Rungainis: Ja pircēji nav kritiski un pērk tikai atlaižu produktus, tad paši ir vainīgi 67
“Ja pircēji nav kritiski un pērk tikai atlaižu produktus, tad paši ir vainīgi,” diskutējot par pārtikas cenām Latvijā, TV24 raidījumā “Kur tas suns aprakts” skarbs bija uzņēmējs Ģirts Rungainis.
Viņš uzsver, ka jāpēta un jāseko līdzi oriģinālajām cenām, jo ar atlaidēm cilvēkus tikai ievilina veikalā.
“Ja cilvēki ir intelektuāli slinki un negrib sekot līdzi cenām, tad viņiem nav ko brīnīties, ka viņi samaksā dārgāk,” Rungainis atzina.
Uzņēmējs iesaka papētīt, cik prece maksā bez atlaides. Ja grib lētu cenu, tad ir jāiespringst un jāseko līdzi, jo vienu dienu tev pārdos par tādu cenu, otru dienu par citu.
Ja nevari to atļauties un tas sit pa kabatu – neuzvedies nevērīgi, uzņēmējs mudina.
Inflācija tuvākajā laikā būtiski mazināsies, tomēr nekur nepazudīs un cenu līmenis turpinās kāpt.
Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane skaidro, ka pēc pērn un šī gada sākumā piedzīvotā straujā cenu kāpuma esam iegājuši jaunā posmā, mācoties, ka inflācija var atgriezties pie mērenākiem tempiem. 2022.gadā inflācija Latvijā bija viena no augstākajām eirozonā, nu laiki mainās, un vairs neesam eirozonas līderos. Augustā inflācija Latvijā bija 5,4%, mēneša laikā cenām sarūkot par 0,6%.
Tomēr aktuāls saglabājas jautājums par pārtikas cenu pieaugumu, kas joprojām ir gana spēcīgs (gada pieauguma temps +8,2%). Vēl nesen pārtikas ražošanas, pārstrādes un transportēšanas izmaksas būtiski ietekmēja augstās energoresursu cenas. Tām mazinoties, šī ietekme sarūk.
“Tomēr citi faktori darbojas pretējā virzienā. Diemžēl reti kad varam būt priecīgi par ražām patiešām labvēlīgiem laika apstākļiem, un šogad tie nav lutinājuši ne zemniekus Latvijā, ne daudzviet citur pasaulē. Papildus tam parādās atsevišķas protekcionisma iezīmes, piemēram, caur Ķīnas vēlmi veidot lielākus pārtikas uzkrājumus un Indijas lēmumu ierobežot rīsu eksportu. Droši vien vēl atceramies, kāds bija efekts, kad šādus “griķu un sāls” uzkrājumus veidoja mājsaimniecības tepat Latvijā. Šoreiz tikai spēlē iesaistās lielāki spēlētāji, bet efekts ir līdzīgs, proti, pastāv risks, ka globālās pārtikas cenas varētu pieaugt,” pauž Opmane.
Tomēr kopumā inflācija Latvijā mazinās, atzīst ekonomiste. To lielākoties var skaidrot ar energoresursu cenu svārstīgumu. Neskatoties uz to, ka globālajos tirgos naftas un dabasgāzes cenas pašlaik nav zemākās šogad novērotās, tās, it sevišķi dabasgāzei, ir ievērojami zemākas par iepriekšējā rudenī un ziemā pieredzēto.
Pašlaik izziņotie centrālās siltumapgādes tarifi lielā daļā apdzīvoto vietu Latvijā ir zemāki nekā iepriekšējā apkures sezonā, vērš uzmanību Opmane. Arī malkas tirdzniecības cena ir mērenāka. Pašlaik gan nav plānotas līdzīga apjoma atbalsta programmas energoresursu cenu pieauguma mazināšanai, kādas tās bija iepriekšējā apkures sezonā, tomēr valdība ir lēmusi par atsevišķiem atbalsta pasākumiem, kas arī šogad sniegtu atbalstu mājsaimniecībām. Šī ziema nebūs viegla, bet ir cerība, ka tā nebūs tik biedējoša kā iepriekšējā, uzskata ekonomiste.
Pašlaik cenu pieaugumu Latvijā vairāk ietekmē nevis dabasgāzes vai “melnā zelta” cenas, bet “zelta roku” iztrūkums ekonomikā, norāda Opmane. Darba tirgus Latvijā joprojām ir saspīlēts. Lai gan ekonomikas izaugsme ir pierimusi, un tas varētu liecināt, ka spiediens uz bezdarba samazināšanos un darba algu pieaugumu saruks, tomēr būtisks pagrieziens šajā jomā vēl nav noticis.
