Ak tāpēc SEB banka nupat paziņoja, ka tā nebūs banka, bet tehnoloģiju uzņēmums… 39
Atgriežoties pie nerezidentu biznesa… Mēs negribam to kontrolēt un negribam zināt, no kurienes nauda nāk. Mēs te runājam par Ziemeļkorejas finansēšanu, kuru “ABLV”, visticamāk, pat nevarēja izkontrolēt, jo domāja, ka tie ir Krievijas ierindas blēži, bet izrādījās, ka Krievija ar vairāku kontu starpniecību nolēmusi atbalstīt Ziemeļkoreju savu ģeopolitisko apsvērumu dēļ, un “ABLV” atgadījās ne tajā frontes pusē. Daudz lielāka amerikāņu neapmierinātība ir par Moldovu, kuras naudas plūsmas nevarēja nepamanīt. Banku piramīdas shēmā, no kuras lielākā daļa izgāja caur Latvijas bankām, visvairāk “ABLV”, izdevās nozagt desmito daļu no Moldovas kopprodukta un novest pie prokrieviskas valdības izveides. Tas aizkaitināja amerikāņus: “Mums te jāpalīdz jums aizsargāt Baltiju, bet jūs tirgojaties ar ienaidnieku!”
Liela daļa iedzīvotāju uzskata, ka mēs par daudz klanāmies amerikāņiem. Tas neesot neatkarīgas valsts cienīgi…
Tas ir nožēlojami, ka mums ir vajadzīga neapmierinātība no mūsu galvenā ģeopolitiskā partneraun drošības garanta, lai savestu savu māju kārtībā. Visu cieņu talantīgajiem Bernim un Fiļam, bet pēc 2001. gada viņiem bija jāsaprot, ka tāds biznesa modelis pastāvēt nevar. Un, ja tas nekļuva skaidrs tad, tad tas bija jāsaprot 2008. gadā. Un, ja tad vēl ne, tad 2014. gadā, kad Krievija iebruka un anektēja Krimu (aizsvilstas). Kas vēl nav skaidrs 2018. gadā!? Ja banka darbojas Latvijā, tad tu esi nepareizajā pusē! Šāds bizness no ES valstu puses, no Rietumu sabiedrības puses ir nepieņemams. Vai amerikāņi jau agrāk nepateica, ka palīdzēt izlaupīt Moldovā bankas un palīdzēt Krievijai pārdot raķešu sastāvdaļas Ziemeļkorejai nav normāls bizness? Kāpēc amerikāņiem vajag uz to norādīt? Kas mēs esam par debīliķiem, ka paši to nespējam saprast! Vai tad neesam izdarījuši izvēli, kurā pusē gribam būt – Krievijai vēderā vai brīvā pasaulē? Jā, brīvā, tas nozīmē, caurspīdīgā tirgū. Un zināmu kārtību: nedrīkst pārdot zagtas mantas, pārsist numurus zagtām mašīnām un skalot netīru naudu!
Jūs sakāt, ka nerezidentu bankas izvēlējušās nepareizo biznesa modeli. Kāds tad būtu pareizais, lai nebūtu jāslēdz bankas?
Mēs negribam, lai bankas darbojas ventilatora režīmā – nauda tikai izskrien cauri. No biznesa viedokļa gribam, lai viņu nauda pie mums apstājas. Kāpēc lai tā aizkavētos? Tāpēc, ka šeit tā ir drošībā, tāpēc, ka mēs varam tai pievienot vērtību. Kā? Palīdzot būt drošībā un palīdzot augt. Tā ir aktīvu pārvalde. Tā ir naudas izvietošana tā, lai naudas īpašnieki ar mazāku risku varētu vairāk nopelnīt. Tas ir vienkārši? Nē, tas ir ļoti sarežģīti un neviens mūs šai tirgū negaida. Jo mēs negribam vairs būt lēto izmaksu zeme. Mēs gribam būt dārgo izmaksu zeme, lai cilvēki saņemtu cienīgu algu. Lai to varētu, mums jāspēj ražot preces un sniegt pakalpojumus, lai nopelnītu lielo algu. Ir viegli skalot naudu, ja klientam citur nav kur likties. Mēs solām pārsist zagto mašīnu numurus visātrāk un par viszemāko cenu. Skaidrs, ka uzražot mašīnu ir grūtāk.
Nav vietas šeit 12 nerezidentu bankām, un nevar tās tik pelnīt. Sniegt pakalpojumus aktīvu pārvaldīšanā un vērtības pievienošanā ir grūtāk, un tam vajag mazāk, bet kvalificētākus darbiniekus. Ne vairs tūkstošus, bet dažus desmitus, augstākais – simtus darbinieku.
Arī private banking (privātā apkalpošana) ir niša. Ja tā nauda ir tīra. Jā, viņš var apkalpoties gan Šveicē, gan Luksemburgā, gan Prāgā. Un visur, arī tur, ar viņu runās krieviski, lai radītu feel good (justies labi) sajūtu. Atšķirība ir tā, ka jebkādu problēmu gadījumā Rietumos viņu pirmo izmetīs no bankas, bet šeit, Rīgā, turīgo krievu nēsā uz rokām un pamperē: pērkot lidmašīnas biļetes, uzturot ģimenes birojus, radot papildu ērtības un veidojot pat speciālus fondus vai finanšu shēmas, lai viņa nauda augtu.
Vai tas ir tas, ar ko Valērijs Kargins tagad nodarbojas?
Savā ziņā jā. Šāds biznesa modelis ir “Signet Bank”, iepriekš ar nosaukumu “M2M Europe” un ko vada Roberts Idelsons. Varbūt talantīgajiem “ABLV” īpašniekiem izdosies transformēties uz citu darbības modeli, jo “ABLV” grupa ir liela. Viņi var iet uz nekustamo īpašumu pārvaldi, uz privātkapitāla fondiem, uz aktīva pārvaldi, uz private banking.
Transformācija no universālās bankas uz mazas nišas bankas modeli nav viegla. Tam apakšā ir dziļš ekonomiskais pamatojums. Krievijā nav naudas. It īpaši, kad Rietumi slēdz iespējas, viņiem nav naudas, ko izzagt. Un beigsim ar šo: kāda liela un bagāta valsts mums blakus! Realitātē tā ir niecīga un nabadzīga valsts, turklāt dumja un nestabila. Krievijā trūkst naudas investīcijām. Krievija ir lielākais pasaules korumpants. Viennozīmīgi jāstāv ar muguru pret Krieviju, bet ar seju pret Rietumiem un jāražo preces un pakalpojumi, kas vajadzīgi tur. Igauņi savu ceļu izvēlējās uzreiz, bet mēs pārāk daudz laika esam patērējuši, raugoties uz Austrumiem.
Tirgus nepārtraukti mainās. Sākumā uzņēmējs ar ofšoru skaitījās pirmrindnieks, vēlāk – normāls uzņēmējs, bet tagad – vienkārši muļķis vai arī citā kategorijā, ka par simtiem tūkstošiem jāveido shēmas, lai būtu divus soļus priekšā regulatoriem. Taču otro Latvijā nav. Tieši tādas pašas pārmaiņas jāspēj saprast nerezidentus apkalpojošajiem. Jo daļa no tās nerezidentu naudas, kura noguldījumos ir 43%, dosies prom. Nauda no naudas atšķiras, un sen vairs nav tā, ka nauda nesmird.
