Tētiņa meitiņa 3
Kad vēl nebija zināms bērna dzimums, Edijs, iespējams, stereotipiski noskaņots, domās vēlējās dēlu, taču nu viņam ir meita. Un viņš par to ir bezgala priecīgs. Valda uzskats, ka tēti vairāk mīl meitas, bet mammas – dēlus. Diez kādēļ? Edijs meklē atbildi un domīgi saka: “Man šķiet, ka meitas ļoti apbrīno savus tēvus, bet viņi, savukārt, par to jūt lepnumu, ka ir mazajām princesēm varoņi”.
Tētis ar meitu spēlējas arī fotoobjektīva priekšā. Tomēr meita fotografējas, garastāvokļa vadīta. Ja negribēs, nekā, lai gan tētis “noķēris” labu kadru un ideju. Citu reizi pati vaicā, lai pafotografē viņu. Un tagad jau arī pati Elisa mācās bildēt. Brīvdienās, kad Edijam jāstrādā, nereti meita tiek paņemta līdzi, tad tētis atļauj arī viņai pabildēt, taču smago fotokameru mazā vēl nevar noturēt, to palīdz paveikt tētis, bet Elisai ļauj knipsēt.
Mājās ir tūkstošiem bilžu ar Elisu, bet katru gadu tētis izveido videoklipu, kurā apkopo gada laikā sakrātos video – tiek ievākts “materiāls” gan no omītēm, gan citiem radiem, un izveidots maza filmiņa. Jau tagad Elisa labprāt skatās, kā pagāja, piemēram, viņas pirmais dzīves gadiņš.
Edijs ir tik ļoti pārņemts ar mazās audzināšanu un izklaižu nodrošināšanu! Un arī neizpratnes pilns par valdošajiem stereotipiem sabiedrībā, ka bērna audzināšanā galvenā ir māte. Viņaprāt, tēti joprojām netiek uztverti īpaši nopietni. Ediju pat kaitina norādes bērnudārzos, audzinātājām izliekot informāciju pie ziņojuma dēļa, “Mammu zināšanai”, “Lai mammas būtu lietas kursā…” un tamlīdzīgas vēstis Edijam nākoties lasīt un dzirdēt bieži. “Kāpēc neuzrunā tētus? Man tas šķiet absurdi,” tā Edijs.
Kad Edijs dodas komandējumos uz citām valstīm, vienmēr pajautā mazajai, ko atvest dāvanā. Piemēram, decembrī Edijs devās uz Palestīnu. Elisa lūgusi atvest zemenes. “Par laimi, tur tiešām bija ienākusies zemeņu raža, un arī atvedu prasīto. No Abu Dabi Elī prasīja atvest Minjona rotaļlietu, kura nekur nebija, bet, tā izskatās, par ”laimi” iekļuvu avārijā, un blakus benzīntankā tāds bija. Kādu dienu mēs brauksim uz Āfriku apskatīties, kur Bonifācijs lauva dzīvo un kur dzīvo putni, kamēr ir ziema Latvijā,” stāsta Edijs.
Mūsdienu sievietes – izmantotājas?
“Mūsdienās viens nav karotājs, jācīnās kopā, bet, ja cīnītājs ir viens, iet grūti. Daudzas sievietes mūsdienās visu grib uz paplātes un uzreiz, pašas neko nedarīt, tikai saņemt, izklaidēties, bet es uzskatu, ka abiem ir jāiegulda, lai viss izdotos,” tā Edijs, kuram šķiet, ka vairākās attiecībās viņa partneres vēlējušās viņu izmantot, pašas neko nesniedzot pretim.
Edijs ļoti pārdzīvo neizdevušos ģimenes dzīvi, vēl jo vairāk tādēļ, ka pats audzis pilnā ģimenē, un viņa dzimtā nekad neviens nav šķīries.
Ar Elisas mammu Edijs nebija precējies. Viņš laulības kā tādas neuzskata par prioritāti, taču, ja vien atradīsies kāda iecerētā, kurai tas būs svarīgi, Edijs ir ar mieru iejusties fotoobjektīva otrā pusē un ļauties fotosesijai vīra kārtā. “Ja mīl, tad papīrs nav vajadzīgs,” domā Edijs, cerot, ka arī viņa ceļā reiz parādīsies sieviete, kura novērtēs vīrieša mīlestību pret bērniem un gādību ģimenes labā.
