Runā par Ukrainu, domā par Latviju 13
To, ka tieši paziņojums par Ukrainu būs galvenais šīsnedēļas Saeimas sēdes jautājums, varēja “nolasīt” jau no valdošās koalīcijas deputātu ietērpa. Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (“Vienotība”) un vairākas citas dāmas bija ieradušās Ukrainas zili dzeltenās krāsas kostīmos, bet kungi pie uzvalku atlokiem piesprauduši lentītes attiecīgās krāsās. Debates bija garas, un kopumā vairāk nekā 30 deputātu un divi ministri uzskatīja par nepieciešamu paust savu viedokli.
“Arvien vairāk šķiet, ka Krievija ir pārrēķinājusies, cerot, ka 19. un 20. gadsimta metodes strādās vienlīdz labi arī šodien. Pasaule šodien ir daudz savādāka nekā pagājušā gadsimta vidū,” iepazīstinot ar sagatavoto dokumentu, teica Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica. Viņa arī uzskaitīja virkni starptautisko tiesību normu un starpvalstu līgumu, ko Krievija pārkāpusi. Jau pats fakts, ka tās karaspēks atrodas Ukrainas teritorijā bez skaidras identifikācijas, ir klasificējams kā pārkāpums. Saskaņā ar Apvienoto nāciju organizācijas (ANO) hartu militāra spēka lietošana pieļaujama tikai aizsardzībai pret militāru uzbrukumu vai arī pamatojoties uz ANO Drošības padomes dotu mandātu. Turklāt Krievija pārkāpusi arī pašas uzņemtās saistības, tostarp 1994. gada Budapeštas memorandu par drošības garantijām Ukrainai un 1997. gada Ukrainas un Krievijas Federācijas Draudzības un sadarbības līgumu. “Ukrainas parlaments – Verhovna rada – ir leģitīms un lemtspējīgs, turklāt vairums nopietnāko lēmumu tajā tiek pieņemti nevis ar vienkāršu, bet gan konstitucionālo vairākumu. Līdz ar to parlamenta atstādinātā un Ukrainu pametušā bijušā prezidenta Viktora Janukoviča it kā notikusī vēršanās pie Krievijas ar lūgumu pēc militāras palīdzības arī nav leģitīms pamats Krievijas karaspēka ievešanai Krimā un ir pretrunā ar starptautisko tiesību normām. Tāpat ar faktiem nav apstiprinājušies Krievijas paziņojumi par Krimas etnisko krievu vajāšanu, un līdz ar to arī šis Krievijas arguments neiztur nekādu kritiku,” norādīja Kalniņa-Lukaševica.
Debatēs piedalījās arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kuram trūkstot vārdu, lai raksturotu Krimā notiekošo. “Šāda veida darbības es neatceros, ka tiktu veiktas kopš 1968. gada Padomju Savienības invāzijas Čehoslovākijā vai pat vēl senāk,” teica ministrs. Rinkēvičs arī uzskaitīja, kādas mācības Latvijai vajadzētu gūt no Krimas notikumiem: pirmkārt, nodrošināt iekšpolitisko stabilitāti un sabiedrības dialogu, otrkārt, Latvijai kā nākamajai Eiropas Savienības prezidentvalstij būs jārisina jautājums par Eiropas Savienības Austrumu partnerības reformu. Treškārt, beidzot jārisina aizsardzības budžeta jautājums. Debatēs vārdu lūdza arī aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, kurš pauda cerību, ka Ukrainas notikumi atvērs acis vietējiem politiķiem, atgādinot, ka Latvija joprojām savas saistības pret NATO pilda tikai daļēji – solīto 2% no IKP vietā aizsardzībai atvēlot mazāk par vienu procentu.
Saeimas Saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (NA) aicināja šo lēmuma projektu atbalstīt arī tos, kuri sevi uzskata par Krievijas “tautiešiem”, jo Krievijas agresīvā rūpe par viņiem tikai saasinās jautājumu, kāpēc šos tautiešus viņu mītnes zemē tā nemīl. “Nekāda tautiešu un pilsoņu interešu aizstāvība nevar būt par pamatu sašķeltības referendumiem un agresijas draudiem un mājieniem. Šeit tiek runāts par Ukrainu, bet mēs domājam par Latviju!” norādīja Latkovskis. Vairāki valdošās koalīcijas deputāti debatēs uzsvēra, ka morāls atbalsts šāda paziņojuma veidā ukraiņiem ir tikpat būtisks, cik latviešiem 1991. gada barikādēs būtiski bija apzināties rietumvalstu morālo atbalstu.
Citās domās bija “Saskaņas centra” pārstāvji. Pēc viņu teiktā Latvijas politiķiem jādomā tikai par Latviju un tās iedzīvotājiem, kuriem šāds Saeimas paziņojums varētu tikai traucēt. “Vai mēs esam gatavi katru reizi upurēt savas intereses svēta principa pēc, lai kārtējo reizi izteiktos pret Krieviju? Varbūt jāpajautā vispirms Latvijas uzņēmējiem, kas pērn pārdeva Krievijā preces gandrīz 900 miljonu eiro apmērā?” retoriski jautāja Sergejs Potapkins (“SC”). Viņš un citi saskaņieši pauda viedokli, ka Latvijai nevajadzētu steigties ar nosodījumu, kamēr savu viedokli nav paudušas lielvalstis. Vēl labāk – vispār turēt muti ciet.
