Vai iespējas toksikoloģijā jūsu darba gadu gaitā ir uzlabojušās? 0
Protams, tā ir attīstījusies līdz ar pārējām medicīnas nozarēm, it īpaši ar intensīvo un interno medicīnu – gan izmantojamo diagnostisko, gan ārstniecisko metožu ziņā. Tomēr, lai gan mūsdienās organismu iespējams izpētīt šūnu līmenī, cilvēku nevar izjaukt kā automašīnu līdz pēdējai skrūvītei, bojātās detaļas nomainīt un salikt atpakaļ. Bieži vien pacientu radinieki kategoriski pieprasa izglābt ļoti smagi saslimušos. Nevajag mediķus skubināt – mēs jau tāpat darām visu iespējamo.
Diemžēl toksikoloģijas vājā vieta joprojām ir antidotu jeb pretinžu pieejamība cenu dēļ. Antidoti nepieciešami samērā retos saindēšanās gadījumos ar ķīmiskām vielām, kas ir dzīvībai bīstamas arī mazās devās. Piemēram, saindējoties ar cianīdiem, vajadzīgs antidots. Viena komplekta cena ir vairāk nekā 1000 eiro, to slimnīca nevar atļauties iegādāties un turēt rezervē, taču pēc tā kādreiz var rasties vajadzība, piemēram, ja notiks ķīmiska avārija Ventspils vai Rīgas ostā.
Kādi ir biežākie iemesli, kāpēc cilvēki nonāk toksikologu aprūpē?
Iemesli ir vairāki. Mūsdienās cilvēku dzīve nav iedomājama bez ķīmiskām vielām un to dažādiem kombinētiem produktiem. Tās ir visapkārt un visur, slēpjot sevī arī saindēšanās briesmas. Rodas jautājums – vai mēs tās uztveram pietiekami nopietni? Vai saprotam, ka sadzīves ķīmisko vielu un zāļu apraksti ir paredzēti mūsu drošībai un vienmēr tos ievērojam?
Pievienotie lietošanas norādījumi nav tikai formāla tirdzniecības prasību izpilde.
Viens no saindēšanās iemesliem ir pašārstēšanās, piemēram, pēc principa kaimiņam šīs zāles palīdzēja, man arī derēs, nepieļaujot domu, ka konkrēto medikamentu šis cilvēks nemaz nedrīkst lietot, vai arī aizmirstot, ka zālēm ir stingri noteiktas devas, kuras pārsniedzot ar lielu varbūtību iespējams saindēties.
Cilvēki neiztur stresu, nepatikšanas darbā, ģimenē vai sadzīvē, tāpēc nolemj izdarīt pašnāvību, izdzerot medikamentus toksiskās devās un nereti tos kombinējot ar alkoholu. Šie gadījumi mēdz būt visai sarežģīti, jo pastāv visdažādākās zāļu kombinācijas un katra pārsniedz terapeitisko devu.
Varbūt pacienti, kuri gribējuši aiziet no dzīves, ir sarūgtināti, ka esat likuši viņiem atgriezties skaudrajā realitātē…
Protams, cilvēks, iedzerot zāles, ievērojami pārsniedzot ārstniecisko devu un nereti tās kombinējot, cer, ka vairs nepamodīsies, taču tā visbiežāk nenotiek. Mājinieki viņu vairs nevar pamodināt, izsauc neatliekamo palīdzību, un tad sākas cīņa par pašnāvnieka dzīvību. Visbiežāk pašnāvības nolūkos lieto centrālo nervu sistēmu ietekmējošas zāles, izraisot komu. Ja cietušo laikus atrod, ārstēšanas rezultāts parasti ir labvēlīgs, taču var palikt smags nervu sistēmas bojājums, ja galvas smadzenēm bijuši ilgstoši skābekļa piegādes traucējumi.
Katrā ziņā pacienti, kuru pašnāvības iemesls ir sociālais stress, šādā veidā savas problēmas nevar atrisināt. Piemēram, no azartspēlēm atkarīgie aizspēlējas līdz tik milzīgiem parādiem, ka mēģina izdarīt pašnāvību. Bet, kad viņus atdzīvina, papildus pievienojas veselības problēmas un vēl lielāka mazvērtības sajūta. Pirms gadiem trim jauns vīrietis šādi zaudēja naudas summu, kas pašam šķita neatmaksājama. Dabūja tabletes, ar kurām cerēja noindēties, drosmei izdzēra pudeli šņabja un devās uz kapsētu meklēt nāvi, taču beigās sāka salt, zvanīja sievai, lai ved mājās, un nokļuva slimnīcā.
Ko vajadzētu darīt, ja gadījies saindēties, bet ārsti vēl nav atbraukuši?
Mājās šādiem gadījumiem jāglabā aktivētā ogle. Nepieciešamā deva ir aptuveni 50 gramu pieaugušajiem. Tabletes sasmalcina, sajauc ar 100 mililitriem ūdens un dod izdzert cietušajam, kurš nav bezsamaņā un spēj norīt. Visefektīvāk tā darbosies pirmās stundas laikā. Taču nebūs jēgas, ja iedzerta kodīga viela, jo aktivētā ogle to neabsorbēs, bet apdegušās gļotādas kļūs melnas, kas apgrūtinās bojājuma pakāpes novērtēšanu slimnīcā. Ogle neabsorbē arī spirtus un ogļūdeņražus.
Ja iedzerta kodīga viela, to pēc iespējas ātrāk nepieciešams atšķaidīt, samazinot koncentrāciju un bojājuma smaguma pakāpi. Šim nolūkam ieteicams izmantot istabas temperatūras ūdeni vai treknāku pienu, bet ne vairāk par 100–200 mililitriem. Pienā esošie tauki ne tikai samazina kodīgās vielas koncentrāciju, bet arī pārklāj ķīmiski bojāto gļotādu, un dedzināšana ir mazāka. Visos gadījumos, kad iedzerta kodīga viela, pēc iespējas ātrāk jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.
Mūsdienu toksikoloģijā pierādīts, ka nav efektīvi izraisīt vemšanu. To varētu izmantot vienīgi tad, ja cilvēks ir saēdies sēnes, ko kuņģa un zarnu trakts slikti pārstrādā. Izraisot vemšanu pēc kodīgu vielu iedzeršanas, nākot atpakaļ kuņģa saturam, apdeguma smaguma pakāpe pieaugs.
Vemšana ir bīstama arī tad, ja cilvēks ir piedzēries un lietojis tabletes, jo var aizrīties ar kuņģa saturu.
