Rumānijā ciematus ielencot brūnie lāči 0
Virkne letālu lāču uzbrukumu cilvēkam Rumānijā radījusi bažas par to, ka šajā valstī šo lielo dzīvnieku skaits nekontrolēti pieaug. Kā ziņo mediji, viena mēneša laikā šajā valstī lāči nogalinājuši trīs cilvēkus.
Rumānijā ir kontinentā lielākais brūno lāču skaits. Salīdzinot ar citām valstīm, Rumānijā lāčiem klājas pat ļoti labi. Vietējie runā par to, ka lāču populācija ir pieaugusi un to vajadzētu samazināt. Situācija ir tik ļoti saasinājusies, ka ir politiķi, kas uzsākuši karu pret lāčiem.
Tiek lēsts, ka Rumānijā dzīvo ap 6000 – 6600 lāču, radot arvien jaunas problēmas. Pagājušā gada oktobrī tika nogalināts 61 gadus vecs zvejnieks, vēl arī 46 gadus vecs vīrietis, bet novembrī lācis saplosīja 63 gadus vecu ganu.
Kopā pagājušā gada lāču uzbrukumu rezultātā šajā valstī bojā gājuši vismaz astoņi cilvēki. Salīdzinot pa gadiem, laika posmā no 2000. līdz 2015. gadam lāči nogalināja 11 cilvēkus.
Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka nevar vairs izaudzēt labību, tiek pamesta lauksaimniecība kā nodarbe, jo cilvēki baidās atstāt savus ciemus. Lāči posta sējumus, bojā automašīnas, nogalina lopus, kā arī izraisa ceļu satiksmes negadījumus.
Pagājušā gada novembrī pēc autoceļu negadījuma atbildīgajām iestādēm bija nepieciešamas 19 stundas, lai izbeigtu ievainotā lāča ciešanas, to nogalinot. Lācim bija salauztas trīs kājas, un tas gulējis uz ceļa, ciešot sāpec, kamēr to apsargāja policija. Vides ministrija nevarēja laicīgi izsniegt atļauju dzīvnieku nogalināt, sagādājot tam nevajadzīgas ciešanas. Pavisam drīz vēl divi lāči cieta ceļu satiksmes negadījumā.
Lāči spēj pārvarēt milzu attālumus barības meklējumos it īpaši rudenī, kad tie gatavojas ziemas miegam. Tad tie var apēst barību teju vai 20 000 kaloriju vērtībā. Ņemot vērā, ka Rumānijā lāču ir tik daudz, tiem ir teju vai neiespējami izvairīties no apdzīvotām vietām, sējumiem, mājdzīvniekiem, ceļiem.
Kad sākās nedienas?
2016. gadā Vides ministre aizliedza lāču medības Rumānijā, un tajā laikā šo lēmumu dabas draugi sagaidīja ar ovācijām. Tiek lēsts, ka oficiālie dati patiesībā sniedz nepatiesu populācijas novērtējumu. Lāčus vienmēr ir uzskaitījuši mežsargi, izmantojot novecojušas metodes, iespējams, arī ņemot vērā savu personīgo viedokli. Uzskaite esot lielākā problēma, jo precīzs lāču skaits nav zināms, līdz ar to daudzi uzbrukumu skaitu noveļ uz intensīvo mežkopību, nevis lāču lielo skaitu. Tomēr tā ir tikai viena teorija.
Kopš medību aizlieguma medniekus aicina pastiprināti ziņot par postījumiem, tikmēr no iestāžu puses nepastēv nekāda apsaimniekošanas plāna.
Pastāv bažas par to, ka bez reāliem risinājumiem ciemu iedzīvotāji paši ņems likumu savās rokās un mēģinās atbrīvoties no šīs problēmas. Lielākais iespējamais drauds ir inde un slazdi, ko vietējie iedzīvotāji varētu sākt izmantot.
Situācija nav normāla, jo masu medijos parādās ziņas, ka daudzi ciemati esot lāču ielenkumā. Daudzi aicina rīkoties, pirms cieš vairāk cilvēku. Dabas draugi esot bezatbildīgi un pastāv ļoti liels risks, ka var ciest arī bērni, tādu viedokli medijiem pauž vietējie iedzīvotāji.
Pagājušā gada septembrī likumdevējs pieņēma lēmumu lāču medības atļaut, bet to mēģina apstrīdēt dažādas dzīvnieku tiesību aizsardzības organizācijas, vācot parakstus petīcijām.
Kopumā Eiropā lielajiem plēsējiem klājas labi. Tik labi, ka 21 Eiropas Savienības dalībvalstī ir vismaz viena lielā plēsēja suga. No vienas puses tā ir laba ziņa, jo pierāda, ka dabas aizsardzības prasības strādā. Bet no otras puses – rodas arvien jauni konflikti un problēmas, kuru rezultātā cieš kā cilvēks, tā arī lielais plēsējs. Arī Latvijā visai bieži parādās meža kameru bildes ar novērotiem lāčiem, tāpat tiek manītas to atstātās pēdas.
Vairāk par lāčiem Latvijā lasiet šeit