Pieaugot algām, gan aug ražošanas izmaksas, it īpaši darbietilpīgām precēm un pakalpojumiem, gan, atjaunojoties pirktspējai, stiprinās pieprasījums, kas nozīmē spiedienu uz cenu pieaugumu. Inflācija tuvākajā laikā nekur nepazudīs, bet ir sagaidāms, ka tā būtiski mazināsies, prognozē Opmane.
“SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis atzīmē, ka, neskatoties uz sezonālā faktora ietekmi uz pārtikas cenām, kas salīdzinājumā ar jūliju kritās, to kāpums gada laikā noturējās 8,2% apmērā un veidoja 2,13 procentpunktus no gada inflācijas. Tādēļ pārtikas cenu inflācijas joprojām būs sabiedrības uzmanības centrā.
Inflācija nepārprotami samazinās, ko nosaka zemākas enerģijas cenas un lielie bāzes efekti no pagājušā gada. Tomēr Gašpuitis uzsver, ka cenu līmenis daudz lēnāk, bet turpinās kāpt, un iespējamie deflācijas scenāriji joprojām ir miglā tīti. Pamatinflācija (neskaitot enerģijas un pārtikas cenas) ir noturīgāka nekā kopējā inflācija, jo algu spiediens uztur pakalpojumu cenu pieaugumu. Tādējādi pakalpojumu cenu, tai skaitā algu, attīstība būs primāra Eiropas Centrālajai bankai (ECB), lai lemtu par turpmākām izmaiņām monetārajā politikā. Tā kā inflācija krīt, bet nominālās algas pieaugums ir augsts, reālo algu pieaugums ir atjaunojies, tomēr nāksies vēl uzgaidīt, līdz pirktspēja atgūs zaudēto.
Gašpuitis skaidro, ka augstās enerģijas cenas, kas ir bijis galvenais inflācijas virzītājspēks, šobrīd ir galvenais inflāciju samazinošais iemesls. Tomēr enerģijas cenas noturēsies augstākā līmenī nekā 2019.gadā, īpaši eirozonā. Mainās arī cenu tendences daļā patēriņa preču, kur kritums varētu turpināties arī nākamgad. Daļa krituma noslāpēs atbalsta, nodokļu samazinājumu un cenu kontroles pasākumu atcelšana.
Ja enerģijas cenās ir vērojams kritums, tad pārtikas cenu pieaugums, lai arī būtiski lēnāks, vēl turpinās. Pēc Gašpuiša teiktā, pašlaik nav skaidru norāžu, ka cenu līmenis varētu kristies. Visticamāk, korekcijas būs īslaicīgas un noteiktās produktu grupās, pieļauj ekonomists. Pārtikas izejvielu cenas ir kritušās, taču to līmenis joprojām ir salīdzinoši augsts, tāpat kā minerālmēslu cenas. Jābūt vēl lielākam kritumam, lai tas atspoguļotos gala produktu cenās. Nenoteiktība par enerģijas cenām un algu pieaugums noturēs pārtikas cenas no izteiktākas lejupslīdes.
Ražotāju cenas starpproduktiem ir sasniegušas maksimumu un pat uzrāda kritumu, norāda Gašpuitis. To apstiprina iepirkumu menedžeri indeksi, kas norāda uz tālāku cenu lejupslīdi starpproduktiem. Šāda tendence vēl nav saredzama patēriņa preču ražotāju cenās, signalizējot, ka sistēmā joprojām ir cenu pieaugums un, ka nepieciešams vairāk laika, pirms tas sasniegs gala patērētājus.
Tādējādi pamatinflācijas tempu samazināšanās notiks ar laika nobīdi, iespējams izteiktāk uz gada beigām, īpaši, ja patēriņš būs vājš, prognozē Gašpuitis. No vēsturiskā viedokļa algu pieaugums eirozonā ir ļoti straujš, jo īpaši tāpēc, ka produktivitātes pieaugums saglabāsies mērens. Tādējādi pamatinflācijas samazināšanās prasīs laiku un ECB inflācijas mērķis (2%) varētu būt sasniedzams 2025.gada pirmajā pusē. Gašpuitis prognozē, ka septembrī gada inflācija Latvijā paslīdēs jau zem 4% un kritums turpināsies, tomēr tempu nedaudz piebremzēs degvielas cenu pieaugums, kā arī iespējamās svārstības enerģijas cenās ziemas periodā.
Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka inflācija Latvijā turpina samazināties tik pat strauji kā tā auga, un atsevišķas cenas kļūst pat zemākas. Šī gada augustā patēriņa cenas Latvijā bija par 5,4% augstākas nekā pērn, kas ir zemākais inflācijas līmenis Latvijā kopš 2021.gada rudens. Salīdzinājumā ar jūliju patēriņa cenas Latvijā saruka par 0,6% un šīs ir jau otrais mēnesis pēdējo trīs mēnešu laikā, kad patēriņa cenas Latvijā kopumā samazinās.
Pārtikas cenas augustā salīdzinājumā ar jūliju saruka par 2,2%, tajā skaitā dārzeņu cenas samazinājās par 14%, kā arī par 3% kritās elektrības cenas. Tāpat augustā pirmo reizi vairāk nekā divu gadu laikā Latvijā nepieauga pakalpojumu cenas un mēneša laikā tās saruka par 0,1%.
Pēc Āboliņa prognozēm, septembrī inflācija Latvijā varētu noslīdēt jau līdz 4%, savukārt gada nogalē tā būs 2-3% līmenī. Tomēr cerības uz deflāciju gadu mijā mazinās naftas cenu dēļ, kas kopš šī gada jūnija vidus ir pieaugušas par vairāk nekā 25% un pirmo reizi kopš pagājušā gada rudens ir sasniegušas 90 ASV dolārus par barelu. Naftas cenas kāpums ir saistīts gan ar augošo naftas patēriņu pasaulē, gan ar Saūda Arābija paziņojumu par naftas ieguves ierobežojumu pagarināšanu līdz šī gada beigām. Tā rezultātā degvielas cenas Latvijā augustā pieauga par 6,5%, palielinot kopējo cenu līmeni Latvijā par 0,5 procentpunktiem, tādējādi degvielas cenu kāpumam turpinoties arī septembrī.
Zemāka inflācija nozīmē, ka iedzīvotāju pirktspēja atkal sāk augt un mājsaimniecību finansiālo situāciju uzlabos arī zemākas apkures šoziem, skaidro Āboliņš. Piemēram, Rīgā šoziem apkures tarifi būs par aptuveni 20% zemāki nekā pērn. Tomēr siltumenerģijas cenas nebūs mazākas visiem – vairākās mazākās pilsētas faktiskie siltumenerģijas tarifi būs tādā pašā līmenī vai pat augstāki nekā tie bija pagājušajā ziemā, jo šoziem no valsts puses netiek plānoti plaši atbalsta pasākumi enerģijas izmaksu mazināšanai.
Pēc Āboliņa prognozēm gada vidējā inflācija Latvijā šogad varētu būt aptuveni 9,5%. Lai arī darba tirgū bezdarba līmenis ir ļoti zems un spiediens uz algu celšanu ir liels, tomēr pakalpojumu cenu kritums augustā par 0,1% ir pirmais signāls, kas ļauj cerēt, ka cenu nemitīgais pieaugums varētu būt beidzies un inflācijas tempa kritums varētu būt noturīgs.
Mēneša dati gan mēdz būt svārstīgi un pakalpojumu cenas Latvijā augustā bija par 9,1% augstākas nekā pirms gada. Noturīgs inflācijas samazinājums ir ļoti svarīgs priekšnoteikums, lai beigtos straujais procentu likmju kāpums un ECB varētu sākt domāt par procentu likmju mazināšanu. Pagaidām gan par to ir grūti spriest, jo finanšu tirgus vērtējumā procentu likmju kritums eirozonā nav gaidāms ātrāk par nākamā gada vidū, skaidro Āboliņš.
“Luminor Bank” ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka kopš marta inflācija caurmērā ir bijusi zemāka nekā tā šajā laikā mēdz būt, cenu līmenis augustā attiecībā pret martu pieauga tikai par 0,35%. Dzīves dārdzība šobrīd ir tāda kā aprīlī.
Augustā gada inflācija salīdzinājumā ar jūliju samazinājās par vienu procentpunktu. Strautiņš skaidro, ka pusi no vēl atlikušā cenu kāpuma veido pārtika, alkohols un tabaka, pārējo grupu devums neliels, transporta izmaksas gada griezumā turpināja samazināties. Preču cenas gada laikā augušas par 4,2%, salīdzinājumam, pirms gada preču inflācija bija 26,2%. Pakalpojumu inflācija samazinās pakāpeniskāk, tā augustā bija 9%, augstākais punkts bija janvārī (11,7%).
Sagaidāms, ka vidējais šī gada inflācijas līmenis būs ap 9%, bet gada beigās tā būs 1-2%, disinflācija jeb inflācijas samazināšanās turpināsies arī nākamgad, prognozē Strautiņš.
