Foto – Shutterstock

Kam palīdz rūgtā pienenes sakne 2

“Lasīju, ka rudenī jāvāc pienenes saknes. Esmu tās sarakusi, bet nezinu, kā jāgatavo, jālieto un kāds no tām labums.” AUSMA CĒSĪS

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
Veselam
tad ir pareizi ēst hurmas – ar vai bez mizas? Uztura speciālistiem ir kategoriska atbilde
Lasīt citas ziņas

Saknes vāc auga veģetācijas beigās līdz oktobrim vai agri pavasarī, tiklīdz pienenes sāk augt. Ieteicams vākt tikai mēslotā zemē augušu, labi attīstītu, spēcīgu augu saknes, kas ir 10–15 cm garas, 0,5–1,5 cm resnas, vienkāršas vai nedaudz zarainas. Uzmanīgi izrok, nopurina, nogriež virszemes daļas kopā ar saknes kaklu, noskalo tekošā ūdenī, notecina, nogriež sīkās sānsaknes un vītina, kamēr vairs neizdalās baltā piensula. Pēc tam žāvē siltā telpā vai kaltē +40…+50 °C temperatūrā. Izžāvētām saknēm jālūst. Droga derīga piecus gadus.

Pienenes rūgtvielas rosina ēstgribu, veicina gremošanu gastrīta gadījumā, ja ir vēdera aizcietējums, pazemināts skābes saturs kuņģa sulā. Palīdz nieru un hronisku vielmaiņas slimību, urīnpūšļa akmeņu un žultsakmeņu, podagras un reimatisma ārstēšanā, novērš ūdens un sāļu aizturi. Izmanto arī kā maigu un diurētisku līdzekli, žults sekrēcijas veicināšanai, pret dzelti.

CITI ŠOBRĪD LASA

Apdegumus, apsaldējumus, čūlas, izgulējumus un strutainas brūces trīsreiz dienā var apkaisīt ar 3–8 g sakņu pulvera. Arī novārījumu un sulu, kas attiecībā 1 : 2 atšķaidīta ar novārītu vēsu ūdeni, var izmantot ārīgi. Savukārt neatšķaidīta sula derēs pret varžacīm, ādas plankumu un vasarraibumu balināšanai. Gatavojot ziedi ārīgai lietošanai, 5–10 g pulvera aplej ar 50 ml augu eļļas.

Ja gatavo uzlējumu vai novārījumu, uz glāzi ūdens ņem 1–2 tējkarotes sasmalcinātu sakņu. Sešas nedēļas lieto rītos un vakaros pa 1–2 tasēm pirms ēšanas. Lai izvadītu nierakmeņus un skalotu nieres, 1–2 ēdamkarotes sakņu aplej ar 0,5 l karsta ūdens. Uzvāra, ļauj ievilkties, nokāš un ar novārītu, atdzesētu ūdeni atšķaida līdz 1,5 l. Pa malciņam vien lēni izdzer aptuveni 20 minūšu laikā. Tomēr šādu novārījumu nedrīkst lietot, ja ir žultsvadu nosprostojums.

Šķidro ekstraktu, kas attiecībā 1 : 1 atšķaidīts ar 30% spirtu, lieto pa 2–8 ml vienā reizē, tinktūru (proporcijā 1 : 5 atšķaidīta ar 45% spirtu) dzer pa 5–10 ml.

Ja ir vēdera aizcietējums, apgrūtināta gremošana un traucēta žults izdalīšanās, 2–3 reizes dienā var noderēt 1–2 ēdamkarotes svaigu sakņu sulas. To lieto arī aterosklerozes un cukura diabēta gadījumā. Tomēr šim nolūkam saknes lietderīgāk ievākt pavasarī līdz auga ziedēšanai. Saknes pēc mazgāšanas apžāvē, samaļ gaļas mašīnā un sulu mehāniski izspiež. Sausajam atlikumam uzlej nedaudz novārīta, atdzesēta ūdens, saskalina, atstāj ievilkties un izspiež. Iegūto šķidrumu pievieno sulai.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.