Rūgti būs dzert no akas, ko paši piespļāvuši 0
Pēdējo nedēļu laikā tiek spriests – kā dzīvosim pēc referenduma? Būtiski ir apjēgt, ar kādiem ļaudīm nāksies sadzīvot, un te nu referenduma dienai būs ļoti liela nozīme. Pārsteidzoši ātri nokrita maskas. Vēl nesen Rīgas mērs un “Saskaņas centra” līderis Ušakovs sevi pasniedza kā eiropeisku, safrizētu un prognozējamu politiķi.
Pēdējo nedēļu laikā tiek spriests – kā dzīvosim pēc referenduma? Būtiski ir apjēgt, ar kādiem ļaudīm nāksies sadzīvot, un te nu referenduma dienai būs ļoti liela nozīme. Pārsteidzoši ātri nokrita maskas. Vēl nesen Rīgas mērs un “Saskaņas centra” līderis Ušakovs sevi pasniedza kā eiropeisku, safrizētu un prognozējamu politiķi.
Nepilsonis Lindermans tēlojās par krievu tautas sirdsapziņu, kurš jaunībā nedaudz niekojies ar nacionālboļševikiem, bet Osipovs bija maz zināms ārpus Liepājas. Kā magnēts pievelk skaidiņas, tā krievu kundzības ideja savilka viņus vienuviet. Lindermans vēstī, ka pēc referenduma kopā ar Osipovu veidos jaunu politisku spēku, bet Ušakovs ir Lindermana inspirētā referenduma aktīvs atbalstītājs. Loks noslēdzies, turpmāk mums būs jārēķinās ar nacionālboļševiku (neonacistu) idejām kalpojošu politisku organizāciju. Latvijā dzīvojošo krievu aizstāvībai jāsaka, ka starp viņiem ir arī daudz patiesu Latvijas patriotu. Daļa krievu šeit ir iedzīvojušies, ar šo zemi saista savu nākotni un apzinās, ka dzīvo suverēnā valstī. Tas, cita starpā, viņiem netraucē lasīt krievu literatūru oriģinālvalodā. Daudzi jūtas neērti latviešu priekšā. Spilgtākais piemērs – krievu studentu korporācijas nostāja valodas jautājumā. Jauniešu dzimtā valoda ir krievu, bet viņi apzinās sevi par Latvijas pilsoņiem un respektē to, ka Latvijas valsts valoda ir latviešu valoda. Manuprāt, tieši krievu studenti ir cienīgi saukties par krievu tautas sirdsapziņu! Ne lētais demagogs un provokators Lindermans. Kā tad turpmāk dzīvosim? Katram Latvijas patriotam ir skaidrs – sašķelta, savstarpēji naidīga sabiedrība novājina valsti. Latvija ir latviešu tautas mājas, ienācēju integrācijai jānotiek uz latviešu valodas bāzes. Citējot krievu parunu – svešā sētā ar savu kārtību neiet. Ja kādam šī doma liekas absolūti nepieņemama, tad tiem mājvietu vajadzētu meklēt citur. Ja mīļais ciemiņš nevar un negrib sadzīvot ar mājas saimnieku, tad prom parasti dodas ciemiņš. Musināt ļaudis, lai izmet no mājas tās saimnieku, nav prāta darbs. Saimnieks, kaut pabailīgs un lētticīgs pēc dabas, var ņemt ļaunā un apvainoties. Tādiem kūdītājiem kā Lindermans un Ušakovs to vajadzētu ņemt vērā. Vajadzētu aizdomāties arī promaskavisko avīžu apdullinātajiem Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem. Bez naida un viltus, mierīgi apsēžoties un ar vēsu prātu visu apsverot. Rūgti būs dzert no akas, ko paši piespļāvuši.
