Rūk iespējas ārstēties par valsts naudu 21
Ārstniecības iestādēm rudens pusē vairs netiks piešķirta papildu nauda, kā tas tika darīts iepriekšējos gados, lai mazinātu rindas uz izmeklējumiem un pie speciālistiem. Turklāt šogad nauda beigusies agrāk nekā citus gadus – jau vasaras nogalē, kaut gan parasti tas notiek oktobra beigās vai novembrī. Taču pacientu skaits pieaug, un ne tikai P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, bet arī citās slimnīcās uz daudziem ambulatoriem izmeklējumiem šogad vairs nav iespējams pierakstīties.
Stradiņa slimnīcas valdes pārstāve Anda Čakša: “Visgarākās rindas patlaban ir pie acu ārsta, kā arī uz radioloģiskajiem izmeklējumiem, gan kompjūtertomogrāfiju, gan magnētisko rezonansi. Pirmreizējie pacienti pie šiem medicīnas pakalpojumiem var tikt tikai, sākot no nākamā gada janvāra. Arī finansējums onkoloģisko slimnieku izmeklējumiem ir nepietiekams, jo pieprasījums pēc tiem ir ļoti liels. Ja ir aizdomas par audzēju un pacientam nepieciešama operatīva izmeklēšana, tad ģimenes ārsta uzrakstītajā nosūtījumā jābūt skaidrai norādei par to. Lai neiznāk, ka tā ir tikai paša slimnieka vēlme ātrāk tikt pie ārsta. Arī obligātajai vēža slimnieka uzraudzībai naudas ir par maz. Ja slimnieks ir izoperēts, viņa veselības stāvokļa uzlabošanā ir ieguldīts liels darbs, tad mums viņš ir jāuzrauga un mēs uzņemamies atbildību, ka iegūtais veselības stāvoklis ir jāsaglabā. Bet naudas tam nepietiek, jo pacientu skaits arvien palielinās.”
Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs, Latvijas Universitātes asociētais profesors Andrejs Ērglis pastāstīja, ka sirds un asinsvadu slimniekiem izmeklēties par valsts naudu tikpat kā nav iespējams. “Veselības aprūpes finansējums joprojām nav sasniedzis 2008. gada līmeni, nav arī ieviesta obligātā veselības apdrošināšana, tāpēc slimniekiem ir liegta iespēja tikt pie ārstiem par valsts naudu, nemaz nerunājot par iespēju izmantot jaunākās ārstēšanas iespējas,” uzsver A. Ērglis.
Stradiņa slimnīca patlaban strādā ar divu miljonu eiro zaudējumu, un, ja nākamgad, kā to sola Veselības ministrija, tiks piešķirta nauda valsts galvoto kredītu dzēšanai, tad finansiālā situācija uzlabosies, norādīja Čakša. Savukārt Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs uzskata, ka šāda naudas piešķiršana nav taisnīga. Pašvaldību slimnīcas arī ņem kredītus gan Valsts kasē, gan komercbankās un saimnieko tā, lai tos spētu apmaksāt no saviem līdzekļiem, nevis valsts budžeta. Tas nav viegli, bet ir iespējams.
Muskovs pastāstīja, ka arī Vidzemes slimnīcā Valmierā ir problēmas ar valsts apmaksātajiem ārstniecības pakalpojumiem, jo slimnieku skaits palielinās un ir garas rindas gan uz kvotēto ārstēšanu par valsts naudu, gan arī maksas pakalpojumiem un arvien grūtāk esot nodrošināt augošās prasības pēc kvalitatīvas ārstēšanas. Vidzemes slimnīcā Nacionālā veselības dienesta (NVD) noteiktās šā gada ambulatorās kvotas jau ir pārsniegtas par trīsdesmit procentiem, un ārstniecības iestāde ir spiesta samazināt speciālistu pieņemšanas laiku. Diagnostiskos izmeklējumus tur veic mazākā apjomā – iepriekš mēnesī, piemēram, uz datortomogrāfiju varēja pieņemt septiņus astoņus slimniekus, bet tagad ne vairāk kā trīs četrus.
Dobeles un apkārtnes slimnīcā no 1. oktobra pieejamība valsts apmaksātajām programmām tiks samazināta par 30 procentiem. Slimnīcas vadītājs Juris Bogužs informēja, ka slimnīca par 100 tūkstošiem eiro ir pārpildījusi valsts noteiktos ierobežojumus un līdz ar to vizīte pie acu ārsta, datortomofgrāfiskie izmeklējumi, rehabilitācija un citi ārstnieciskie pakalpojumi par valsts naudu būs mazāk pieejami kā līdz šim, arvien vairāk pacientiem būs jāmaksā no sava naudas maka.
Nedaudz mazāki zaudējumi nekā Stradiņiem ir Rīgas Austrumu slimnīcai – tie veido pusotru miljonu eiro. Kā pastāstīja finanšu direktors Kārlis Smilga, zaudējumu apmērs esot samazinājies divas reizes salīdzinājumā ar 2014. gadu, kad ārstniecības tarifu sarukums atstājis vislielāko ietekmi. NVD līguma gada summa esot jau izstrādāta dienas stacionārā ginekoloģijā, neiroloģisko un iekšķīgo slimību ārstēšanā, valsts nauda ir iztērēta arī vizītēm pie ginekologa.
Veselības ministrs Guntis Belēvičs norādījis, ka veselības aprūpe ir hroniski nefinansēta un tai katastrofāli trūkst naudas. Nākamgad nauda pacientu ārstēšanai būšot tādā pašā apmērā kā 2015. gadā un pacientiem situācija nepasliktināšoties. Tātad par ārstēšanos arvien vairāk būs jāmaksā no sava naudas maka.
