“Valsti pārvalda ierēdņi un birokrātiskā mašīna!” Saruna ar Edgaru Zalānu 31
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Uzņēmējs, bijušais pašvaldību lietu ministrs, iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas veidotājs EDGARS ZALĀNS vairs neatbalsta novadu reformu. Kā prognozē vēlēšanu iznākumu jūnijā un kādēļ kādreizējais politiķis neatsauksies Aināra Šlesera aicinājumam (E. Zalāns partijas “Vienoti Latvijai” sarakstā kopā ar A. Šleseru un citiem 2014. gadā neveiksmīgi startēja uz 12. Saeimu)? Par to šajā sarunā Kuldīgā.
Vai neattiecināt uz sevi Šlesera kaujas saucienu pulcēties bijušajiem cīņubiedriem, ministriem vienā kopā?
E. Zalāns: Esmu izlēmis nekādās kombinācijās un formācijās vairs nepiedalīties politikā. Manā dzīvē šis posms beidzies. Esmu sapratis, ka nevar būt procesos, kuros neiznāk pat pietuvoties mērķiem, kuru dēļ esi ieradies politikā. Subjektīvi spriežu, ka politiskā vide nokritusies tiktāl, ka politiķiem ir niecīga nozīme tajā, kas reāli notiek un kā tiek pārvaldīta sabiedrība.
Pazīmes bija sen. Tagad iezīmējas spilgti – sauciet, kā gribat, ierēdņi, funkcionāri, birokrātiskā mašinērija ir tas, kas pārvalda valsti. Kuģis uzņēmis kursu ierēdnieciskā planktona vadībā.
Ierēdņi strādā ar pašizdomātām sabiedrības vajadzībām, pat nepainteresējoties, kādas ir faktiski nepieciešamās, un politiskie spēki, kas parādās viens, otrs, trešais, nepārvalda situāciju.
Redzam, kas notiek. Premjers Kariņš var runāt, ko grib. Bet vai viņš var mainīt peldējumu pa straumi? Premjers netiek galā ar koalīcijas partneriem, kā vēl saliekot visu kopā! Tāpēc bezcerīgos pasākumos nevēlos piedalīties.
Ķersimies pie temata, kālab esam atbraukuši pie jums. Ar savu pieredzi noteikti zināt, kas uzvarēs pašvaldību vēlēšanās. Vai Latvija būs mazāk zaļa? Vai neietonēsies Reģionu apvienības un vietējo spēku krāsās? Varbūt vara pāries koalīcijas partiju rokās?
Pēc manas ministrēšanas laikā veiktās teritoriālās reformas bija diezgan būtiska novirzīšanās varas sadalē. Pilsētas apvienoja ar laukiem, tādēļ Zemnieksavienība un ar to saistītās apvienības pirmajā vilnī palielināja ietekmi.
Pēc tam politiskā pārvalde stabilizējās. Talsi ir piemērs, kad Tautas partijas vadību izspieda, vietā ieradās zemnieki, vēlāk mainījās atkal.
Toreizējā vara daudz kur pagāja malā. Ienāca jaunie, ar lauku vidi saistītie pagastu deputāti. Šobrīd ir nemierīgi laiki. Cilvēki nevēlas lielas pārmaiņas, kad notiek novadu reforma, tāpat ir pandēmijas stāsts.
Daļa vēlētāju satraucas par apkārt notiekošo. Viņiem nav darba, ir grūti, mazajam biznesam piegrieztas skrūves.
Ja vēlētāji sapratīs, ka problēmās nav vainojama vietējā pašvaldība, bet objektīvie apstākļi un valsts pārvalde, tad lielā skaitā nobalsos par pašreizējiem vadītājiem.
Cilvēki grib stabilitāti un, ja arī klājas slikti, no bailēm vien, ka var būt vēl sliktāk, manuprāt, daudzviet vēlēsies saglabāt esošo varu. Teiksim, Kuldīgai pievieno Skrundu, Alsungu.
Ja neparādās kāds melnais kompromats, ar ko vēlētāju nosit no trases, tad nobalsos par pašreizējo vadību, un skrundenieku, suitu īpatsvars, pat ja viņi vēlē tikai par savējiem, to neatsvērs. Lielākā apdzīvotā vieta novadā noteiks, kam turpmāk piederēs vara.
Vai nav jāuztraucas, ja nomales netiek pārstāvētas centrā kaut cik pietiekamā skaitā?
Šo stāstu kultivē un pārspīlē 12 gadus. Mana reforma noslēdzās ar vēlēšanām 2009. gada jūnijā. Kā teicu – daudzviet vara krita “nomaļu” rokās, un lielā mērā ir manipulācija, ka centrs rēķinās tikai ar savām vajadzībām.