Mēneša laikā cenas samazinājās par 0,6%. Ekonomists norāda, ka mēneša deflācija bija nedaudz spēcīgāka nekā vidēji iepriekšējos desmit gados (-0,23%), tā bija nedaudz vājāka nekā varēja cerēt vēl nesen, ainu pabojāja transporta izmaksu kāpums mēneša laikā par 2,2%, sadārdzinoties naftas cenām.
Atlikušajos šī gada mēnešos cenu līmeņa izmaiņas būs ļoti nelielas, prognozē Strautiņš. Viņaprāt, sezonālu apstākļu augšupvērstajai ietekmei pretim darbosies samazināto apkures tarifu stāšanās spēkā, iepriekš notikušā izmaksu samazinājuma pakāpeniskā ietekme uz pārtikas cenām, arī ilglietošanas preču cenu samazināšanās no pandēmijas laika uzpūstajiem līmeņiem, daļēji pateicoties Ķīnas eksporta cenu kritumam.
“Iespējams, ka turpmāko mēnešu datos redzēsim jau iepriekš notikušu pārtikas cenu kritumu, kas tirgotāju īstenotās cenu politikas dēļ statistiķiem nav bijis viegli izmērāms. Tāpēc šogad var sagaidīt mēneša deflācijas ārpus tām raksturīgās Ziemassvētku sezonas. Pērn rudenī cenu kāpums no mēneša uz mēnesi vēl bija neparasti liels, līdz ar to šogad, ja vien nenotiek nekas īpašs, gada inflācijai ir jāsamazinās,” uzskata Strautiņš.
Oktobrī būs ievērojams apkures tarifu samazinājums, norāda ekonomists. Martā “Luminor Bank” ekonomikas apskatā tika prognozēts, ka siltuma cena nākamajā apkures sezonā varētu būt ap 80 eiro par megavatstundu (MWh), izskatās, ka tā arī būs. Izkliede ir diezgan plaša, ir pilsētas, kur cena no 1.oktobra būs zem 70 eiro – Aizkrauklē, Jēkabpilī, citur virs 90 eiro, piemēram, Saldū. Pērn ziemā vidējā siltuma cena pat ar valsts atbalstu bija virs 110 eiro par MWh.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas attiecībā pret iepriekšējo periodu samazinās jau ceturto mēnesi pēc kārtas, augustā mēneša deflācija (-1,8%) bija spēcīgākā kopš 2014.gada, informē Strautiņš. Svarīgu resursu cenu izmaiņas (graudi, svaigpiens, graudi, elektrība), norāda, ka pārtikas cenām vēl ir jāsamazinās. Tas notiks ļoti pakāpeniski, ražotāji un tirgotāji vēlēsies paturēt papildus peļņu, ko rada izmaksu kritums, taču agri vai vēlu tas notiks, ir pārliecināts Strautiņš.
Lielu politisko drāmu izraisīja jaunie elektrības sadales tarifi. Ekonomists atzīst, ka tie ir nepatīkami, taču elektrības cena mājsaimniecībām augustā vienalga bija par 6,7% zemāka nekā pirms gada. Turklāt sadales tarifu izmaiņas bija izdevīgas uzņēmumiem, jo īpaši tiem, kuru noslodze ir samērā vienmērīga, starp tiem ietilpst pārtikas pārstrādātāji un tirgotāji. Konkurence vienmēr var būt vēl labāka, taču nevarētu teikt, ka tās šajā jomā nav, tāpēc jāgaida, kad daļa no ieguvumiem tiks novirzīti patērētājiem, uzskata Strautiņš.
Ekonomists informē, ka inflācijas mazināšanos piebremzēs degvielas cenu kāpums, jo šobrīd ir diezgan augsta naftas cena apvienojumā ar ļoti lielu starpību starp naftas un tās produktu cenām.
Naftas pārstrādes marža šāda ir vairāku iemeslu dēļ, skaidro Strautiņš. Pandēmijas laikā tika apturētas mazāk efektīvās Eiropas rūpnīcas. Tāpat ir ierobežots Krievijas dīzeļa eksports. Cerību stariņš ir plānota jaunas naftas pārstrādes megarūpnīcas atklāšana Nigērijā un pārstrādes jaudu pieaugums Āzijā. Par spīti ienesīgajai pārstrādei, vēlme tajā ieguldīt ir ierobežota, jo tiek gaidīta patēriņa samazināšanās, izplatoties elektriskajai piedziņai. Benzīna mašīnu lietotāji var skatīties cerīgāk, septembra sākumā benzīna cena biržās eiro izteiksmē samazinājās. Benzīna cena šobrīd ir par 2,9% augstāka par gada vidējo, kamēr naftas cenas ir 12,9% virs gada vidējās, bet dīzeļa cena pat 16,8% virs gada vidējās.
