Gints Narogs: Hokejistu parādītais sniegums vairākās spēlēs, maigi sakot, bija ļoti neizteiksmīgs 0
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas hokeja izlase pasaules čempionātā Tamperē nepārsteidza un noslēguma rangā ierindojās 10. vietā 16 komandu konkurencē. Augstāk par pēcpusi uzlēkt kārtējo reizi neizdevās, jo 26 gadu laikā ceturtdaļfinālā esam bijuši vien četras reizes, pēdējā no tām bija 2018. gadā Herningā. Šoreiz bija arī izbīlis, jo, zaudējot britiem, reāla bija izkrišana no elites grupas. Tas, par laimi, izpalika, komanda spēja saņemties un parādīt raksturu. Lai arī desmitā vieta ir mūsu reālā spēka apliecinājums, tomēr pēc turnīra paliek arī rūgtuma pēcgarša, jo parādītais sniegums vairākās spēlēs, maigi sakot, bija ļoti neizteiksmīgs.
Tikai divos no septiņiem mačiem (pret somiem un zviedriem) komanda normāli spēlēja no pirmās minūtes, pārējos sākums tika izgāzts. Tas ir akmens treneru lauciņā, jo tieši viņiem jānoskaņo spēlētāji, lai tie būtu gatavi līdz ar ripas iemetienu laukuma centrā.
Galvenais treneris Harijs Vītoliņš ir labs taktiķis un stratēģis, bet ar padoto motivēšanu vismaz šajā turnīrā kaut kas piekliboja.
Haris šajā aspektā, šķiet, vēl nevar sacensties ar Znaroku, Nolanu vai Hārtliju, kuri daudz labāk mācēja atrast pieeju hokejistu sirdīm un prātiem.
Pat bijušajiem hokejistiem ekspertu studijās nebija īsti skaidrs, pēc kādas taktikas tad Latvijas izlase īsti spēlē. Skaidrs, ka pret topa komandām uzsvars uz aizsardzību un pretuzbrukumiem, bet, ja mačā pret čehiem reizi pēc reizes savā zonā nemākam sadalīt pretspēlētājus, tad nav jābrīnās, ka mūsu vārtu priekša ir kā caurstaigājama sēta.
To, ka spēlēt varam arī pret favorītiem, pierādīja jau minētie mači ar Somiju un Zviedriju. Savukārt pret mūsu līmeņa pretiniekiem respekts brīžiem jau bija pārāk liels, tāpēc beigās nācās “atmesties” pret norvēģiem un austriešiem. Sanāca pamatīgi amerikāņu kalniņi.
Vairākums ir vēl viens stāsts. Bija skaidri redzams, ka pirmajai vairākuma brigādei tā lieta neiet, bet Vītoliņš spītīgi neko nemainīja. Jā, spilgtu izpildītāju šajā komandā nebija pārāk daudz, taču eksperimentējot sliktāk noteikti nebūtu. Šis nebija arī Elvja Merzļikina čempionāts, bet, par laimi, bija kas aizstāj.
Artūra Šilova vārds tagad tiek locīts un celts debesīs, bet kā neslavēsi 21 gadu vecu puisi, kurš debijas čempionātā parāda trešo labāko vārtsarga statistiku visā turnīrā. Tieši viņš ir šī turnīra patīkamākais pārsteigums, lai gan lieli ieguvēji ir visi debitanti. Otra patīkamā lieta bija Riharda Bukarta emocijas, kurš ar asarām acīs pateicās līdzjutējiem par atbalstu. Viņš spēlēja, par spīti neskaitāmām traumām, tostarp ar lauztu degunu, un spēlēja ļoti labi. Traumas bija vēl daudziem, Jānis Jaks pēc vienas spēles varēja pārvietoties tikai ar kruķu palīdzību, taču neizlaida nevienu maču!
Jau čempionāta gaitā izskanēja spriedelējumi, ka Vītoliņš jāņem nost (līgums viņam ir līdz nākamā gada vasarai), taču par to runā tie līdzjutēji, kuri Harijam nevar piedot pavadīto laiku Krievijas izlases treneru korpusā, jo īpaši Georga lentes spraušanu pie svārku atloka 9. maijā.
Nešaubos, ka Vītoliņš ir Latvijas un Latvijas hokeja patriots, turklāt tolaik viņam lielas izvēles noteikti nebija – vai nu strādā ar mums, vai ej kur acis rāda.
Hokeja ekspertu lielākā daļa ir pārliecināta, ka Vītoliņam ir jāpaliek un treneru raustīšana neko labu nedos. Labas komandas neveidojas viena gada laikā, izlasē notiek paaudžu maiņa un teorētiski sniegumam būtu jāuzlabojas. Savulaik Nolans un Hārtlijs savās pirmajās sezonās ar Latviju arī bija desmitie, Lindstrēms pozīciju zemāk, Znaroks vispār vien 13. vietā, ar grūtībām saglabājot vietu elitē.
Ja atkal metīsimies kāda kanādieša apskāvienos, jārēķinās ar krietni lielākiem izdevumiem, jo Vītoliņš ir lētāks par Hārtija kalibra speciālistiem. Uzskatu, ka Vītoliņam jāļauj strādāt, par atskaites punktu kļūstot nākamajam čempionātam, jo Latvija, visticamāk, atkal spēlēs mājās. IIHF lēmumu par 2023. gada čempionātu pieņems šodien.
Latvijas un Somijas hokeja federāciju sadarbība piedzīvojusi nebijušus augstumus. Somi ir gatavi uzņemt mūsu komandas savā čempionātā – viņu pēc spēka otrajā līgā gatavojas spēlēt Latvijas čempione “Zemgale/LLU”, tāpat trīs jauniešu komandas. Latvijas hokejam tas ir liels ieguvums, jo pēc Rīgas “Dinamo” un tās jauniešu komandas HK “Rīga” izjukšanas junioru vecuma spēlētāji, kuri nebūs devušies leģionāru gaitās, tiks pie laba līmeņa pieredzes ar iespēju aizķerties lielajā hokejā. Tas priecē!