Boriss Cilevičs (“SC”) uzskata, ka ar šādu paziņojumu Latvija Ukrainai nepalīdzēs, un vainoja dokumenta autorus, ka viņi izmanto Ukrainas traģēdiju iekšpolitisko mērķu sasniegšanai vai arī lai ieriebtu “Saskaņas centram”. Šeit viņš acīmredzot domāja tos politiķus, kuri Krimas konflikta kontekstā atgādinājuši par “SC” sadarbības līgumu ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina partiju “Vienotā Krievija”. Izskanēja pat mudinājumi saskaņiešiem pārtraukt šādu sadarbību. Cilevičs uzsvēra, ka «Saskaņa» pat nedomā šo līgumu pārtraukt, jo tas tai ļaujot ietekmēt procesus Krievijas valsts domē. “Piemēram, kad Krievijas domē iestrēga Latvijas–Krievijas divpusējais līgums par sociālo aizsardzību, valdība neko nevarēja darīt. Mēs izmantojām šo kanālu, lai paskaidrotu partneriem no “Vienotās Krievijas”, kādēļ šāds līgums vajadzīgs. Viņi saprata, un dokuments tika ratificēts. Es sapratu, ka jums zināma skaudība ir, ka mēs varam aizstāvēt Latvijas intereses labāk nekā jūs,” ironizēja Cilevičs.
Balsojumā lēmuma pieņemšanu atbalstīja 65 koalīcijas un neatkarīgie deputāti, tostarp arī bijušais saskaņietis Vladimirs Reskājs. Pret bija 28 parlamentārieši (visi no ”SC”).
Līdzīgi lēmumi pieņemti arī Polijas, Igaunijas un Portugāles parlamentos. Lietuvā pieņemts lēmums Ārlietu un aizsardzības komisiju līmenī.
Uzziņa
Saeimas balsojums par paziņojumu “Par Krievijas agresiju Ukrainā”
Par
Inese Aizstrauta (ZZS)
Arvils Ašeradens (V)
Dzintars Ābiķis (V)
Solvita Āboltiņa (V)
Aija Barča (ZZS)
Andris Bērziņš (ZZS)
Gaidis Bērziņš (NA)
Guntars Bilsēns (RP)
Inita Bišofa (RP)
Inga Bite
Augusts Brigmanis (ZZS)
Andris Buiķis (V)
Ilma Čepāne (V)
Lolita Čigāne (V)
Edmunds Demiters (RP)
Jānis Dombrava (NA)
Raivis Dzintars (NA)
Kārlis Eņģelis (RP)
Iveta Grigule (ZZS)
Gunārs Igaunis (RP)
Andrejs Judins (V)
Jānis Junkurs
Zanda Kalniņa-Lukaševica (RP)
Ojārs Ēriks Kalniņš (V)
Daina Kazāka (RP)
Jānis Klaužs (ZZS)
Kārlis Krēsliņš (NA)
Dzintars Kudums (NA)
Janīna Kursīte-Pakule (V)
Vilnis Ķirsis (RP)
Inese Laizāne (NA)
Ainars Latkovskis (V)
Ilmārs Latkovskis (NA)
Atis Lejiņš (V)
Valdis Liepiņš (RP)
Aleksejs Loskutovs (V)
Ingmārs Līdaka (ZZS)
Ināra Mūrniece (NA)
Romāns Naudiņš (NA)
Klāvs Olšteins
Jānis Ozoliņš (RP)
Imants Parādnieks (NA)
Līvija Plavinska (V)
Vineta Poriņa (NA)
Dzintars Rasnačs (NA)
Romualds Ražuks (RP)
Dana Reizniece-Ozola (ZZS)
Vladimirs Reskājs
Gunārs Rusiņš
Inguna Rībena (V)
Kārlis Seržants (ZZS)
Elīna Siliņa
Edvards Smiltēns (V)
Dāvis Stalts
Jānis Strazdiņš (ZZS)
Lelde Stumbre (NA)
Jānis Upenieks
Viktors Valainis
Inga Vanaga
Juris Vectirāns (ZZS)
Juris Viļums (RP)
Ilze Viņķele (V)
Jānis Vucāns (ZZS)
Dzintars Zaķis (V)
Valdis Zatlers (RP)
Pret
Valērijs Agešins (“SC”)
Jānis Ādamsons (“SC”)
Boriss Cilevičs (“SC”)
Irina Cvetkova (“SC”)
Sergejs Dolgopolovs (“SC”)
Andrejs Elksniņš (“SC”)
Oļegs Hļebņikovs (“SC”)
Marjana Ivanova-Jevsejeva (“SC”)
Aleksandrs Jakimovs (“SC”)
Viktors Jakovļevs (“SC”)
Nikolajs Kabanovs (“SC”)
Andrejs Klementjevs (“SC”)
Ivans Klementjevs (“SC”)
Jeļena Lazareva (“SC”)
Sergejs Mirskis (“SC”)
Vladimirs Nikonovs (“SC”)
Ņikita Ņikiforovs (”SC”)
Vitālijs Orlovs (“SC”)
Sergejs Potapkins (“SC”)
Ivans Ribakovs (“SC”)
Artūrs Rubiks (“SC”)
Raimonds Rubiks (“SC”)
Aleksandrs Sakovskis (“SC”)
Jānis Tutins (“SC”)
Jānis Urbanovičs (“SC”)
Ivars Zariņš (“SC”)
Mihails Zemļinskis (“SC”)
Igors Zujevs (“SC”)
Nebalso
Rihards Eigims (ZZS)
Artis Pabriks (V)
Uzziņa
Saeimas paziņojums “Par Krievijas agresiju Ukrainā”
