Māra Libeka: Kāpēc jums, lauķiem, vajadzīgs tik liels stadions? Rugāju stāsts 34
Valsts kontrolei nav ierasta lieta uz savām preses konferencēm aicināt arī ministrus. Tomēr revīzijas rezultātu publiskošana žurnālistiem par pašvaldību izšķērdību, būvējot baseinus, sporta stadionus un vēl citus objektus, notika kopā ar vides un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci.
Uzaicināto viesu vidū bija arī Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs, kurš nereti spēj savu sakāmo ietērpt spilgtās metaforās.
Arī šī reize nebija izņēmums, jo parlamentārais sekretārs, paužot savu sarūgtinājumu par nelielo pašvaldību naudas tēriņiem sporta būvēm, izmeta:
“Nauda aiziet peldbaseinos, bet tajā pašā laikā varbūt ir daudz svarīgākas sociālās vajadzības. Mēs varam lepoties ar vienas Potjomkina sādžas izcilību, tikmēr viss pārējais ir novārtā.”
Pēc revīzijas atzinumu publiskošanas sociālajos tīklos visādos locījumos tika pieminēts Rugāju novada vārds – kā pašvaldība, kas Valsts kasē aizņēmusies prātam neaptveramu summu – 850 tūkstošus eiro –, lai uzbūvētu nekurienē nekam nevajadzīgu stadionu.
Turklāt tik ekskluzīvu, ka tur var rīkot pat profesionālās futbola sacensības. Taču tikai 18 kilometru attālajos Balvos, kur esot ilgstošas futbola tradīcijas un profesionāla futbola komanda, arī esot stadions.
Revidentus var saprast, jo viņiem ir jātur rūpe gan par valsts, gan pašvaldības naudu un savi secinājumi jāizdara, balstoties uz ekonomiskajiem aprēķiniem, kas reižu reizēm noved pie ne pārāk vienkāršu lietu vienkāršošanas. Tieši tā ir gadījies ar Rugājiem.
Pie Rugāju vidusskolas 2006. gadā bija pļava, kurā ganījās govis, un bērniem nebija nekādas sporta infrastruktūras. Pašvaldība pamazām, izmantojot valsts investīciju programmu un piesaistot Eiropas Savienības fondu naudu, sāka īstenot projektu par skolas stadiona būvniecību.
Novadā ir ne tikai vidusskola, bet arī sporta skola un pamatskola, tāpēc stadiona celtniecība tika atbalstīta no visām pusēm, turklāt, lai to īstenotu, pašvaldība iesaistījās Latvijas un Krievijas pārrobežu projektā ar cerību, ka tur tiks iegūta nauda sporta būves pabeigšanai.
Bet pirms pašvaldību vēlēšanām svarīgāka par Rugājiem bija Daugavpils, kur nauda aizplūda lidostai. Lai nepazaudētu iepriekšējo naudas ieguldījumu un 2013. gadā varētu pabeigt stadionu, Rugāju novadam nekas cits neatlika kā aizņemties Valsts kasē.
Rīdzinieki pārmet rugājiešiem – kāpēc jums, lauķiem, vajadzīgs tik liels stadions? Tāpēc, ka sporta dzīves organizatori nevēlējās saskarties ar tiem pārmetumiem, kurus piedzīvoja turpat netālais Balvu novada Naudaskalns, kur bija uzcelta standartam neatbilstoša sporta zāle.
“Mēģināsim izdarīt tā, lai mums ir standartam atbilstošs stadions, kurā var rīkot futbola sacensības,” vēsturi atceras Rugāju sporta centra direktors Lauris Krēmers un aicina Valsts kontroli parādīt Latvijā kaut vienu vietu, kur tik lēti ir uzcelts līdzīgs stadions.
Balvos stadions tika pabeigts piecus gadus vēlāk – 2018. gadā, un neviens revidents Balvu novada pašvaldībai nepārmet, kāpēc būvējāt stadionu, ja tas jau ir uzbūvēts Rugājos. Bet pārmet Rugājiem, ka tie nav skatījušies, kas notiek Balvos.
Lai nu tur būtu kā būdams, bet Rugājos šī sporta būve dīkā nestāv – tur notiek gan Latvijas futbola pirmās līgas spēles, gan vieglatlētikas sacensības, gan ikdienas sporta nodarbības, gan arī Rīgas sportistu nometnes. Regulāri te var satikt arī Balvu jauniešu futbolistus. Īsāk sakot, sporta dzīve kūsā.
Būtu aplam apgalvot, ka revidenti par to nav informēti, jo bijušas taču sarunas ar “revidējamo vienību”, tad kāpēc viņi Rugājus rāda kā slikto piemēru? Vai revidenti nezina, ka šādi sporta infrastruktūras objekti tāpat kā slimnīcas nekad nenesīs peļņu un ka to lietderību nedrīkst mērīt naudas izteiksmē?
Te ir pavisam citas mērvienības – spēja uzturēt sevi veselīgā formā un neizpumpēt Valsts kasi, pieprasot slimības pabalstu naudu. Laikā, kad Latvijā pieaug alkohola patēriņš, sports ir labākā izvēle brīvā laika pavadīšanai un jauno personību izaugsmei.
Bet izrādās, ka Rīgā tomēr zina labāk, kas vajadzīgs Rugājos, – efektīvāk taču būtu, ja tur ganītos govis un jaunie cilvēki pārvāktos uz dzīvi tuvāk galvaspilsētai.
