Rungainis: Šobrīd Eiropas banku tirgus ir ļoti sadrumstalots 0
Ar solidaritātes iemaksām plānots 2026. gada budžetā iegūt 60,8 miljonus eiro.
“Šobrīd Eiropas banku tirgus ir ļoti sadrumstalots. Ja salīdzina ar ASV, kur ir daudz mazāks skaits lielo banku, Eiropā tomēr katrā valstī ir sava situācija, savs portfelis un iziešana pāri robežām ir salīdzinoši ierobežota. Skaidrs, ka mērķis un vēlme ir palielināt finansēšanu visur Eiropā un veicināt to,” TV24 raidījumā “Naudas cena” izsakās Ģirts Rungainis, uzņēmējs, investors.
Jau ziņots, ka solidaritātes iemaksas likumprojekts nelabvēlīgi ietekmēs nosacījumus, kādos darbojas kredītiestādes, līdz ar to tā vispārējā ietekme uz kreditēšanas pieaugumu un tādējādi netieši uz valsts budžetu ir neskaidra, jo īpaši ilgtermiņā, teikts Eiropas Centrālās bankas (ECB) atzinumā par likumprojektu.
ECB atzinumā minēts, ka, no vienas puses, likumprojekta rezultātā samazināsies kredītiestāžu pelnītspēja, kura salīdzinājumā ar situāciju citās eirozonas jurisdikcijās ir bijusi salīdzinoši augsta, un tādējādi samazināsies nodokļu bāze, uz kuru attiecas parastais nodoklis kredītiestāžu peļņai.
Pelnītspējas samazināšanās, ja tā būs ilgstoša, varētu ierobežot kredītiestāžu spēju ilgtermiņā izsniegt kredītus Latvijas tautsaimniecībai. No otras puses, atlaide, kas būs atkarīga no atsevišķas kredītiestādes kreditēšanas apmēra, stimulēs kredītu izsniegšanu īstermiņā.
ECB ieskatā ar atlaidi panāktais stimuls var būt īpaši efektīvs, palielinot kredītu izsniegšanu Latvijas nefinanšu sabiedrībām, kas novērtēta kā strukturāli vāja, jo īpaši ierobežotā kredītu piedāvājuma dēļ, ņemot vērā salīdzinoši zemo konkurenci kredītiestāžu starpā.
ECB uzskata, ka būs nepieciešams rūpīgi uzraudzīt un vērtēt likumprojekta divos pretējos virzienos vērsto ietekmi uz kreditēšanas pieaugumu un valsts ieņēmumiem.
Otrkārt, ECB uzskata, ka likumprojekts var radīt traucējumus monetārās politikas transmisijā atkarībā no kredītiestāžu uzņēmējdarbības modeļa, kas varētu negatīvi ietekmēt kredītu efektīvu piešķiršanu tautsaimniecībā.
ECB norāda, ka kredītiestādes varētu optimizēt pelnītspēju un likumprojekta piemērošanas fiskālo ietekmi trīs tā piemērošanas gados atkarībā no to individuālās situācijas. Tā var atšķirties, jo īpaši attiecībā uz katras kredītiestādes uzņēmējdarbības modeli, tostarp tās darbības sektoru un klientu bāzi, tādējādi likumprojekta ietekmei esot neviendabīgai. Tomēr ECB norāda, ka šīs bažas kompensē apstāklis, ka lielākajai daļai Latvijas kredītiestāžu ir līdzīgs uzņēmējdarbības modelis, un tiek novērtēts, ka pašreizējā kredītu piešķiršana tautsaimniecībā nav rezultatīva, ņemot vērā pastāvošos piedāvājuma ierobežojumus.
Treškārt, ECB norāda, ka likumprojekts paredz prociklisku ietekmi – tas izstrādāts monetārās politikas procentu likmju paaugstināšanas posmam, bet tam nebūs paredzētās ietekmes uz valsts ieņēmumiem stimulējošu monetārās politikas pasākumu posmā.
