
Rūķi no aizlaikiem līdz šodienai LVM dabas parkā Tērvetē 0
Latvijas valsts mežu dabas parka Tērvetē apmeklētāju iecienīta un iemīļota parka daļa, varētu pat teikt pēdējos gados ģimenēm ar mazuļiem populārākais galamērķis – Rūķīšu mežs, vēsta “mammadaba.lv”.
Vieta, kur čakli darbojas rūķi, aug milzu sēnes un redzama rūķu dzīve savā vienkāršībā un tajā pašā laikā arī spilgtā krāšņumā. Dabas ainavu parkā Rūķīšu mežs izdalīts jau pašos parka pirmsākumos, 50.-to gadu beigās.
Varētu domāt, ka Rūķīšu meža vārds cēlies no pasakām, teiksmām par mazajiem meža ļaudīm. Bet par pārsteigumu, ne būt ne – parka attīstības sākumā taku kopšanā un labiekārtošanā tika iesaistīti apkārtnes skolu audzēkņi.
Neviļus, suminot skolēnu čaklumu un darba tikumu, darbojoties dabas takās pavasaros un rudeņos, jaunajai parka daļai dots Rūķīšu meža vārds. Darba spars un čaklums ir gan rūķu, gan cilvēkbērnu tikums. Šo atziņu gan derētu nepiemirst.
Pirmā koka skulptūra Rūķīšu mežā uzstādīta 70.-tajos gados. Tas ir Rūķis malkas nesējs – darbā iegrimis, viņš tikai uzmet savu skatienu nācējiem un steidz novietot savu nesamo aizsāktā un nekad neuzkraujamā malkas grēdā.
Skulptūras autors koktēlnieks K.Kugra. Rūķīšu mežā iemītnieku ir daudz, bet arī šo, pašu vecāko koka skulptūras tēlu, var redzēt arī šodien. Skulptūra atjaunota 2011. gadā.
Rūķīši ilgu laiku ainavu parka daļā bija maz pamanāmi, to darbi bija pazemē, lazdu pazarēs un pļavu norās. Bet auga arī rūķu saimes, un tad ir jātop arī jauniem plāniem – jābūvē nami un sētas.
Pirmie miniatūrie guļbaļķu namiņi Rūķu ciemā apmeklētājiem durvis vēra pirms vairāk nekā 20 gadiem. Būvniecība Rūķīšu mežā tika uzsākta 1999. gadā, mākslinieciskās idejas autori un izpildītāji – Andris Donis un Sandris Konrāds.
Savukārt 2012. gadā ar košu pasākumu atklāj Rūķu sētu ar trīs ēkām – Rūķu kokapstrādes darbnīcu, Rūķotavu un Rūķu bodīti. Tie tik bija svētki – priekpilna sirds Rūķu papum un Rūķu mammai!
Te ikdienā var gadīties sastapt īstus Tērvetes rūķus, apgūt rūķu zinības, mācīties čaklumu un nebīties meža. Te, Rūķīšu mežā, atliek vien būt – laikā un vietā, ļauties pasakai, brīnumam un bērnības iedvesmotam, neviltotam priekam.