Rungainis uzskata, ka daļa Latvijas politiķu labprāt atgrieztos citā sistēmā: “Viņi labprāt teiktu Putinam to, ko viņš grib, un šķeltu Rietumus” 0
TV24 raidījumā “Kārtības rullis” uzņēmējs Ģirts Rungainis dalījās pārdomās par postpadomju valstu izaicinājumiem, cenšoties līdzināties Rietumiem. Viņš analizēja gan ekonomiskos un sociālos aspektus, gan politiskās tendences, kas ietekmē gan Gruziju, gan Latviju, liekot aizdomāties par šo valstu ceļu uz rietumnieciskām vērtībām un izaicinājumiem, kas ar to saistās.
Ilūzija par dzīvi Rietumos: dzīve kā filmās, bet realitātē smags darbs
Pēc Rungaiņa domām, daudzās postpadomju valstīs, piemēram, Gruzijā, cilvēki tiecas pēc rietumnieciskas dzīves, ko bieži vien redz caur filmām, seriāliem un modes tendencēm. Viņš skaidro, ka rietumu dzīvesveids ir vilinošs, tomēr kopumā tiek pārprasts. Rietumos neviens netiek gaidīts ar atplestām rokām, un ir nepieciešama spēja konkurēt un cīnīties par vietu darba tirgū. “Strādāt un pelnīt kā rietumos nav viegli.
Tur tev ir jākonkurē un jārod sava vieta situācijā, kad visas jau sen ir sadalītas,” skaidro Rungainis.
Viņš norāda, ka tas prasa ne vien izglītību un zināšanas, bet arī spēcīgas institūcijas un konkurētspēju, ko daudz postpadomju valstis vēl tikai veido. Rungainis salīdzina Rietumus un postpadomju telpu, atzīmējot, ka rietumnieciskie ideāli tiek pārprasti, un daudzi domā, ka ceļš uz labklājību ir vienkāršāks, nekā tas ir patiesībā.
Korumpētība kā alternatīva rietumnieciskajam modelim
Rungainis atzīmē, ka dažās valstīs joprojām tiek izvēlēts “krimināli organizēts režīms,” kur valda augsts korupcijas līmenis. Viņš norāda, ka “Šajās valstīs ir iespēja korumpēties, aplaupīt savā teritorijā, ja tā ir sagrābta, kas būtībā ir krimināls organizētās noziedzības līmenis, un savā teritorijā darīt ko gribi ar saviem iezemiešiem.” Lielākoties šādi režīmi nav globāli konkurētspējīgi un tos nevada godīgi principi. “Šajos režīmos elites netiecas pēc rietumnieciskās labklājības vai starptautiskās konkurētspējas. Tās piekopj savu sistēmu, kur valda krieviska pazemība un korupcija,” skaidro Rungainis.
Viņš arī izsaka komentārus, ka daļa Latvijas politiķu labprāt atgrieztos pie šādas sistēmas: “Viņi labprāt teiktu Putinam to, ko viņš grib un šķeltu Rietumus.”
“Vai mēs gribam būt kā Mariupole?” – NATO aizsardzība un Latvijas drošība
Mariupoles lozungs “Vai mēs gribam kā Mariupolē?” aktīvi tika izmantots Gruzijā: “Latvija to vēl nav pagaidām pieredzējusi, jo ir šī manīgā sajūta, ka mēs esam zem kaut kāda NATO lietussarga,” skaidro Rungainis. “Mēs esam zem NATO lietussarga, NATO lietussargs paredz, ka mēs mirsim paši par savu brīvību pietiekami lielā skaitā un tad mums varbūt palīdzēs. Es domāju, ka Eiropas sapnis nav izsapņots, bet ir konstatēs, ka tas ir grūts.”
