Rūķu armija dārzā – akmens vīriņi var būt arī gaumīgi un skaisti 0
Katra armija kaut ko sargā. Terakotas karavīri sargā Ķīnas imperatora dusu, betona rūķi – “Meža salu” atpūtas kompleksu Limbažu pagastā. Iepazīsimies?
Šī patiesi ir sala 10 ha platībā, kas cilvēka spēkiem izplēsta no meža valgiem. Lai izveidotu apbūves teritoriju, kur agrāk auga tikai grīšļi, no purvāja izcelts ap 60 000 m3 mālu. Tas ļāvis virsmas augstumu pacelt par metru, ap ēkām – pat par pusotru. Kamēr saimnieks jurists Roberts Šilings pelnījis maizi, kompleksa izveides darbus vadījusi viņa sieva Linda Bēce, kurai pašai ir pieredze celtniecības un remontu darbos, arī tāmēšanā.
Atpūtas kompleksa apdarē daudz izmantots akmens. Ar meistariem paveicies: uz sludinājumiem atsaucās daudzi, rādīja savus darbus un sauca cenas, līdz beigās atrada Druvi un Jāni, tēvu un dēlu no Priekuļu puses, kuri tajā laikā vēl nebija ne populāri, ne arī dārgi.
Drīz pa visu teritoriju sagūla flīžu celiņi, izauga akmens sienas, uzradās aka un brīvdabas kamīns ar kūpinātavu. Jo ilgāk abi darbojās, jo vairāk iedegās un izmēģināja dažādus interesantus amata knifus.
{gallery id=”1786″}
Klasiskās taisnās sienas vienmuļību pēkšņi izjauc pusloka fragments vai no plaknes speciāli izbīdīts akmens. Vai arī negaidīti uzrodas viltus logs, kas imitē vecas mājas sienu. Dažas vietas veidojušās improvizējot. Reiz amatnieki nosprieduši, ka teritorijā ir nevajadzīgs paugurs, kur varētu ierīkot pagrabu. Sacīts, darīts, zvans saimniekam, vai tas ir ar mieru. Tā no monolīta 60 cm bieza betona lējuma tapusi 80 m2 būve ar arkveida akmens mūra frontonu, siltumizolācijai izmantojot mālu, kas šeit pieejams tiešām bagātīgi. Pagrabā atrodas lielie ledusskapji, dārzeņu noliktava, konservu glabātava un pamazītēm top vīna un alus degustācijas telpa.
Tomēr daudzi par atpūtas kompleksa galveno pievilcību uzskata rūķu armiju, kura dienu un nakti modri uzrauga teritoriju. Neparastajai apsardzei ir sava priekšvēsture. Saimniekam vienmēr patikuši rūķi, bija sakrājusies jau prāva kolekcija, līdz 2002. gadā Brīvdabas muzeja gadatirgū viņš sapazinās ar Rihardu Vizicki, jaunu amatnieku, kas izgatavoja pirmo lielo koka rūķi. Drīz tam pievienojās otrs, tad vēl viens. Beigās Roberts nolēma izveidot veselu armiju, turklāt mūžīgu. Rūķus atliet no betona uzticēja pašam to autoram, kas jau bija kļuvis par pazīstamu vienkoču meistaru un Līgatnes vienkoču parka saimnieku. Par paraugu izmantoja kādu simpātisku rūķi, no tā izgatavoja divdaļīgu veidni, kurā saliet betonu. Abi vienojās, ka darinās tieši tik daudz figūru, cik izturēs to veidne. Tā pacieta veselus 12 rūķus, kuru galvenā funkcija nu ir tumšajos vakaros apgaismot pastaigu taciņas!
Pašlaik vientuļās “Meža salas” sargā neliela bārdainu rūķu armija. Tik labi, kā nekur citur Latvijā. Stāsta, ka naktīs savdabīgā kompānija apsargājot arī viesu labos sapņus. Un vēl runā, ka rūķu skaits šeit nekad nav precīzi zināms – viņi mēdz atnākt un atkal aiziet pēc sava prāta.
