Runājot ar Skandināvu kolēģiem, sāk iestāties zināma skaudība… Pagaidām nesaskata nepieciešamību ieviest papildu ierobežojumus 11
Uz ierobežojumiem jāskatās ļoti uzmanīgi, un pagaidām šķiet, ka papildu ierobežojumi nebūtu vajadzīgi, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Saeimas deputāts, “Vienotības” valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV).
Viņš sacīja, ka, runājot ar Skandināvu kolēģiem, sāk iestāties zināma skaudība, jo viņi jau atsakās no virknes vai pat visiem ierobežojumiem. Tāpat krītas arī saslimšana.
Latvijā gan šādas situācijas nav, jo šeit ir būtiski zemāks vakcinācijas līmenis, akcentēja politiķis, piebilstot, ka šobrīd redzams pieaugums Covid-19 izplatībā.
Ašeradens norādīja, ka visbūtiskākā lieta, kas ir jāvēro, ir pacientu pieplūdums slimnīcā, kur pārsvarā nonāk tieši nevakcinētas personas. Viņš atklāja, ka “nākamā līnija”, pie kuras jāvērtē ierobežojumu nepieciešamība, ir atkarīga no gultu aizņemtības.
Veselības eksperti vērtējuši, ka pie 800 gultām veselības aprūpes sistēmai būtu jāatsakās no citiem pakalpojumiem. Pēc Ašeradena domām, Latvija ir kādu gabalu no šī, tāpēc viņš uzskata, ka šobrīd papildu ierobežojumi nebūtu vajadzīgi, tāpēc deputāts piedāvā saglabāt tos pašus, kas jau ir spēkā esoši.
Vaicāts, vai potenciāli ierobežojumi varētu attiekties arī uz vakcinētām personām, Ašeradens teica, ka tā būtu visrupjākā kļūda, jo zustu jēga tam, kāpēc cilvēki vakcinējas. Vadoties no ekspertu ieteikumiem, Ašeradens redzētu, ka, pieņemot nākamos ierobežojumus, ja tādi būs nepieciešami, tie attiektos tikai uz nevakcinētajiem cilvēkiem.
Viņš arī minēja, ka valdība strādā pie Ministru kabineta noteikumiem par tā saucamo pielaišanu pie darba veikšanas veselības aprūpē un sociālajos dienestos.
Pēc Ašeradena teiktā, tas nenozīmē, ka cilvēkus atlaiž – viņi tiktu pielaisti pie darba konkrētā kontaktā.
Tāpat esot jādomā arī par skolām, jo gadījums Rīgā, kur 25 klases devās karantīnā pēc kontakta ar Covid-19 pozitīvu pedagogu, neesot pieņemams, uzskata parlamentārietis.
Ašeradens akcentēja, ka Izglītības un zinātnes ministrijai un valdībai ir jādomā, kā risināt šo jautājumu. Iespējams, tie varētu būt testi un kāds pārejas laiks, bet, viņaprāt, būtu jānosaka viens noteikts brīdis, no kura pie darba būtu pielaižami tikai vakcinēti pedagogi. Viņš pieļāva, ka šādu normu varētu attiecināt no nākamā gada.
LETA jau ziņoja, ka valdība šodien konceptuāli lems par drošības pasākumiem Covid-19 ierobežošanai, pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes žurnālistiem sacīja “Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Pūce.
Arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka valdības sēdē paredzēts uzklausīt ekspertus par nepieciešamajiem drošības pasākumiem, testēšanās režīmu un pienākumu zināmām profesijām vakcinēties.
Premjers uzsvēra, ka šie soļi saistīti ar to, lai netiktu bremzēta ekonomikas attīstība.
Vaicāts sīkāk par to, kādi varētu būt gaidāmie ierobežojumi, Pūce uzsvēra, ka koalīcijā šādus jautājumus neizlemj, balstoties politiskos apsvērumos, un ka ir jāsagaida ekspertu viedoklis. Veselības ministrija par šo jautājumu ziņos publiskā valdības sēdē, kur būs iespējams dzirdēt argumentāciju un ekspertu redzējumu, kādi ir efektīvākie instrumenti, pauda politiķis.
Tāpat šodien valdībai paredzēts izskatīt arī Veselības ministrijas (VM) ziņojumu par vakcinācijas veicināšanas rīcības plānu, gan arī informatīvo ziņojumu par revakcināciju jeb papildu vakcīnas devu pret Covid-19