Dzīves pamatvajadzību drāmas laikā maz uzmanības pievērš ilglietošanas preču cenām, bet arī tās ir svarīgas, atzīst ekonomists. Audiovizuālās, fotogrāfiskās un informācijas apstrādes iekārtas ir kļuvušas lētākas jau piecus mēnešus pēc kārtas, bet darbarīki un iekārtas mājai – trīs mēnešus. Automašīnas augustā sadārdzinājās pēc trīs mēnešu deflācijas, bet to cenu līmenis ir zemāks nekā bija februārī. Gan ilglietošanas patēriņa preču, gan ražošanas iekārtu cenu kritums arī ietekmēs inflāciju, tieši un netieši, pauž Strautiņš.
Savukārt “Swedbank” ekonomists Oskars Niks Mālnieks norāda, ka inflācija turpina atkāpties un tās ietekmējošie faktori teju nav mainījušies kopš pagājušā mēneša, tomēr negaidīts bija nelielais pakalpojumu cenu līmeņa sarukums. Pārtika un siltumenerģija samazināja inflācijas tempus, savukārt būtisku augšupvērstu ietekmi sniedza pieaugošās degvielas cenas pasaules tirgu saspīlējumu dēļ, turpinot savu kāpumu jau otro mēnesi pēc kārtas.
Vislielāko kritumu piedzīvoja pārtika un bezalkoholiskie dzērieni (-1,8%), galvenokārt pateicoties zemākām svaigu dārzeņu cenām. Saruka arī cenas ar mājokli saistītiem precēm un pakalpojumiem (-1,2%). Nozīmīgāko pozitīvo pienesumu sniedza transports un ar to saistītie pakalpojumi (+2,2%).
Pēc jūlija krasā tarifu pieauguma, elektroenerģijas cenas ir kritušās par 3%, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi. Siltumenerģijas tarifi reģionos turpināja samazināties (-1,7% augustā) un septembrī sagaidāms to kritums arī Rīgā. Attiecīgi cerība par mājsaimniecību budžetam draudzīgāku apkures sezonu vēl arvien ir pamatota, uzsver Mālnieks.
Degvielas cenas augustā pieauga par 6,6% pret jūliju. Mālnieks skaidro, ka Krievija un Saūda Arābija, pasaules lielākās naftas eksportētājas, nupat paziņoja, ka turpinās ierobežot savus naftas ieguves tempus līdz pat gada beigām. Kopš jūnija izskaņas naftas cena tirgū ir pieaugusi par 23%. Izrietoši “Brent” naftas cena atgriezusies pagājušā gada novembra līmenī, taču cenas straujo kāpumu patlaban ierobežo krītošais pieprasījums. Ievērojamās un dažu brīdi neprognozējamās tirgus kustības ekonomistam vieš jautājumu par to, vai nākamajā nedēļā plānotajā ECB sanāksmē tiks pēdējo reizi paceltas procentu likmes kā iepriekš gaidīts.
Augustā arīdzan negaidīti saruka pakalpojumu cenu līmenis par 0,1%. Mālnieks norāda, ka pēdējo reizi pakalpojumu cenu kritumu pret iepriekšējo mēnesi piedzīvojām 2021.gada februārī. Kā viens no iemesliem šeit ir aviotransporta pakalpojumu cenu samazinājums, ko parasti piedzīvojam gada rudens mēnešos.
Savukārt vidējā neto darba samaksa šī gada otrajā ceturksnī pārsniedza inflācijas gada izmaiņu tempu par 0,1 procentpunktu, tādejādi laužot vairāk kā gadu ilgstošo pirktspējas kritumu. Mālnieks norāda, ka kopumā tā ir pozitīva ziņa iedzīvotājiem un “Swedbank” prognozē, ka 2025.gadā atgriezīsimies 2021.gada pirktspējas līmenī. Taču no otras puses pastāv bažas, ka algu kāpums radīs inflācijas-algu spirāli.
Augustā “Swedbank” samazināja inflācijas prognozi – gada vidējā inflācija tiek lēsta 9% apmērā, un inflācija decembrī, salīdzinot ar 2022.gada decembri, prognozēta ap 2%. Tomēr nesenais naftas cenu kāpums rada augšupvērstus riskus bankas prognozei, piebilst ekonomists.
Jau ziņots, ka patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju Latvijā samazinājās par 0,6%, bet gada laikā – šogad augustā salīdzinājumā ar 2022.gada augustu – palielinājās par 5,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 6,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā pieaudzis par 15,6%.