ECB skaidro, ka agrākais monetārās politikas procentu likmju kāpums līdz šim strauji ietekmējis Latvijā izsniegto kredītu procentu likmes, taču nesenie stimulējošie monetārās politikas pasākumi to novērš, un kreditēšana Latvijā atguvusies lielākā mērā nekā eirozonā kopumā, bez valsts iejaukšanās ar šāda likuma palīdzību.
Tāpat ECB atzinumā teikts, ka, ņemot vērā jaunākos galveno ECB procentu likmju samazinājumus, kas varētu ierobežot kredītiestāžu neto procentu ienākumus, būtu jāpievērš uzmanība tam, lai Latvijas veiktie pasākumi nekavē kredītiestāžu spēju uzturēt stabilu kapitāla bāzi, kas vajadzīga, lai nodrošinātu raitu monetārās politikas transmisiju.
ECB iepriekš brīdinājusi par ārkārtas nodokļu režīmu iespējamo negatīvo ietekmi uz finanšu stabilitāti, jo šādi regulatīvie pasākumi var apgrūtināt kredītiestāžu stabilas kapitāla bāzes veidošanu, samazinot to nesadalīto peļņu un tādējādi padarot tās mazāk noturīgas pret ekonomiskajiem šokiem. Tajā pašā laikā pagaidu solidaritātes iemaksa var sadārdzināt pašu kapitāla investoru un starpbanku finansējuma piesaisti kredītiestādēm, jo vietējiem un ārvalstu investoriem var būt mazāka vēlme ieguldīt Latvijas kredītiestādēs, brīdina ECB.
Divas atzinīgi vērtējamas likumprojekta iezīmes ECB ieskatā ir, pirmkārt, tas, ka tajā solidaritātes iemaksas maksimālais apmērs noteikts 33% apmērā no solidaritātes iemaksas maksātāja peļņas pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanas, un, otrkārt, ka solidaritātes iemaksa nav jāmaksā, ja solidaritātes iemaksas maksātājs savas saimnieciskās darbības rezultātā maksāšanas periodā cietis zaudējumus.
Tajā pašā laikā ECB uzskata, ka būtu lietderīgi arī analizēt likumprojekta iespējamo ietekmi uz kredītiestāžu rīcību saistībā ar šādu maksimālo apmēru, cita starpā veicot izmaiņas izmaksu bāzē, lai līdz minimumam samazinātu kredītiestāžu pelnītspēju un solidaritātes iemaksu.
Tāpat ECB norāda, ka ierosinātā solidaritātes iemaksa var arī izraisīt iekšzemes un Eiropas finanšu sistēmas fragmentāciju banku sektora neviendabīgā rakstura dēļ. Tas jo īpaši var attiekties uz gadījumiem, kuros dažu kredītiestāžu procentu ienākumi ir salīdzinoši lieli attiecībā pret citām aktivitātēm. Turklāt pagaidu solidaritātes iemaksa tiek īstenota trīs gadus, kas ir ilgs periods.
Ņemot vērā iepriekš minēto, ECB iesaka veikt rūpīgu analīzi par iespējamo negatīvo ietekmi uz banku sektoru, lai novērtētu, vai solidaritātes iemaksas piemērošana apdraud finanšu stabilitāti un jo īpaši vai tā var apdraudēt banku sektora noturību un radīt tirgus izkropļojumus.
Savukārt Finanšu nozares asociācijas (FNA) pārstāvji informēja aģentūru LETA, ka ECB savā atzinumā par Solidaritātes iemaksu likumprojektu norāda uz tām pašām problēmām, ko FNA ir akcentējusi savos komentāros Ministru prezidentei, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam un Latvijas Bankai.
FNA skaidro, ka no ECB atzinuma izriet, ka likumprojekta autori nav visaptveroši vērtējuši ietekmi uz banku sektoru, it īpaši no finanšu stabilitātes un banku sektora noturības perspektīvas. ECB vērš uzmanību, ka šādu analīzi būtu nepieciešams veikt.