Saskaņā ar Zalāna prognozi pie varas paliek “vecie” – Bērziņa Kuldīgā, Bartaševics Rēzeknē, Liepājas partija Liepājā un Ventspilī apcietinātais Lembergs? Bet kā ar ieteikumu pa diviem pilnvaru termiņiem pie varas pašvaldībā – un ne vairāk?
Vai nav aizmirsts vecais, labais teiciens – lai runā darbi? Tam ir dziļa doma, jo, vērtējot pirmām kārtām nevis kandidātu runas, bet izdarīto, izdarīs arī pareizo izvēli vēlēšanās.
Runātāji mums runā pa visiem stūriem. Paskatiet rezultātus.
ā mērs pratis piesaistīt investīcijas, kā izturējies pret uzņēmējiem. Tāpat jāvērtē potenciālie pretendenti uz nomaiņu. Ja kandidāts bijis savā profesijā, biznesā sakarīgs, ir liela varbūtība, ka viņš būs arī prasmīgs deputāts.
Kādas tēmas būs darbakārtībā priekšvēlēšanās?
Skatos no uzņēmēja viedokļa. Gribu dzirdēt, kā politiķi izturēsies pret tiem, kas viņus uztur. Otrs, ko cilvēki redz un tausta, – pilsētas labiekārtojums, vide. Rīga ir labs piemērs – vēlētāji tagad izbrīnā skatās, kā ievēlētie deputāti ņemas tikai ar velojoslu iekārtošanu un strīdiem – cirtīsim kokus vai ne. Un viss.
Bet tas, kā vadība izturas pret investoriem, cik uzmanības pievērš infrastruktūrai, noteic, cik labi pārvaldāmā teritorija izskatās un kā tajā jūtas iedzīvotāji. Mūsdienu pasaulē apdzīvotās vietas attīsta un kurbulē cilvēki, kas gatavi ieguldīt naudu. Ja tu nespēj dabūt ieguldītāju, vēl vairāk – atgrūd to, tad tāds novads ir norietošs.
Kuldīgā kā mērs atnācu 2001. gadā. Šausmas, kā bija – neizbraucamas ielas, nolaista vecpilsēta! Bet bija resurss, bija mana programma. Pēc septiņu gadu darba panācu apziņas maiņu un šobrīd neviens neiedrošinās teikt, ka Kuldīga būtu neperspektīva vieta. Ja ir ticība, ka cits mērs spētu pagriezt novadu attīstības virzienā, ir vērts balsot par jaunu spēku. Kur tas jau izdarīts, kāda jēga balsot par bļāvējiem, ja vieta attīstās?
Kā ir ar veselības aprūpes nozari? Vai bija pareizi savulaik likvidēt mazās slimnīciņas?
Veselības aprūpe ir kas tāds, ka pareizā modeļa ieviesējs nekavējoties virzāms uz Nobela prēmiju. Man ir personīgā pieredze. Vecāki vairs nav jauni, pāri 80 gadiem. Vienam kļūst slikti, otram uznāk švakums. Nevaru iedomāties, ko es darītu, ja katrreiz viņi būtu jāved uz Ventspili. Veselības pakalpojumus novērtē, kad tā problēma ir.
Veselības aprūpe Latvijā ir ilgi mīcīta ar cinisku, materiālistisku piegājienu, un beigās tas nav nostrādājis. Viena otra lielā Rīgas slimnīca gadiem izskatījusies sliktāk nekā slimnīcas Ventspilī, Liepājā, Kuldīgā. Ar to gribu teikt, ka mērogos ir viegli demagoģizēt. Medicīniskās palīdzības sniegšanas sistēma ir uzbūvēta uz veco rajonu bāzes.
Jaunais laiks visu mainīja, staipīja, grozīja, veco mērogu atstājot vēsturē. Bet ir kaut kāds līmenis, kam jāpaliek uz vietas, ko nevar sniegt tikai lielajās slimnīcās, kamēr perifērijā, laukos vēl dzīvo cilvēki.
Būdams valdībā, aizstāvēju Kuldīgas slimnīcas pastāvēšanu un joprojām aizstāvu. Jo tā apkalpo ievērojami plašāku ģeogrāfisko areālu par Kuldīgas novadu. Pieci medicīniskie centri Kurzemē ir pilnīgi okei.
Nevienu no tiem nevar saukt par mazo slimnīcu, tie ir slimniekiem sasniedzamā 30–40 km attālumā. Siets uzlikts pareizi, cits stāsts – pakalpojumu pieejamība. Bet nevajag izpostīt to, kas ir. Kovida laiks parādīja, cik mazfinansēta bija veselības nozare. Kad sākās krīze, kļuva redzams, cik daudz kā trūkst.
