Vecāku mīlēts bērns 3
Edijs atzīstas, ka saviem vecākiem ir ļoti mīlēts bērns, tāpat kā viņa brālis, kurš ir trīs gadus jaunāks par Ediju. Kā spilgtāko mīlestības apliecinājumu un vēlmi darīt visu bērna labā, Edijs min laiku, kad viņš bija astoņus gadus vecs un slimības dēļ tika ievietots Krimuldas sanatorijā. Edijs neveiksmīgi krita no slīdkalniņa, traumējot gūžas kaulu, kā rezultātā viņam tika noteikta diagnoze – Pertesa slimība. Tai ir raksturīga augšstilba kaula galviņas samazināta asins apgāde, un tai sekojošs iekaisums, un galviņas bojājums. Edijam dakteri pateica, ka operāciju nevar veikt, un divarpus gadus viņš nogulēja gultā, pilnīgā miera režīmā. Lai būtu visu laiku blakus dēlam, mamma iekārtojās sanatorijā par sanitāri. “Nekad vārdos un darbos nespēšu pateikties par šādu mātes un tēva mīlestību,” saka Elisas tētis.
Sanatorijā Edijs nogulēja pāris mēnešus, un mamma panāca, ka turpmākā ārstēšana jeb vienkārši gulēšana notiks mājas apstākļos. Edijs atminas, ka ar šo slimību citi bērni gultā, turklāt cieši piesieti tai, gulējuši pat astoņus gadus.
Kamēr Edijs gulēja mājās, mammai bija jāveic sirds operācija, tētis darbā, bet pie gultas piekaltais Edijs “ar acīm” pieskatīja mazāko brāli. “Varbūt tādēļ, ka, jau tik maziņam esot, pieskatīju brāli, manī dzima ļoti augsta atbildības un pienākumu sajūta,” pieļauj Edijs, analizējot savu attieksmi pret meitiņu.
Kad ārsti atļāva staigāt, Edijs bijis kā no ķēdes norāvies – steidzis izmēģināt dažādus sporta veidus – smaiļošanu, braucis ar riteni, vēlāk pievērsies snovošanai, mācības atstājot pēdējās vietās no dzīves prioritātēm. Bijis nevaldāms delveris, taču dzīve pamazām visu noliek pa plauktiņiem – tagad Edijs ir tēvs, labs tēvs un gatavs vēl kādu reizi par tādu kļūt.
