Latvijā tikai saliek 3
“Lēmām, ka pašu spēkiem vien turpināt būvēt prototipus nav jēgas, tāpēc braukājām pa Vāciju, vācām informāciju par modernākajām tehnoloģijām, ko varam izmantot tirgus līmenim atbilstoša produkta radīšanai. Vācijā redzētās tehnoloģijas sākām meklēt Latvijā un likumsakarīgi nonācām Rēzeknes biznesa inkubatorā (Latgales Aparātbūves tehnoloģiskajā centrā), kas sniedz un subsidē iesācējuzņēmumiem tehnoloģiskos pakalpojumus mūsdienīgu produktu izveidei, it sevišķi attiecībā uz prototipēšanu un presformām. Piesaistījām ļoti talantīgu jaunu latviešu dizaina biroju – SIA “IN4D” – un tad kopīgi ar viņiem un inkubatoru, aptuveni gadu konstruējot un prototipējot, nonācām līdz mirklim, kad jāizgatavo prototipēšanas instrumenti,” stāsta V. Valeika. Patlaban izgudrojumu galvenās detaļas ražo citās valstīs, jo Latvijā vai nu nav atbilstošu iekārtu, vai arī mūsu uzņēmēji nespēj nodrošināt vajadzīgo kvalitāti. “Aptuveni 30 procentus detaļu apakšuzņēmēji ražo Latvijā,” lēš V. Valeika. Pērn produkts beidzot nonāca Austrijas tirgū un to nopirka vairāki desmiti pircēju. Pērn “Againer” saņēma Latvijas rūpnieciskā dizaina gada balvu. Produkts ir arī patentēts Latvijas Patentu valdē.
Bez štancēm nevar
Iepriekš teiktais ir medaļas viena puse. Gan “Skippi” komandai, gan Rēzeknes biznesa inkubatora (BI) vadībai radies iespaids, ka gan Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), gan arī Ekonomikas ministrija vien vārdos atbalsta jaunu, eksporta tirgos konkurētspējīgu produktu izveidi. Šā gada pavasarī Latvijas Investīciju un attīstība aģentūra pēc pārbaudes veikšanas SIA “Skippi” un Rēzeknes BI pieprasīja BI atdot vairākos desmitos tūkstošu eiro mērāmu atbalstu. Iemesls – nauda tērēta tērauda štanču un presformu gatavošanai, nevis produkta prototipa izveidei. “LIAA un uzraugošā iestāde 2014. gadā pārliecinājās klātienē, ka šīs presformas ir uzņēmuma īpašumā un arī iegrāmatotas uzņēmuma grāmatvedībā kā pamatlīdzekļi. Biznesa inkubatoru programmas mērķis nav subsidēt produktu ražošanu, pamatlīdzekļu iegādi. Tam ir domātas citas programmas, piemēram, “Augstas pievienotās vērtības investīcijas”,” teikts redakcijai sūtītajā LIAA atbildē.
Rēzeknes BI vadītāja Aija Vanaga teic, ka ir atskaite un darbu pieņemšanas–nodošanas akts, kurā SIA “Skippi” pakalpojums ir ticis attiecināts, balstoties uz pamatojošo informāciju. LIAA 2011. gada 14. jūlijā pieņēma BI sniegtos pakalpojumus un darbus šim uzņēmumam. “Pieņemšanas–nodošanas akts nosaka, ka biedrība ir sniegusi pakalpojumus, pamatojoties uz iepirkuma līguma nosacījumiem. Mūs uztrauc, ka pēc trīs gadiem patlaban, 2014. gadā, ir lēmums, ar kuru šos pakalpojumus neattiecina kā kompensējamus un tos ieturēs no nākamajiem maksājumiem inkubatoram. Līdz ar to LIAA pēc būtības neuzņemas atbildību par darbiem, kas sen pieņemti un apmaksāti,” tā A. Vanaga. Viņa uzsver – “Againer” ir pavisam jauna konstrukcija, un tāpēc nav iespējams balstīties uz pagātnes pieredzi vai teorētiskiem aprēķiniem, kā tas iespējams ar citiem produktiem. “Againer” konstrukcijai ir jāiztur lielas slodzes, tomēr patlaban pieejamās prototipēšanas tehnoloģijas (FDM, SLS, SLA, kā arī prototipēšana silikona veidnēs) nedod iespēju izgatavot “Againer” detaļas atbilstošā materiālā, kas spētu izturēt lietošanas laikā radušās slodzes. Līdz ar to vienīgais veids, kā var izgatavot detaļu prototipus, ir izgatavot prototipēšanas presformas (liela izmēra metāla formas, kurās ar augstu temperatūru un lielu spiedienu tiek iepūsta karsta plastmasa).
