpās, kur ik dienu uzturas daudz cilvēku.
Tādēļ, lai infekcija nenonāktu uz pēdām, sporta klubos un pirtīs jāvelk gumijas apavi, bet tos nevajadzētu valkāt regulāri. Derēs arī dabisko materiālu apavi, taču tiem nepieciešami vai nu speciāli dezinfekcijas līdzekļi, vai preparāti, ko lieto kāju atsvaidzināšanai. Pēdu kopšanai ieteicami krēmi, kuru sastāvā ir urīnviela, tējaskoka vai smiltsērkšķu eļļa.
Lai nerastos kāju apsārtums un nepatīkams aromāts, nav ieteicams visu dienu staigāt vienos apavos.
Ja tie ir sasvīduši vai samirkuši, pirms lietošanas jāļauj kārtīgi izžūt. Nedrīkst valkāt svešus apavus, jo īpaši čības, un jāļauj ķermeņa un pēdu ādai elpot, jārūpējas par kāju un apavu tīrību, jānovērš pastiprināta pēdu svīšana.
Veselības un skaistuma centra “Adoria” dermatoloģe Guna Grūbe atgādina, ka sēņu infekcijas gadījumā ārstēšana ir kompleksa, tāpēc vispirms jāapmeklē dermatologs un jāveic nepieciešamās analīzes, lai noteiktu sēnes veidu un izveidotu ārstēšanas plānu. Tālākais atkarīgs no izmeklējumu rezultātiem, cilvēka vispārējā veselības stāvokļa un nagu bojājuma pakāpes.
Ludmila Čigorevska iesaka konsultēties ar farmaceitu, lai izvēlētos piemērotākos dezinfekcijas un antiseptiskos līdzekļus: jodu saturošos preparātus, tinktūras, pulverīšus, sprejus un ziedes. Kājas var pamērcēt zilo graudiņu šķīduma, kumelīšu tējas vai ozolu mizu novārījuma vanniņās. Ziedes, kuru sastāvā ir mentols un tējaskoka eļļa, dezinficē un mazina sāpes.
Divas vai trīs dienas pirms ārsta vizītes nedrīkst lietot spēcīgus pretsēņu un dezinfekcijas līdzekļus, jo diagnozes precizēšanai nepieciešams izmeklējumu paraugs, kas šo līdzekļu dēļ var būt neprecīzs.
Ārsts parasti izraksta gan iekšķīgi lietojamus medikamentus, gan speciālus šķīdumus, krēmus un lakas ārīgai lietošanai. Būtiski ir ievērot gan speciālista norādījumus, gan higiēnas prasības. Katram ģimenes loceklim vajadzīgs savs dvielis, švamme, pumeks, birstīte un citi higiēnas piederumi. Par ļaunu nenāktu arī atsevišķas šķērītes roku un kāju nagiem, turklāt manikīra un pedikīra piederumi jādezinficē.
