Rumānijas referendumā noraidīta prezidenta atcelšana no amata 0
Rumānijā svētdien notikušajā referendumā ir noraidīta valsts prezidenta Trajana Besesku atcelšana no amata nepietiekama referenduma dalībnieku skaita dēļ, liecina centrālā vēlēšanu biroja pirmdien paziņoti oficiālie rezultāti pēc balsu saskaitīšanas vairāk nekā 97% balsošanas iecirkņu.
Saskaņā ar šiem rezultātiem referendumā piedalījušies 46,13% balsstiesīgo iedzīvotāju, tātad nepietiekama dalībnieku skaita dēļ referenduma rezultātu nevar apstiprināt konstitucionālā tiesa.
Lai prezidents tiktu atcelts no amata, par to jānobalso vairāk nekā pusei referenduma dalībnieku, turklāt referendumā ir jāpiedalās vairāk nekā pusei balsstiesīgo iedzīvotāju. Balsstiesības ir 18,3 miljoniem Rumānijas pilsoņu.
Besesku paziņoja, ka Rumānijas pilsoņi referendumā nobalsojuši “par Eiropu un par demokrātiju”, tomēr viņš saprotot to miljonu referenduma dalībnieku “dusmas”, kas balsojuši par viņa atcelšanu no amata.
Privātā telekanāla “Realitatea” veiktas nobalsojušo aptaujas rezultāti liecina, ka prezidenta atcelšanu atbalstījuši 86,9% referenduma dalībnieku.
Jau vēstīts, ka Rumānijas parlaments 6.jūlijā nobalsoja par prezidenta Besesku impīčmentu. Līdz ar to Besesku tika atstādināts no amata pienākumu pildīšanas, bet par viņa atcelšanu no amata bija jārīko referendums. Par Besesku impīčmentu nobalsoja 256 no 432 abu parlamenta palātu deputātiem.
Impīčmenta motivācija ir tāda, ka 2010.gadā, paziņojot par taupības pasākumiem, Besesku ir nelikumīgi uzņēmies premjerministra pilnvaras.
Besesku ir prezidents kopš 2004.gada, tomēr viņa popularitāte pēdējā laikā ir samazinājusies, sevišķi taupības pasākumu dēļ, kurus viņš 2010.gadā ieviesa pēc vienošanās ar Eiropas Savienību (ES) un Starptautisko valūtas fondu (SVF), lai varētu saņemt aizdevumu ekonomikas glābšanai.
Eiropas Savienība, vairākas ES dalībvalstis un ASV ir paudušas bažas, ka premjerministra Viktora Pontas valdības rīcība, cenšoties atcelt no amata prezidentu Besesku, apdraud demokrātiju.
“Rumānijas pilsoņi ir noraidījuši valsts apvērsumu, kuru sarīkoja 256 parlamenta deputāti [premjerministra] Viktora Pontas un [prezidenta pienākumu izpildītāja Senāta spīkera] Krina Antonesku vadībā,” paziņoja Besesku dažas minūtes pēc referenduma beigām. “Rumānijas pilsoņi ir izlēmuši savu likteni, padarot referenduma rezultātu par spēkā neesošu,” viņš piebilda.
Kreisi centrisko partiju koalīcija “Sociālliberālā savienība” (USL), kas maijā nāca pie pie varas, apgalvoja, ka referendumā piedalījušies 52% vēlētāju. Prezidenta labējā Demokrātiski liberālā partija (PDL) to noliedza.
Lai nodrošinātu augstāku aktivitāti, balsošanas laiks tika pagarināts un tika papildus izveidoti vairāki balsošanas iecirkņi Melnās jūras piekrastē.
Rumānijā šogad ir paredzētas parlamenta vēlēšanas, savukārt Besesku prezidentūras termiņam jābeidzas pēc diviem gadiem. Ja viņš referendumā tiktu atcelts no amata, būtu jārīko ārkārtas prezidenta vēlēšanas.