Tāpēc FNA atkārtoti pauž bažas par šādas regulējuma iniciatīvas virzīšanu bez skaidra un datos balstīta izvērtējuma, īpaši ņemot vērā, ka likumprojekta fiskālā ietekme nākamgad pārsniegs 90 miljonus eiro.
FNA atgādina, ka Latvijas Banka, Finanšu ministrija un Ekonomiskas ministrija ir apgalvojušas, ka Solidaritātes iemaksas likums veicinās kreditēšanu. Taču FNA vērš uzmanību, ka ECB ir nonākusi pie atšķirīga secinājuma, proti, ka Solidaritātes iemaksas likumprojekta ietekme uz kreditēšanas pieaugumu nav skaidra. Turklāt ECB konstatē, ka kreditēšana Latvijā ir atguvusies lielākā mērā nekā eirozonā kopumā, bez valsts iejaukšanās ar šāda veida regulējuma iniciatīvu palīdzību.
FNA piekrīt ECB bažām, ka atbildīgajām valsts institūcijām būs rūpīgi jāseko, lai likumprojekts neapdraudētu finanšu stabilitāti un nekavētu kredītiestāžu spēju uzturēt stabilu kapitāla bāzi, kas ir vajadzīga, lai nodrošinātu raitu monetārās politikas transmisiju.
Asociācijas pārstāvji arī norāda, ka ECB savā atzinumā akcentē, ka solidaritātes iemaksa var sadārdzināt finansējuma piesaisti kredītiestādēm, piebilstot, ka FNA ir vairākkārt uzsvērusi, ka šī finansējuma sadārdzināšanās var celt kredītu cenas iedzīvotājiem un uzņēmējiem.
Vienlaikus FNA pārstāvji uzsver, ka ECB vērš papildus uzmanību arī uz citiem likumprojekta potenciāli negatīvajiem aspektiem, piemēram, šī likumprojekta potenciāli negatīvo ietekmi, pastiprinot Eiropas finanšu sistēmas sadrumstalotību.
FNA pauž cerību, ka Saeima ņems vērā ECB viedokli un pirms likumprojekta turpmākas virzības veiks vispusīgu analīzi par šīs iniciatīvas ietekmi uz banku sektoru un finanšu stabilitāti. FNA atgādina, ka šogad augustā publicētajā ziņojumā Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) rekomendēja vispār atturēties no Solidaritātes nodevas ieviešanas.
FNA aicina izskatīt alternatīvu Solidaritātes nodevai – palielināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi par vienu procentpunktu. FNA ieskatā tas ir vispiemērotākais mehānisms, kā solidāri finansēt pieaugošās valsts drošības izmaksas.
Jau ziņots, ka Saeima 30.oktobrī konceptuāli atbalstīja Solidaritātes iemaksas likumprojektu, kas noteiks pienākumu Latvijā reģistrētām kredītiestādēm un citu valstu kredītiestāžu filiālēm turpmākos trīs gadus veikt solidaritātes iemaksu.
Ar solidaritātes iemaksām plānots 2025.gada budžetā iegūt 96 miljonus eiro, 2026.gadā – 60,8 miljonus eiro, bet 2027.gadā – 66 miljonus eiro.
Likumprojektā noteikts, ka solidaritātes iemaksa būs 60% no aprēķinātās bāzes. Šī bāze būs kredītiestādes kalendārā gada neto procentu ienākumu daļa, kas par vairāk nekā 50% pārsniedz vidējos gada procentu ienākumus pēdējos piecos finanšu gados – no 2018.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.decembrim.
Paredzēts, ka kredītiestādes veiks solidaritātes iemaksu avansa ceturkšņa maksājumus. Likumprojekts paredz, ka iemaksa būs jāveic par trim maksāšanas periodiem – par 2025., 2026. un 2027.gadu.
Vienlaikus likumprojekts nosaka arī solidaritātes iemaksu atlaides piemērošanas mehānismu, kas nodrošinās līdz 100% atlaidi, ja kredītiestāde konkrētajā periodā sasniegs noteiktu kreditēšanas pieauguma rādītāju.
Projektu “Naudas cena” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Naudas cena” saturu atbild AS “TV Latvija”.