Analītiskajās pārraidēs, kur piedalījāties, uztvērām jūs kā administratīvi teritoriālās reformas atbalstītāju…
Sākotnēji. Pēc tam vairs ne.
Kas mainīja attieksmi? Ka vairāk nekā divdesmit novadi sūdzējās Satversmes tiesā?
Nu, tā ir slikta reformas vadība. Domāju, manā laikā bija jaudīgāks ministrijas ierēdniecības kodols nekā tas, kas bija Pūces rīcībā. Pateikšu, ko un kāpēc atbalstu, ko ne. Pirmā reforma nesagaidīja turpinājumu.
Likumā skaidri un gaiši ierakstīja – jāveido reģionālā (apriņķa) pārvalde. Līdz aiziešanai no amata darīju visu, lai pārvaldi decentralizētu. Lai radītu vismaz plānošanas reģionus. Lai funkcionārisms valsts aparātā sadalītos.
Toreiz ar valsts sekretāri Straujumu gājām uz valdību aizstāvēt savu pozīciju – to noairēja, iemarinēja. Pēc būtības tas, kurš darīja visu, lai nebūtu otrā līmeņa pašvaldības, bija Valdis Dombrovskis.
Ak kungs! Tagadējais eirokomisārs!
Domāju, ar viņa algu Dombrovskim nesāp, ko saku. Šajā reformā jāturpina ieviest otro līmeni un jālabo lietas, kas iepriekš gāja grūti. Ko uzskatu par kļūdu – ka republikas nozīmes pilsētas atstāja ārpus novadiem.
Turklāt pulciņā pievienoja jaunas – Valmieru, Jēkabpili. Biznesā tik stulbu lēmumu nepieņemtu. Ka tu pārvaldi pilsētu, bet cieši piegulošo, ieintegrēto teritoriju ne. Tā notika tādēļ, ka daļa no pilsētu galvām negribēja paspēlēt savus krēslus. Viņi uztraucās, ka lauki nošķūrēs prom no amatiem.
Un kāpēc es balstīju reformu, kur vien tiku aicināts? Tāpēc, ka bija Pūces solījums, ka nebūs vairs atsevišķas pilsētas, izņemot Rīgu, Jūrmalu. Kad tas nepiepildījās, man vairs nebija ko atbalstīt.
Piedošanu, tas bija greizs pagrieziens. Arī tas, kā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija veica pārrunas ar iesaistītajām pašvaldībām – nu, sorry. Tas nepārliecināja.
Vēl viena lieta, ko, manuprāt, vajadzēja darīt – ap Rīgu esošie novadi nevis sāniski jāliek viens aiz otra apkārt lielpilsētai, bet bija jāiezīmē mērķis, ka pēc gadiem Rīgai jākļūst par aglomerāciju kopā ar partnernovadiem. Bet saliek kopā Ikšķili ar Ogri, kur ikšķilieši visi skatās Rīgas virzienā! Vai kāds to Ikšķilei piedāvāja? Organiskā saikne piegulošajiem novadiem, cilvēkiem un biznesam ir centrtiece uz Rīgu.
Vai tādējādi netiks izveidota ārkārtīgi liela ūdensgalva?
Pierīgas novadi tāpat tur ir, stipri bagātāki par jebkuru pārējās Latvijas pašvaldību. Liepājas pilsēta ir dotējama. Izlīdzināšanas fondā iemaksā Rīga, Ventspils, Jūrmala un ap galvaspilsētu esošās pašvaldības. Noslāņošanās ekonomiski, finansiāli ir sen reģistrēts noticis fakts. Tas, kas svarīgi Rīgas un Pierīgas cilvēkiem – kā notiek sadarbība, kā organizē transporta satiksmi.
Viņi taču noorganizējuši apvienību “Rīgas metropole”.
Bet kāpēc tā nav vienota municipālā pārvaldība? Ja es būtu ministrs, pirmais uzdevums būtu sajūgt Rīgu kopā ar apkārtējām pašvaldībām. Mana loģika – ja ir Rīga, kāda tā ir, tad apkārtējie novadi, kas robežojas ar lielpilsētu, ir jaunās Rīgas sastāvdaļas.
Mārupes mērs nez vai tam piekritīs.
Mārupe ar Rīgu ir praktiski viena teritorija! Daudz ko mēri negrib, bet diez vai vienas personas intereses ir pārākas par valstiskām. Zini, ja pie tevis dzīvo 75% cilvēku, kuri brauc strādāt uz Rīgu, tā nav progresīva pārvaldība. Ja reiz ejam uz reformu, kāpēc neizmantot iespēju un nepaziņot – mums būs Lielrīga, apvienota teritorija ar augstu attīstības potenciālu, ar vienotu transporta tīklu, investīciju politiku.
