Noskaidrots, kurās Latvijas slimnīcās lielāka iespēja izdzīvot 0
Kad lielāka iespēja izdzīvot
Pasaules banka (PB) ir pabeigusi Veselības ministrijas (VM) 2014. gadā pasūtīto pētījumu par slimnīcās veiktajiem ārstēšanas apjomiem un to kvalitāti. Bez šāda pētījuma nav iespējams piesaistīt Eiropas Savienības fondu naudu infrastruktūrai, un ministrijai par šo darbu bankai nācās samaksāt 1,3 miljonus eiro.
“Ņemot vērā bankas konsultatīvos ieteikumus, ministrijai līdz 2017. gada aprīlim būs jāizstrādā reformu pakete. Bet to varēs izdarīt tikai tad, kad būs skaidrs, kādu veselības aprūpes finansēšanas modeli valstī ieviesīs, cik lieli resursi būs pieejami, vai tiks sašaurināts valsts apmaksāto veselības pakalpojumu grozs, to gan Veselības ministrija negribētu piedzīvot, vai šis grozs paliks līdzšinējā apmērā, vai saglabāsies pašreizējais slimnīcu kartējums un, ja ne, vai būs pieejami līdzekļi, lai nodrošinātu pacientu transportēšanu… Pagaidām nav skaidrības arī par citiem būtiskiem jautājumiem,” sacīja VM valsts sekretāra vietnieks Kārlis Ketners.
Bankas eksperti ir analizējuši saikni starp slimnīcās veiktajiem procedūru apjomiem un veselības rezultātiem onkoloģijā, dzemdniecībā, jaundzimušo aprūpē, kā arī sirds un asinsvadu slimībās. Piemēram, onkoloģijas sadaļā ir aplūkoti četri izplatītākie vēža veidi Latvijā: krūts vēzis, olnīcu, resnās zarnas un aizkuņģa dziedzera vēzis. Pētījumā ir secināts, ka augsta riska procedūru gadījumā aprūpes kvalitāte ir cieši saistīta ar izdzīvošanas rādītājiem. Ar krūts vēzi sirgstošajiem pacientiem, kurus operējis ķirurgs, kurš veic vismaz 50 lielapjoma operācijas gadā, bija par 15 procentiem augstāks izdzīvošanas līmenis nekā zema apjoma ķirurgu pacientiem. Analīzes rezultāti liecina, ka mastektomija (visas krūts noņemšana) Rīgas Austrumu slimnīcā ārstējamiem agrīnās stadijas krūts vēža pacientiem tika veikta par 79% retāk nekā Stradiņa, Piejūras un Daugavpils slimnīcā. Noskaidrots arī tas, ka Daugavpils, Stradiņa, kā arī Rīgas Austrumu slimnīcā pacientiem, kas sirgst ar šo audzēja veidu, ir daudz lielākas izdzīvošanas izredzes nekā Piejūras slimnīcas pacientiem.
Tikai 14 no 73 ķirurgiem jeb 19% atbilda minimālā apjoma slieksnim vai 50 un vairāk krūts vēža operācijām gadā. Konstatēts, ka Stradiņa slimnīcā ir lielākais ķirurgu skaits, kas veic krūšu operācijas, bet zemākais augsta apjoma ķirurgu skaits (6%) salīdzinājumā ar 33% pārējās trīs slimnīcās.
Analizējot operētos vēža slimniekus, arī vēdera aortas aneirismas ārstēšanu un citas saslimšanas, secināts, ka tur, kur ir zemi ārstēšanas apjomi, tur arī ir lielāka mirstība. Piemēram, no 2012. līdz 2014. gadam 306 vēdera aortas aneirismas slimnieki nomira slimnīcā, 24 no šiem nāves gadījumiem notika zema apjoma slimnīcās, kur veiktas mazāk par 50 aneirismas operācijām un 36 no 38 mirušajiem jeb 95% ārstēja zema apjoma ķirurgi jeb ārsti, kuri gadā veic mazāk par 10 šādām operācijām.