Latvijas Republikas Saeima:
stingri nosoda Krievijas Federācijas militāro agresiju Ukrainā;
uzsver Latvijas nemainīgo atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai vienotībai, kā arī Ukrainas Verhovna radas leģitīmajai varai;
atzīmē, ka situācija Ukrainā kļūst arvien kritiskāka un Krievija ar savu militāro agresiju citas valsts teritorijā pārkāpj starptautisko tiesību normas un pašas uzņemtās saistības, tostarp 1994. gada Budapeštas memorandu par drošības garantijām Ukrainai un 1997. gada Ukrainas un Krievijas Federācijas Draudzības un sadarbības līgumu. Šī rīcība vērtējama kā pretlikumīga, apzināta un plānota iejaukšanās Ukrainas suverenitātē, kuras mērķis ir izraisīt militāru konfliktu ar nodomu okupēt daļu vai pat visu Ukrainas teritoriju.
Latvijas Republikas Saeima:
pilnībā pievienojas Latvijas Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētājas, Ministru prezidentes un ārlietu ministra 2014. gada 1. marta paziņojumam par Krievijas iejaukšanos Ukrainā, kura teksts ir šā paziņojuma pielikumā;
aicina Krieviju izbeigt visu veidu agresiju un provokācijas pret Ukrainu, nekavējoties izvest savu karaspēku uz tā bāzēm un ievērot starptautiskajos līgumos uzņemtās saistības;
rosina starptautisko sabiedrību paust stingru atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei, kā arī Eiropas Savienību un Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju – nekavējoties izvietot Ukrainā robežu novērošanas misijas, kas kontrolētu noslēgto vienošanos ievērošanu.
Partijas “Saskaņa” valdes lēmums par situāciju Ukrainā
(“SC” balsoja pret Saeimas lēmumu, bet partijas valde dienu pirms balsojuma pieņēma pati savu paziņojumu) 1. Mēs esam kategoriski pret jebkuru vardarbības pielietošanu Ukrainā no jebkuras puses. Mūsdienu Eiropā jebkādu problēmu risināšana ar spēka palīdzību vai karadarbību ir nepieņemama. Tāpat ir nepieņemama iejaukšanās suverēnās Ukrainas valsts iekšējās lietās no ikvienas puses. 2. Mēs atbalstām Ukrainas teritoriālo vienotību. 3. Mēs esam par visu vardarbības gadījumu Ukrainas teritorijā starptautisku izmeklēšanu. 4. Mēs atbalstām demokrātisku un stabilu Ukrainu. Spēkiem, kuri pašlaik vada valsti, pēc iespējas ātrāk jāorganizē Augstākās radas un prezidenta vēlēšanas. Brīvas un demokrātiskas vēlēšanas ir viens no Ukrainas stabilitātes priekšnoteikumiem un nepieciešams nosacījums jebkurai Eiropas valstij. 5. Mēs atbalstām Ukrainas nacionālo un lingvistisko minoritāšu plašu tiesību ievērošanu de iure un de facto atbilstoši Eiropas Padomes un EDSO standartiem. 6. Mēs esam par tūlītēju konstruktīvu dialogu starp Eiropas Savienību, Krieviju un Ukrainu, lai nekavējoties stabilizētu situāciju Ukrainā. 7. Mēs esam par nepārtrauktu Eiropas, Latvijas un Krievijas dialogu visos līmeņos – politiskajā, ekonomiskajā, kultūras un arī partiju līmenī. Konstruktīvas attiecības ar Krieviju ir viens no pamatprincipiem stabilitātei un attiecīgi uzplaukumam visā Eiropas kontinentā. 8. Mēs kategoriski esam pret atsevišķu politiķu mēģinājumiem eskalēt situāciju Latvijā, izmantojot retoriku, kas ir vērsta pret nacionālajām minoritātēm un pilsoniskajām brīvībām. Atsevišķas bažas rada mēģinājumi iejaukties plašsaziņas līdzekļu darbā un aicinājumi ierobežot vārda brīvību. 9. Mēs aicinām Latvijas politiķus apvienot spēkus, lai saliedētu sabiedrību, pamatā liekot savstarpēju cieņu starp visām Latvijas iedzīvotāju grupām – neatkarīgi no dzimtās valodas vai etniskās piederības.