Vai varam prognozēt Satversmes tiesas spriedumus nākamajās “zemes dalīšanas” lietās? Vai, teiksim, Sēlijai ir izredzes panākt dzīvošanu savā novadā?
Ir vienkāršākas lietas un ir sarežģītās. Vēsturiskās kartes rāda, ka Daugavas kreisais krasts bija viena zeme. Jēkabpils nosaukta par godu Kurzemes hercogam Jēkabam. Bet ir nesenāka vēsture.
Patīk, nepatīk, bet padomju režīmā uzkonstruēja, kā tagad izskatāmies. Tas daudz ietekmē. Vēlme atjaunot nebijušu Sēliju? Lai man piedod sēļi, neredzu jēgu. Ja sāksim celt ārā vēsturiskus etnoreģionālus veidojumus bez politiskās pārvaldības saknēm, papildus mēģinot vilkt paralēli diezgan diskutablai reformai, tālu netiksim.
Ilūkstieši jau saka – jūtamies piederīgi Zemgalei, nevajag mūs pielaulāt Latgalei.
Mans tēvs nāk no Stirnienes Madonas novadā, un Madona ir Vidzemē…
… un kur ir Varakļāni?
Tas gals viducī starp Vidzemi, Zemgali, Latgali ir ļoti sarežģīts. Man liekas – jāskatās nevis emocionāli un no vēsturiskām kartēm. Mēs dzīvojam šodienā. Reformu veido, lai pareizāk būvētu nākotni.
Korekti jāanalizē, ar ko Ilūkstei saistība šodien. Kur cilvēki pieraduši braukt, kur ieminuši ceļus un taciņas, kur liekas dabiski saņemt pakalpojumus? Reforma forši izdotos, ja katrā vietā būtu uzķerts šis moments, kā funkcionē konkrētais organisms.
Vēsturiskie sēļi diez vai dabā sastopami. Suiti gan ir dzīvi, bet Kuldīgas novadā viņiem būtu lielākas izredzes glabāt, attīstīt identitāti nekā Alsungā. Kuldīgas novads ir spēcīgāks, jaudīgāks, un suitu lietas arvien organizētas no kādreizējā rajoncentra. To zina visi vietējie kultūras darbinieki.
Kā raugāties uz padomēm, saukto nullto pašvaldības līmeni?
Negatīvi. Tā ir dīvaina situācija, kad paralēli leģitīmi ievēlētai varai parādās cita, jokaina, kuru centīsies integrēt vietējā demokrātijā. Tas nozīmē – ir īstā roka un ir kāda piekarinātā, pseidoroka, kas arī ko dara, bet drīzāk traucē īstajai.
Apdzīvotās vietas padome norādīs – te uzstādiet laternas stabu, te padziļiniet grāvi.
Kāpēc to nevar darīt parastā pārvaldības kārtā?
Tāpēc, ka centrā var piemirst par nomales vajadzībām.
Ja šādu ideju var palaist un tai ir atbalstītāji, tas nozīmē, ka esošā sistēma nenodrošina iedzīvotāju prasības, lai uzbūvē celiņu un padziļina grāvi. Tā kā esam Kuldīgas novadā, minēšu piemēru – šeit ļoti labi zina un tiek galā ar to, kas nepieciešams saucamām nomalēm.
Vadība regulāri tiekas ar vietējiem iedzīvotājiem, investē pagastu centros. Īsi sakot, ir politiskā pārvalde, kas risina jautājumus. Nevar būt divas varas vienā teritorijā. Cilvēki ievēlējuši vienu mēru – vai būs vēl otrs submērs, pseidogalva?
Valsts prezidents iebilda, bet Saeimas deputāti neieklausījās, ka arī bezpartijiskajiem jāļauj virzīt sarakstus vēlēšanās. Tagad drīkst tikai partijas.
Tīra politisko partiju pārvaldība nepieciešama lielās teritorijās. Mazos novados nebūtu problēma varu dalīt vai nodot vēlētāju apvienībām. Lokāli tomēr balso par cilvēkiem. Nevajag mākslīgi taisīt politiku, kur nevajag.
Latvijas partijas ir ārkārtīgi mazskaitlīgas, bez nodaļām un pat bez biedriem uz zemēm. Izveidojas situācija, kad vietējie cilvēki spiesti saistīties ar centra partijām, kuras, atvainojos, Rīgā taisa mēslus.
Biedri ir pilnīgi bez ietekmes partijas galvgalī un neko nevar mainīt, bet pie pogas viņus novadnieki paņems un prasīs atbildēt. Es esmu prezidenta pusē. Un vēl tas tirgus, kad novadu galvas maina partijisko piederību, piesliedamies konkrētā brīdī stiprākajiem!
