Rugāju novadā cer, ka reformas neietekmēs skolu skaitu 0
Gan administratīvi teritoriālajai reformai, gan grozījumiem Izglītības likumā nevajadzētu ietekmēt skolu skaitu un līmeni Rugāju novadā, aģentūrai LETA pauda Rugāju novada domes priekšsēdētāja Sandra Kapteine (“Vienoti novadam”).
Pašvaldībā cer, ka tuvāko gadu laikā skolu tīkls novadā nemainīsies, lai arī plānots īstenot administratīvi teritoriālo reformu un grozīt Izglītības likumu, nosakot minimālo skolēnu skaitu pamatskolās.
“Mums ir stipra vidusskolas, ar attīstītu infrastruktūru. Darīsim visu, lai stiprinātu arī pamatskolu,” komentēja Kapteine, skaidrojot, ka Eglaines pamatskolā ir aptuveni 70 skolēni, arī citos novados dzīvojošie. Tāpēc pašvaldība cer, ka tā spēs noturēt iestādi pamatizglītības pakāpē, taču jāseko līdzi demogrāfiskajiem rādītājiem un citām norisēm.
Ministrija izstrādājusi un valdība atbalstījusi grozījumus Izglītības likumā, kas paredz deleģējumu valdībai atbilstoši administratīvi teritoriālajam iedalījumam noteikt minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu pamatizglītības un vispārējās izglītības pakāpē pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās vispārējās izglītības iestādēs.
Tāpat tie paredz noteikt, kādam ir jābūt izglītojamo skaitam katrā pamatizglītības programmas īstenošanas vietā, ja iestāde šo programmu piedāvā dažādās adresēs jeb filiālēs. IZM pati atzīst, ka atsevišķos gadījumos izglītības iestādes īsteno programmas vairākās adresēs, lai nodrošinātu iespēju izglītojamiem, īpaši mazākajās klasēs, apgūt programmu tuvāk savai dzīvesvietai.
Izglītojamo skaitu plānots noteikt, ņemot vērā iedzīvotāju un izglītojamo skaitu konkrētajās teritorijās, tostarp ievērojot administratīvi teritoriālo reformu, uzsver IZM. Ministrija atzīst, ka izglītojamo skaita noteikšana ir komplekss jautājums, kas skatāms vairāku Ministru kabineta noteikumu kontekstā, turklāt norādot dažādu izglītojamo skaitu.